Ko visu cilvēki nedara, lai pavērtu nākotnes aizsegu un nedaudz ieskatītos tanī vilinošajā nākotnes noslēpumā, ko visgudrais Dievs ir apslēpis cilvēku skatam. Visbiežāk jaunieši ilgojas uzzināt tieši savu precību jautājumu. Lai iecerētā laime piepildītos, vispirms jāņem vērā tas, ka patiesi labas ģimenes var veidoties, savienojoties ticīgiem un tikumīgiem cilvēkiem. Dieva sākotnējais nodoms attiecībā uz laulību ir skaidri izteikts Radīšanas grāmatā — laulība ir viena un nešķirama. Taču laika gaitā cilvēki šo Dieva plānu pārveidoja, tika praktizēta daudzsievība, un laulības saites vairs neuzskatīja par nesaraujamām. Jūdu likumā tika ieviesta šķiršanās iespēja. Kad jūdi Jēzum jautāja, kāpēc Mozus — proti, jūdu likums — pieļāva šķiršanos, Kungs atbildēja: "Jūsu cietsirdības dēļ viņš šo likumu jums ir rakstījis." Šķiršanās bija morāliskā pagrimuma sekas — siržu cietsirdības sekas, kā Pestītājs paskaidro. Sākotnējais Dieva plāns netika ievērots, cilvēki vēlējās dzīvot pēc savām iegribām un tieksmēm, kā tas vērojams arī šodien. Tomēr Jēzus Kristus Jaunajā Derībā skaidri pasaka: "Ko Dievs ir savienojis, to cilvēkiem nebūs šķirt." Pirmo gadsimtu Baznīcas tēvs un bīskaps svētais Augustīns visus Laulības sakramenta pienākumus izteic ar trim prasībām: pēcnācēju radīšana, viņu audzināšana un laulības nešķiramība, kas balstās savstarpējā uzticībā. Bieži gadās, ka laimīgā līgava vai līgavainis jau pēc dažiem kopdzīves mēnešiem slauka asaras. Kopīgajā dzīvē var atklāties kādas neciešamas laulātā drauga rakstura iezīmes vai tieksmes — dzeršana, izlaidība, kaušanās vai kas cits. Ar tādu laulāto draugu tiešām ir grūti, dažreiz pat neiespējami sadzīvot. Tas viss pierāda, cik ļoti ir nepieciešams laulības dzīvei labi, nopietni sagatavoties: daudz lūgties un nonākt pie pārliecības, vai ar šo cilvēku varēšu nodzīvot kopā visu dzīvi vai ne. Tāpēc aplami dara tie jaunieši, kas nemaz neskatās uz nākamā līgavaiņa vai līgavas rakstura iezīmēm, bet ļaujas vienīgi acumirklīgai patikai — viņus aizrauj skaista āriene, simpātisks runasveids, mašīna vai citas mantas, kas otram cilvēkam piederētu. Vēl sliktāka ir situācija, ja laulātie nepadomā par ticības sfēru. Vai kopā ar savu laulāto draugu būs iespējams pildīt ticības pienākumus — pieņemt svētos Sakramentus, ievērot gavēni, kopīgi lūgties un piedalīties svētdienas dievkalpojumā. Jaunieši, kas, gatavodamies kopīgai dzīvei, neievēro Dieva likumus, kas uz ātru roku sareģistrējas un iesāk dzīvot kopā, nemaz nedomādami par laulībām, smagi grēko. Tikai vēlāk viņi atskārst, ka tāda dzīve tomēr nenodrošina laimi, jo ir aizmirsts pats galvenais — Dievs. Kā tādā situācijā izpildīt Kristus vārdus: "Ko Dievs ir savienojis, to cilvēkiem nebūs šķirt"? Ticīgiem jauniešiem būtu labi savu otro pusi meklēt baznīcā. Jaunieši iepazīstas, dziedot draudzes korī, kopīgi dodoties uz Svēto Misi un tajā piedaloties, kopjot baznīcas teritoriju vai ejot svētceļojumā. Tā draudzē rodas jaunas ģimenes un tās locekļu pieaugums. Mīlestība rada dzīvību: nāk pasaulē bērni, kuru dvēseles tiek veltītas Dievam. Dievs Tēvs, kurš ir radījis miljardiem eņģeļu, savā Debesu valstībā ir paredzējis neskaitāmas vietas bērniem, kas dzimuši, pateicoties laulāto mīlestībai. Vēlreiz atcerēsimies, ka mūsu mērķis nav šīszemes mājas, bet gan tās, kurām jābūt piepildītām ar Dieva bērniem. Ja Dievs no vecākiem gaida, lai tie savu bērnu atdotu kalpošanā Kungam caur patiesu aicinājumu uz garīgo kārtu, tad lai viņi tam neliek šķēršļus, bet gan uzskata to par laimi un svētību. Par Pāvestu Piju X runā, ka tad, kad viņš bijis tikko iesvētīts par bīskapu, nākamais pāvests esot rādījis mātei skaisto bīskapa gredzenu un teicis: "Lūk, māt, cik skaists gredzens!" Tad māte viņam parādījusi savu laulības gredzenu un teikusi: "Tomēr bez šī vienkāršā riņķa nebūtu arī greznā bīskapa gredzena." Laimīgs ir vīrs, kam laba sieva. Viņa mūžs divkāršojas. Krietna sieva iepriecina savu vīru, un viņš nodzīvo savu mūžu mierā. (Sīr 26, 1) Labi darbi un tikumi ir tie, kas cilvēkus dara citiem patīkamus un viņu ģimenes dzīvi — laimīgu. Baznīca vēlas, lai ģimenēs valdītu Kristus kā Karalis un ģimenes lai skatītos uz Pestītāju kā uz savu Kungu un Valdnieku. Mīli savu ģimeni! Mīli to jau tādēļ vien, ka Dievs tā ir vēlējies. Šo mīlestību smelies no Jēzus Sirds un Viņa vissvētās Mātes sirds. Sargā to ar vīrišķību, biežu lūgšanu un upuri, kas sagādās prieku. Ko Dievs ir savienojis, to cilvēkiem nebūs šķirt. Amen. Priesteris Agris Klovāns, Saulkrasti
"Mieram tuvu" | 
