No Jaunās Derības atklāsmes mēs zinām, ka Dievs caur Jēzu dāvā cilvēkiem savu draudzību. Mīlēt savu draugu nozīmē vēlēt viņam labu, vēlēties, lai otrs cilvēks būtu laimīgs. Jēzus savus apustuļus sauc par draugiem: "Es jūs vairs nesaucu par kalpiem, bet gan par draugiem, tagad jūs esat Mani draugi." Jau Vecajā Derībā Izceļošanas grāmatā mēs atrodam vietu, kurā ir teikts: "Dievs runāja ar Mozu aci pret aci, kā draugs runā ar savu draugu." Dievs, kas mūs aicina uz draudzības attiecībām, apliecina, ka Viņš uzņemas iniciatīvu šajā draudzībā: "Ne jūs Mani izvēlējāt, bet Es jūs izvēlēju, lai jūs ietu un nestu augļus." Apustulis Jānis savā vēstulē saka: "Dievs mūs ir mīlējis pirmais." Draudzība, kuru Dievs mums piedāvā, var izpausties trijos veidos: kā labvēlība, kā dalīšanās un kā tuvība. Draudzībā ir nepieciešama savstarpēja labvēlība. Mēs esam piedzīvojuši, ka, mīlot kādu, mēs vēlamies, lai viņš būtu laimīgs. Jēzus vēlas mūsu laimi, tāpēc Viņš mūs sauc par draugiem. Arī apustulis Jānis saka: "Lūk, kā Dievs parādīja savu mīlestību uz mums, Dievs sūtīja savu vienpiedzimušo Dēlu pasaulē, lai mēs dzīvotu caur Viņu." Dievs vēlas mūsu laimi, un šī laime ir izteikta vienā vārdā: "Lai mēs dzīvotu", tā ir Dieva svarīgākā vēlēšanās attiecībā uz mums. Dažreiz, kad vēlamies darīt auglīgu savu draudzību, mēs kļūdāmies, jo sākam meklēt tās pilnību nepareizā virzienā, aizmirstot, ka pirmajā vietā draudzības attiecībās ir drauga laime. Mēs vēlamies, lai draudzības attiecības būtu ilgstošas, lai tās nekad neizzustu, un Dievs mums māca, ka, tikai vēloties otra labumu, draudzība varēs pieaugt un kļūt stabila. Otro draudzības īpašību nosaucām par dalīšanos. Draudzībā ir jābūt iesaistītām abām pusēm. Vispirms ir svarīgi apzināties, ka mēs esam vienlīdz vērtīgi, vienlīdz svarīgi viens otra acīs. Mūsu attiecībās ar Dievu šī vienlīdzība ir balstīta Tēva un Dēla attiecībās. Jāņa Evaņģēlijā piektajā nodaļā mēs lasām: "Tēvs mīl Dēlu un Viņam rāda visu, ko pats dara..." Ir tātad zināma vienlīdzība starp draugiem, lai cik tas pārsteidzoši neliktos, arī mūsu attiecībās ar Dievu, un tā ir Dieva dāvana. Nav draudzības, ja nav dalīšanās kādā kopējā labumā, kad kopīgais ir svarīgs abiem draugiem. Un šī savstarpējā dalīšanās, kā saka mums Jēzus, var iet līdz pat savstarpējai savas dzīvības atdošanai: "Nav lielākas mīlestības, kā atdot savu dzīvi par draugiem." Jēzus to īsteno dzīvē, kad atdod savu dzīvību uz Krusta. Trešā draudzības īpašība jeb pazīme ir tuvība. Šī ir pati dziļākā draudzības īpašība, kuru Jēzus vēlas saviem mācekļiem likt saprast. Draugi viens par otro zina vairāk nekā citi. Draudzība prasa dalīties lietās, kas mums ir ļoti tuvas, kuras zinām tikai mēs paši, un, saņemot to pretim no otra, mūsu draudzība iegūst tās dziļumu. Pats skaistākais draudzībā ir tas, ka tā mūs aicina uz savstarpēju sirds caurredzamību. Lūk, kā Jēzus to pasaka: "Tagad Es jūs saucu par saviem draugiem, jo visu, ko esmu saņēmis no Tēva, Es jums esmu darījis zināmu." Visu, kas mīlestībā vieno Tēvu un Dēlu, Dēls ļauj piedzīvot mums, Dēls mums atklāj Tēvu. Mēs zinām, ka Dievs pazīst cilvēka sirdi, bet — kas ir vispārsteidzošākais — šajās draudzības attiecībās Dieva Sirds savā veidā kļūst caurredzama cilvēkam. Tā ir dalīšanās vienā tuvībā. Jēzus mums saka, ka Dievs "iemājos" cilvēkā un ka cilvēks ir aicināts "iemājot" Dievā. Šis vārds "iemājot" ir bieži lietots Jāņa evaņģēlijā, īpaši tad, kad ir pienācis Jēzus laiks atgriezties pie Tēva. Iemājot nozīmē iemantot mieru, prieku un uzticību attiecībās, ko dod pilnīga paļaušanās uz draugu. Jēzum Viņa dzīves laikā Jūdejā un Galilejā bija daudz vairāk ienaidnieku nekā draugu. Farizeji bija pārsteigti, ka Jēzus draudzējas ar grēciniekiem, tas viņus šokēja, viņi nespēja to saprast. Jēzus vēlas draudzēties ar grēciniekiem ne jau tāpēc, ka viņi ir grēkojuši. Jēzus nevēlas dalīties viņu grēkos. Jēzum nav nekāda sakara ar grēku, bet Viņš vēlas būt šo cilvēku draugs, lai viņi iemājotu Dieva dzīvībā, lai viņi, kas bija miruši grēka dēļ, dzīvotu. Tieši tāpēc Jēzus nāca pasaulē. Mēs esam iepazinuši trīs draudzības īpašības: labvēlību, dalīšanos un tuvību. Ir interesanti redzēt, ka Dievs vēlas šādas attiecības ar mums. Dievs vēlas, lai mēs dzīvotu un lai mums būtu dzīvība pārpilnībā. Dievs vēlas caur sava Svētā Gara dāvanu iemājot mūsos, lai mūs sauktu par saviem bērniem un draugiem, apliecinot cilvēka bezgalīgo vērtību Dieva acīs. Dievs savā draudzībā uzlūko mūs kā sev līdzvērtīgus, atklājot mums savas Sirds noslēpumus. Pateicoties Dieva draudzībai, mēs no jauna varam izprast brāļu un māsu mīlestību, ko esam saņēmuši kā dāvanu no Dieva, un to bagātīgi izmantot savā dzīvē. Priesteris Māris Ozoliņš, Cesvaine
"Mieram tuvu"
Foto: catholicculture.org |
