Svētdien, 15. oktobrī, svētā Pētera laukumā pāvests pasludināja par svētiem bīskapu Rafaelu Guizaru Valensiju, priesteri Filipu Smaldone, māsu Rozu Vanerini un māsu Teodoru Guerini. „Šīs zemes bagātības, ja tās netiek dalītas ar citiem, novērš mūsu uzmanību un piepilda sirdi ar nemieru, un caur to attālināmies no Dieva. Savukārt cilvēkiem, kuri ir gatavi visu atstāt, vienīgais dārgums ir pats Dievs” – sprediķī uzsvēra pāvests.
Svētais Rafaels Guizara Valensija bija drosmīgs Meksikas Baznīcas gans un nenogurstošs sprediķotājs. Dzīvoja XIX gadsimta sākumā. Vajāts un izdzīts trimdā, viņš īpaši rūpējās par nākamo priesteru garīgo formāciju. Svētais bieži atkārtoja: „Bīskapam var nebūt mitras, pastorāla vai pat savas rezidences, taču vienmēr ir jābūt semināram”.
“Lai svētā Rafaela Guizara Valensijas piemērs palīdz visiem bīskapiem un priesteriem īstenot savus pastorālos plānus, kur galvenajā vietā ir ne tikai evaņģelizācijas un nabadzības gars, bet arī rūpes par aicinājumiem uz priesterību un klosterdzīvi, kā arī formācija saskaņā ar Kristus sirdi” – teica pāvests.
Svētais Filips Smaldone dzīvoja Itālijas dienvidos. Viņš bija priesteris ar dāsnu sirdi, izcils lūgšanas skolotājs un trūkumcietēju, īpaši kurlmēmo aizstāvis. Tieši viņiem ziedoja visu savu dzīvi. Sava darba turpināšanai XIX gadsimta beigās viņš nodibināja Vissvētāko Siržu saleziāņu māsu kongregāciju.
“Svētais Filips kurlmēmajos redzēja Jēzus attēlu – turpināja pāvests. Priesteris Smaldone bieži atkārtoja, ka tāpat kā godinām Vissvētāko Altāra Sakramentu, tā arī kurlmēmā priekšā ir jānometas ceļos. Jaunais svētais mums atgādina, ka mīlestība uz Euharistiju un mīlestība pret tuvāko ir nesaraujama. Vēl vairāk, spēkus mīlēt savu tuvāko mēs varam stiprināt vienīgi Euharistijā”.
Savu dzīvi Dievam pilnīgi veltīja arī svētā Roza Venerini. Šī bezgalīgā paļāvība bija viņas centienu par sieviešu garīgo izaugsmi dzinējspēks. XVIII gadsimta sakumā viņa nodibināja pirmo publisko skolu meitenēm.
“Svētā Roze ne tikai nodibināja skolu meitenēm, bet arī rūpējās par viņu garīgo formāciju, pamatojoties uz katoliskās Baznīcas mācību. Svētās apustulāta stils ir saglabājies viņas dibinātajā Dievbījīgo Skolotāju kongregācijas darbībā. Cik aktuāls un svarīgs arī mūsu sabiedrībā ir darbs skolās, īpaši kas attiecas uz sieviešu garīgo formāciju” – teica Benedikts XVI.
Arī svētā Teodora Guerini kalpoja nabagiem. XIX gadismta pirmajā pusē, kā Dieva apredzības kongregācijas māsa, viņa atstāja savu dzimto Franciju, lai dotos uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Indiānas štatā viņa nodibināja pirmo skolu un bāreņu namu. Māsas Teodoras kalpošanas rezultātā izveidojās jauna institūcija – Dievmātes no Vudas māsu kongregācija.
“Māte Teodora Guerini ir skaists garīguma un kristīgās dzīves piemērs. Viņa bija vienmēr gatava veikt misiju, ko Baznīca tai uzticēja. Spēkus un drosmi tās īstenošanai viņa smēla Euharistijā, lūgšanā un pilnīgā paļāvībā Dieva apredzībai. Iekšējs spēks viņu mudināja rūpēties par nabadzīgajiem, īpaši atstātajiem bērniem”.
Kanonizācijas svinības svētā Pētera laukumā noslēdzās ar lūgšanu „Kunga Eņģelis”. Kā parasti, Benedikts XVI apsveica ticīgos dažādās valodās. Viņš vēlēja, lai četru jauno svēto piemērs mums palīdz sekot Kristum un liecināt par Viņa mīlestības un miera Evaņģēliju. 
| 
