Kad tu gaidi kādu atnākam, atbraucam vai atlidojam, tad tā ir persona, par kuras ierašanos tu priecājies, kuru ilgojies redzēt, satikt, apskaut un noskūpstīt, vai varbūt tieši otrādi — ceri, ka šis cilvēks neieradīsies, pabrauks garām, aizmirsīs par tevi... Gaidot viesus, tu parasti sakop māju — vietu, kur gatavojies viesi uzņemt. Tu rūpējies par to, lai ierodoties tavs ciemiņš justos labi, justos gaidīts. Jo viesis ir cienījamāks un svarīgāks vai tev mīļāks, jo vairāk uzmanības tu veltī visam, kas saistīts ar viņa ierašanos. Mēs gaidām, ka pie mums ieradīsies pats Dievs, Jēzus Kristus, piedzimstot kā mazs bērns... Taču vai tu patiešām Viņu gaidi, vai tikai tā saki, īsti nemaz neticot? Katru gadu tu esi svinējis Kristus Dzimšanas svētkus, bet vai jaundzimušais Bērns Jēzus kaut reizi ir savam stāvoklim atbilstoši sagaidīts? Ja saki "jā", ceru, ka tā ir patiesība un ka Jēzus domā tāpat. Bet drošības labad palūkojies apkārt un padomā, cik daudz tas, ko tu šobrīd dari vai darīji, Kristus Dzimšanas svētkiem gatavojoties, ir saistīts ar pašu Jēzus Personu, nevis tikai ar vārdu "Ziemassvētki", jo bieži mums patīk pašiem sevi mānīt... Pārsvarā mūsu sirdīs Bērnam Jēzum joprojām ir uzbūvēta "skaista" kūtiņa... Viņš netiek gaidīts... Viņam netiek dota iespēja normāli piedzimt... Visi joprojām kaut kur skrien, pērk un pārdod, kaut ko dara, kaut ko kārto, pat nepamanot, ka pie mums atkal ierodas šis augstais Viesis... Savā laikā Jānis Kristītājs sacīja: "Es esmu saucēja balss tuksnesī: gatavojiet Kungam ceļu, dariet taisnas Viņa takas! Katra ieleja lai piepildās, katrs kalns un paugurs lai kļūst zemāks; kas līks, tam jātop taisnam, un, kas nelīdzens, — par līdzenu ceļu. Un ikkatra miesa redzēs Dieva pestīšanu. Joprojām skan šis aicinājums sagatavot Kungam pienācīgu atnākšanu un uzturēšanos mūsu vidū, bet arī šodien tas izskan kā tuksnesī, kur ir maz klausītāju un dzirdētāju un vēl mazāk — darītāju. Neatkarīgi no tā, vai tu gaidīsi vai negaidīsi, Jēzus nāks, bet cik priecīgs būs šis dievišķais Viesis? Vai būs apmierināts ar to, kā tu Viņu sagaidīsi un uzņemsi? Vēl ir laiks. Ne ilgs, bet ir! Ja jautā, ar ko sākt, tad jāatbild: ar pašu svarīgāko, ar savas dvēseles pils sakārtošanu. Tās kaktos ir sakrājies daudz grēka lūžņu, atkritumu un putekļu, dažkārt tev pašam to neapzinoties un nepamanot. Vienkārši runājot — būtu jāaiziet uz grēksūdzi un jāmaina sava dzīve. Daudzas tavas pils durvis joprojām ir aizslēgtas un aizbarikādētas no iekšpuses un ārpuses, lai neviens — ne cilvēks, ne pats Dievs — pa tām nevarētu ieiet un lai tu savukārt nevarētu iziet, lai atkal kāds tevi tīši vai netīši neievainotu. Tev ir jāpiedod citiem, Dievam un arī sev viss ļaunums, kas ticis izdarīts vai piedzīvots. Ir jācenšas atvērties, nevis dzīvot tikai savā "pasaulē", domājot un uztraucoties vienīgi par sevi un savu labumu, uzskatot, ka visi tev vēl ļaunu, ka neviens tev nepiedos un tevi nesapratīs, ka tu neesi cienīgs, lai tevi kāds mīlētu, un ka tu pats neesi spējīgs patiesi mīlēt citus, tiem nenodarot pāri. Atceries: cilvēki var būt nepilnīgi, ļauni un savtīgi, tomēr ne vienmēr viņi tādi ir. Bet nekad tāds nebūs Dievs, kurš tevi mīl un ir gatavs par tevi atdot visu un tev visu dāvāt, jo tik ļoti Dievs ir tevi mīlējis, ka pat savu Dēlu atļāva piesist krustā, lai tu, kas Viņam tici vai centies ticēt, būtu laimīgs gan virs zemes, gan Debesīs, gan tagad, gan mūžībā. Tava iekšējā pils ir arī jāizpušķo un tanī jāsarīko skaista Kunga sagaidīšana. Tas nozīmē — ar domām, vārdiem un darbiem tev būtu jādara tas, kas Viņam patīk un sagādā prieku, atsakoties no tā, kas Kungu apbēdina. Ikdienā tev ir tūkstošiem iespēju izdarīt Dievam ko patīkamu, darot labu cilvēkiem, kas tev ir līdzās, kā Dievs to licis, vai nedarot slikto, ko Dievs ir aizliedzis. Taču tas nav vienīgais veids, kā vari Jēzu sagaidīt. Mūsu Dievs nav abstrakts, iedomāts vai simbolisks, bet gan reāla Persona, tātad Viņa labā tu vari izdarīt arī kaut ko konkrētu. Piemēram, ir tāda tradīcija, ka ticīgais noliek pie Betlēmes silītes ziediņu kā pateicību par Bērna Jēzus piedzimšanu, tā parādot Viņam savu ticību, kas ar šo nelielo žestu tiek arī stiprināta. Katra konkrēta darbība, veikta Dieva dēļ, prasa uzdrīkstēšanos, ticību un drosmi, un Dievs to vienmēr dāsni atalgo, jo, veicot šādu darbību, mēs Viņu redzamā veidā apliecinām citu cilvēku priekšā. Lai Dievs tev palīdz un dāvā vajadzīgās žēlastības, lai tu varētu labi sagatavoties svētkiem, kuros Viņš atkal nāks mūsu vidū, aicinādams: "Nāciet pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es gribu jūs iepriecināt." Un eņģeļi dziedās: "Gods Dievam augstumos, un miers virs zemes labas gribas cilvēkiem!" Priesteris Rolands Kairišs, Valmiera
www.mieramtuvu.lv | 
