Attiecībā uz laika posmu, kas ietver četras svētdienas pirms Ziemassvētkiem, lietojams vīriešu dzimtas vārds advents. Līdzīgi vīriešu dzimtē apzīmē arī citus ilgākus laika posmus: gavēnis, mēnesis, ceturksnis jeb kvartāls, gads. Salīdzinoši īsāki laika posmi parasti tiek apzīmēti ar sieviešu dzimtas vārdiem: dekāde, nedēļa, diena, stunda. J. Endzelīns aizrādījis: „Laiks priekš ziemassvētkiem (4 nedēļas) saucamas nevis „advente” vai „atvente”, bet advents, ģen. adventa (no lat. adventus – „atnākšana”).” Arī „Latviešu konversācijas vārdnīcā” šis vārds atrodams vīriešu dzimtes formā, atsevišķā šķirklī – advents. Tāpat tas tiek lietots tradicionālo kristīgo konfesiju baznīcas kalendāros. Pretēji Latvijas tradicionālo kristīgo konfesiju lietotai formai „advents” – reliģiskās septītās adventistu savienības pirmskara Latvijā savos periodiskajos izdevumos lietojuši formu „advente”, ar to saprotot nevis adventa laika posmu, bet gan savu idejisko uzskatu par drīzo pastardienu un drīzu Kristus atnākšanu ( „Adventes Vēstnesis”, „Adventes kalendārs”). Advente ir jaunākā laikā radies apzīmējums arī atsevišķai adventa laika svētdienai. Tātad varētu teikt, ka adventā ir četras adventes: pirmā advente, otrā, trešā un ceturtā advente. Varam teikt: „adventa vainags”, „adventes svecītes”, „adventa vainagā iededzinām pirmās (otrās, trešās, ceturtās) adventes svecīti”. Padomju okupācijas laika posmā vārds „advents” vārdnīcās bija izzudis, kļūdaini tā apzīmējumam izmantojot vārdu „advente”. Mūsdienīgās vārdnīcās būtu iekļaujami abi vārdi (advents, advente) ar attiecīgām šo vārdu nozīmēm vai to skaidrojumiem. Pēteris Mežaleons
Pārpublicēts no avīzes „Solis” | 
