Mūsdienu pasaulē, it īpaši Rietumeiropā, arvien mazāk ir cilvēku, kas atsaucas aicinājumam uz priesterību un Dievam veltītu dzīvi klosteros. Par iemeslu tam daudzi uzskata straujo materiālisma attīstību, zemo bērnu dzimstību, sabiedrības sekularizāciju utt.
Ko par to saka Baznīcas vadība? Savulaik pāvests Jānis Pāvils II, uzrunājot ticīgos Labā Gana svētdienā, teica, ka aicinājumu krīze ir Baznīcas pamatproblēma, jo aicinājumu rašanās ir Baznīcas garīgā dzīvīguma pazīme. Savukārt, lai šis dzīvīgums varētu pastāvēt, Baznīcā ir nepieciešami aicinājumi. Jānis Pāvils II neslēpa, ka ir par to norūpējies, tomēr ar dziļu pārliecību teica: "Es esmu pārliecināts, ka Svētais Gars turpina savu darbu dvēselēs. Viņš strādā pat vēl intensīvāk. Ņemot vērā tieši šo faktu, Baznīcai attiecībā uz aicinājumiem paveras labvēlīga perspektīva." Taču tas notiks tad, ja tiks īstenoti divi nosacījumi: ja Baznīca tieksies būt patiesi uzticīga Kristum un ja tā nepārstās paļauties uz Kristus sniegto pestīšanas spēku.
Tā nav nejaušība, ka Baznīca šo Labā Gana svētdienu svin tieši Lieldienu laikā. Kristus augšāmcelšanās ir kā apstiprinājums tam, ka dzīve Baznīcā nekad neapsīks. "Es esmu ar jums līdz pasaules galam," apsolīja Kristus, Labais Gans.
Gans, kura rokā ir gana nūja, — šis tēls simbolizē spēju labi vadīt savu ganāmpulku, kā arī drosmīgi to aizstāvēt briesmu brīdī. Laba gana klātbūtnē avis var justies drošībā, un tām ir viss nepieciešamais.
Jau Vecajā Derībā gana un avju attiecības simbolizēja Dieva attiecības ar savu tautu.
Kungs mani vada, man nekā netrūkst, zālainās ganībās Viņš dod man vietu, Viņš aizved mani pie ūdens, kas veldzē, manai dvēselei Viņš atjauno spēkus. Pat ja es staigāšu tumšā nāves ielejā, es nebīšos ļaunuma, jo Tu esi pie manis. Tavs spieķis un gana rīkste liek man paļauties uz Tevi. (Ps 23)
Dievs ne tikai pats rūpējas par savu tautu, bet arī pastāvīgi sūta tai vadītājus, kuriem uzdots būt par to nomodā, to pulcināt kopā un vadīt pa Dieva likumu ceļu. "Es iecelšu [pār savām avīm] ganus, kas tās ganīs, lai tām nav ilgāk jābīstas un jāuztraucas un lai neviena nepazūd!" (Jer 23, 4) Dievs nekad nav atcēlis šo apsolījumu. Visos laikos Baznīca ar prieku un pateicību ir piedzīvojusi to, ka Dievs šo apsolījumu ir turējis: "Es jums došu ganus pēc savas sirds." (Jer 3, 15) Dieva mīlestības un uzticības vainagojums bija Jēzus Kristus, kurš pats nāca kā Labais Gans, lai ne tikai mācītu un vadītu, bet lai par savām avīm atdotu dzīvību.
Dievs ir uzticīgs saviem solījumiem. Bet kā ir ar Dieva tautu, ar avīm? Ja atrastos avis, kas būtu uzticīgas Gana balsij, tad droši vien arī aicinājumu Baznīcā netrūktu. Kas ir šīs avis, kuras mīlot, Kristus mīlestības dēļ atdeva savu dzīvību un kuras neviens nespēj izraut no Viņa rokas? Tās ir avis, kas klausa Gana balsi. Tie ir cilvēki, kas tic Jēzus vārdiem. Cilvēki, kas savā dzīvē pieņem Dieva Vārdu un nolemj dzīvot saskaņā ar Evaņģēliju. Tādējādi attiecības starp cilvēku un Kristu pilnībā mainās.
Šo attiecību pamatā nav vienīgi ieklausīšanās Kristus balsī. Starp Kristu un dvēseli norit daudz nozīmīgāka iepazīšana. Bībeles valodā "kādu iepazīt" nozīmē to mīlēt ar laulātā mīlestību.
Avs, kura pazīst savu ganu, tam labprātīgi seko. Cilvēks, kas iepazinis Dieva mīlestību, vēlas palikt Viņam uzticīgs. Mācītāj, es sekošu Tev, kurp vien Tu iesi. (Mt 8, 19)
Sadzirdēt Kristus balsi un tai paļāvīgi sekot — tas jau nozīmē vienoties ar Viņu nesaraujamām mīlestības saitēm. Tas nozīmē uzņemties arī Kristus rūpes: rūpes par pasaules glābšanu, par sava tuvākā svētdarīšanu. Tās nešaubīgi ir vecāku rūpes par saviem bērniem. Tās ir rūpes par to, kā kristīgi palīdzēt savam tuvākajam. Nešaubīgi šīs rūpes īpaši skar tos, kurus Kristus ir iecēlis par Baznīcas ganiem, — priesterus un bīskapus. Viņiem jo īpaši vajadzētu paturēt prātā Labā Gana tēlu, pārdomājot visus Kristus vārdus, ko Viņš par to teicis, un īstenojot tos savā dzīvē, savulaik uzsvēra Jānis Pāvils II.
Šīs dienas Evaņģēlijs mums dāvā cerību. Dievs nepārstāj cilvēkus uzrunāt un aicināt pie sevis. Un tos, kurus Dievs ir aicinājis, neviens nespēs izraut no Viņa rokas. Savukārt mums jācenšas palikt Kristum uzticīgiem.
Aicinājumu problēma bijusi aktuāla ne jau vienīgi mūsdienās. Visos laikos Baznīcā ir bijušas rūpes par aicinājumiem. Svētais Augustīns savā laikā teicis: "Lai mums netrūkst labo ganu! Lai viņu netrūkst mūsu vainas dēļ un lai Dieva žēlastība nepārstāj tos rosināt un veidot. Skaidrs ir tas — ja ir labas avis, tad būs arī labi gani. Patiesībā tieši labās avis rada labos ganus."
Noslēgumā lūgsimies par aicinājumiem ar Jāņa Pāvila II vārdiem: "Jēzu, Tu aicināji tos, kurus pats vēlējies, — aicini daudzus no mūsu vidus darbam Tavā labā, darbam kopā ar Tevi. Tu ar saviem vārdiem apgaismoji tos, kurus aicināji, — apgaismo mūs un dāvā mums ticību uz Tevi. Tu atbalstīji aicinātos viņu grūtībās, — palīdzi mūsdienu jauniešiem tajā, kas ir grūti viņiem.
Un, ja Tu aicini kādu no mums sevi pilnībā veltīt Tev, tad lai Tava mīlestība iekvēlina šo aicinājumu, palīdz tam uzplaukt un saglabāt uzticību līdz galam. Amen." www.mieramtuvu.lv
Foto: Katolik.ru |
