Iesvētot jauno zvanu torni, bīskaps Lapelis vērsās pie visas draudzes ar šādiem vārdiem: „Lūgsimies kā mūs ir mācījis mūsu Pestītājs, mūsu lielais draugs Jēzus Kristus, lūdzot svētību zvanu tornim un visiem tiem, kas dzirdēs zvanu skaņas un varēs tuvoties Dievam!” Pēc zvanu torņa iesvētīšanas, Liepājas bīskaps pastāstīja vēsturiskus notikumus Maskavā, kad revolūcijas laikā tika sagrautas simtiem baznīcu, kad apklusa baznīcu zvani – cilvēkiem krasi pasliktinājās arī fiziskā veselība. Šie notikumi liecina par to, ka dievnamu zvanu skaņas ne tikai cilvēka dvēseli ceļ pie Dieva, bet arī ārstē cilvēka miesu. Lai kandavniekiem nekad nepietrūkst šīs vērtīgās veselības gan miesai gan, garam. Tālāk sekoja Svētā Mise, kuru vadīja Liepājas bīskaps Vilhelms Lapelis. Iesākot savu sprediķi, bīskaps uzsvēra, ka viņam ir liels prieks šajā dienā viesoties Kandavas draudzē un iesvētīt jauno zvanu torni. Viņš atzīmēja, ka šajā dienā tiek svinēti arī baznīcas titulsvētki - Gvadelupes Dievmātes svētki. Bīskaps novēlēja visiem kandavniekiem un draudzes prāvestam Andrejam Mediņam gan fizisko, gan garīgo veselību. Turpinājumā Liepājas bīskaps atzīmēja, ka šodien, sagaidot Adventa pirmo svētdienu, aizdegtās sveces adventa vainagā simbolizē par to, ka Bērns Jēzus ar savu gaismu nāk, tuvojas un ļoti vēlas Ziemassvētkos piedzimt katra cilvēka sirdī. Bīskaps uzsvēra: „Cik laimīgs ir tas, kurš sagaida to, kuru vēlas sagaidīt, bet cik ļoti sāpīgi ir tad, ja tu kādu mīli, bet tomēr viņš tevi negaida. Viņš varbūt ir aizņemts, vai viņam nav laika, vai arī viņam ir citas lietas, viņaprāt daudz svarīgākas, bet varbūt viņš tikai grib atlikt šo tikšanos ar tevi. Toties tam, kurš mīl, tas ir sāpīgs piedzīvojums... Tomēr nav neviena cilvēka, vislabākā, visdārgākā mums, kurš mūs mīlētu tik ļoti, kā mīl Jēzus. Viņa mīlestība ir vistīrākā, nesavtīgākā, tik laba, cik vien laba var būt. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mēs varam Viņam sagādāt bezgalīgu prieku, ja Ziemassvētkos Viņš varēs piedzimt mūsu sirdīs, ja mums būs bijis laiks sagatavot savu sirds mājokli Adventa laikā.”  Bīskaps Lapelis izteica cerību, ka mēs dzirdēsim Jēzu pieklauvējam pie mūsu sirds durvīm un nebūsim šajā laikā pārāk skaļi vai arī aizņemti ar citām lietām, jo neskatoties uz to, ka šis laiks ir sagatavošanās laiks, lai pieņemtu Jēzu savā sirdī, tas ir arī diezgan sarežģīts laiks cilvēkam, jo ļoti daudzas lietas un citi cilvēki pretendē ieņemt šo vietu sirdī, kura pienākas vienīgi Jēzum. Cilvēks ir ļoti vājš un tāpēc dažkārt ļaujas dažādiem vilinājumiem un iedvesmām, kuriem nevajadzētu ļauties, bet neskatoties uz to, Dieva smalkjūtību var tikai apbrīnot, jo Viņš neko nevēlas cilvēkā darīt pret viņa paša gribu.
Liepājas bīskaps pasvītroja, ka mēs savā ikdienas dzīvē varam ņemt paraugu no Jaunavas Marijas, kura uz Dieva aicinājumu kļūt par Pestītāja Māti, atbildēja ar vienkāršiem vārdiem: „Lai notiek pēc Tava vārda!” Šajos vārdos bija ietverta dziļa patiesība - pilnīga paļāvība uz Dievu, lai arī Dievs gaidīja Dievmātes piekrišanu. Arī mums, visiem ticīgajiem ir jācenšas vienmēr un visur pilnībā paļauties uz Dievu, lai arī varbūt mums neveicas, vai arī varbūt neiet lietas tā, kā esam cerējuši vai ieplānojuši. Mums ir vajadzīga liela pacietība un cerība, ka Dievs labāk zina, kā mums būs visderīgāk un nokārtos visas lietas tā, kā Viņš vēlas, bet mēs šos notikumus spēsim pārdzīvot vislietderīgākā veidā, ka pat grūtības un ciešanas būs nākušas par labu. Bīskaps Vilhelms Lapelis pastāstīja, ka šīs svētdienas Svētie Raksti mūs aicina būt gataviem, lai Jēzus mums nepaietu garām, lai mēs būtu gatavi tam brīdim, kad mums jāaiziet mūžībā un nedod Dievs, ka mēs šajā brīdī nebūsim Dieva svētdarošā žēlastības stāvoklī, kad Viņa mīlestību mūsos būs izpostījis grēks. Šo stāvokli izsaka kāds otrā gadsimta sprediķis, kur cilvēka dzīve ir salīdzināta ar podnieka darbu. Kamēr dzīvojam, darināmo trauku varam veidot un pārveidot. Pat ja gadītos, ka no mīkstās masas darinātais trauks nejauši izslīdētu no rokām un deformētos, tad tomēr to var izveidot no jauna. Bet ar brīdi, kad trauks tiek ielikts dedzināmā ceplī – vairs neko tajā nevarēs labot. Cilvēkam jābūt nomodā, lai pēkšņi pārtrūkstot dzīves pavedienam, viņu nepārsteigtu nesagatavotu. Sprediķa noslēgumā, bīskaps visiem klātesošajiem novēlēja: „Lai Dievs palīdz man un lai Dievs palīdz arī jums šajā Adventa laikā! Šī gada Advents ir visīsākais, un Jēzus saka, ka laiks ir īss, kas uz šo Adventu attiecas īpaši. Ticu, ka satiekoties ar saviem tuvajiem un dārgajiem Ziemsvētku vakarā, atcerēsieties šo Misi un savas apņemšanās un būsiet gandarīti, ka šis Advents ir bijis īpašs, un ka mēs esam spējuši Jēzum atvērt durvis, kad Viņš ļoti smalkjūtīgi ir klauvējis, un mēs esam to dzirdējuši, pamanījuši un Viņu uzaicinājuši.” Pēc Svētā Mises, Kandavas prāvests Andrejs Mediņš visiem pateicās par morālo un materiālo atbalstu zvanu torņa celtniecībā, bet Liepājas bīskaps Vilhelms Lapelis sponsoriem un labdariem uzdāvināja pāvesta Benedikta XVI pasvētītās ikonas, bet ikviens gribētājs varēja saņemt pāvesta svētīto medaljonu. Sanita Zustere, Vatikāna Radio, Liepājā |
;)