1833. gadā Hamburgā evaņģēliskās baznīcas garīdznieks Jānis Hinriks Vicherns nodibināja t.s. „Skarbo māju” (Rauhe Haus) – patversmi pabērniem un grūti audzināmiem pusaudžiem. Teologs Vicherns mēģināja šos bērnus pāraudzināt no nekārtīga uz kārtīgu dzīvesveidu. Viņa mērķis bija tos ievest „apsolītajā zemē”, kur valda kārtība, mīlestība un savstarpēja uzticība. Uzsākot adventa laiku, mācītājs Vicherns 1833. gadā kopā ar saviem bāreņiem un pusaudžiem izpušķoja koka krustu ar egļu zariem un 23 svecēm. Adventa laiks ir 23 dienas. Tas bija pirmais adventa vainags Vācijā. Tā šī simboliskā tradīcija sāka savu garo ceļojumu pa dažādām Eiropas un aizjūras zemēm. Kopš šī laika advents ir ticis svinēts dažādi. 23 raibās sveces ar laiku aizvietoja ar četrām baltām un 19 sarkanām svecēm. Baltās sveces bija domātas svētdienām – prieka un augšāmcelšanās dienai. Tāpat pamazām pušķoto koka krustu aizvietoja ar zaļu egļu zaru vītu vainagu, ko rotāja četras sveces – katrai adventa svētdienai viena. Mācītājs Vicherns kopā ar saviem bērniem katru vakaru sapulcējās patversmes plašajā priekšnamā, kur atradās zaļais koka krusts ar 23 svecēm, un katru vakaru aizdedzināja vienu sveci vairāk. Un tā Ziemassvētku priekšvakarā dega visas 23 sveces. Šie svētsvinīgie adventa laika vakari sveču gaismā un ar skuju smaržu veicināja „Skarbās mājas” kopīgo ģimenisko garu. Arī garīgā ziņā mācītājs Vicherns savu ģimeni veidoja labākai, kristīgai nākotnei, lasot un izskaidrojot Svētos Rakstus. Nepagāja ilgs laiks, un šī ideja tika pārņemta un ieviesta draudzes dzīvē un atsevišķās ģimenēs. Tā adventa vakari četru sveču gaismā kļuva par pārdomu vakariem un par sagatavošanos Ziemassvētkiem - Kristus Dzimšanas svētkiem. Ziemassvētku un Baznīcas gadu ievada četru nedēļu ilgais adventa laiks. Adventa vainagā deg četras sveces. Šīs sveces mums neatgādina tikai četras nedēļas, tās mums atgādina arī Izraēla tautas 40 gadu ilgo maldīšanos tuksnesī. 40 gadus šī tauta bija ceļā, līdz tā drīkstēja ieiet apsolītajā zemē. Tas bija ceļojums, kas ilga toreiz cilvēka mūža garumā. Bībelē lasām, ka šis Izraēla tautas ceļojums bija šaubu, sacelšanās un neveiksmju pilns. Apsolītā zeme kā maza gaismiņa tālumā uzturēja tautu pie dzīvības, līdz tā drīkstēja kļūt par tās īpašnieci. Gaisma nāca tumsībā... Jēzus ar savu atnākšanu ir apsolītā gaisma tumšajai, grēcīgajai cilvēcei. Uztversim nopietni sv. Jāņa Evaņģēlija vārdus: „Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma” (Jņ. 1,5) un lūgsim Dievu,lai simboliskais adventa vainags ar četrām gaismu izstarojošām svecēm paplašina mūsu garīgo dzīvi. Katoļu Baznīcas Vēstnesis Nr. 26 (34) | 
