Kas notiek?  Kurzemē

Jaunais priesteris savos ievadvārdos izteica nodomu upurēt pirmo Svēto Misi kopā ar saviem brāļiem nu jau priesterībā, par visiem klātesošajiem, īpaši par mammu, tēti un par abām māsām, par tiem cilvēkiem, kuri ir palīdzējuši viņam nokļūt līdz priesterībai, par profesoriem seminārā un brāļiem semināristiem. Svētās Mises ievadlūgšanā Andris Vasiļevskis lūdzās: "Kungs Dievs, ne jau manu nopelnu, bet savas žēlastības dēļ esi aicinājis mani par priesteri. Palīdzi man cienīgi pildīt priestera pienākumus un pēc Tava prāta vadīt uzticēto draudzi."

Sprediķi runāja dominikāņu tēvs Sergejs Ivanovs. Tēvs Sergejs savos ievadvārdos vērsās pie jaunā priestera: "Dārgo priesteri Andri, kopā ar tevi, vienojamies Kristus pateicības upurī. Vēlamies pateikties kopā ar tevi, taviem vecākiem, tavām māsām, radiem, kopā ar bīskapu, priesteriem un diakoniem, kuri neslēpj savu prieku un gandarījumu, kopā ar Rīgas Garīgā semināra vadību, pasniedzējiem, semināristiem, kopā ar visiem klātesošajiem klosterļaudīm, radiem, draugiem, draudzi, visiem taviem labdariem, visiem, kas tevi ir atbalstījuši ceļā uz priesterību. Vēlamies vienoties pateicībā Dievam par tevi, ka atbildēji ar „Jā” vārdu Dievam."

"Mums Latvijā ir tāda skaista kāzu paraža," turpināja t.Sergejs OP, "ka līgavainis uztic kādam savam draugam savas līgavas sargāšanu. Kristus kā līgavainis uztic katra cilvēka dvēseli priesterim, kurš ir līgavas-dvēseles sargs. Līgavainis pats izvēlas savas līgavas sargu no sava draugu vidus. "Es vairs nesaucu jūs par kalpiem, bet gan par draugiem, jo Esmu jums atklājis sava Tēva gribu", šos vārdus dzirdējām pirms mirkļa lasījumos. "Es viņus sargāju Tavā vārdā, kuru Tu man devi, un neviens no viņiem nepazuda. Es nelūdzu, lai Tu viņus paņemtu no pasaules, bet gan lai pasargātu no ļauna.""

Katra cilvēka dvēseles dziļumā skan: "Mana dvēsele ilgojas pēc Tevis, Dievs, mana dvēsele slāpst pēc Dieva, pēc dzīvā Dieva. Tad es iešu un nostāšos Dieva vaiga priekšā," - šos vārdus mūsu vietā šodien, iesākot šo pateicības upuri, izteica psalma autors.

Katras Svētas Mises laikā Kristus mūsu miesas dara par tīru, svētu un neaptraipītu upuri, pateicības upuri Debesu Tēvam. Katras Svētās Mises laikā Viņš mūsu dvēseles un miesu attīra, atjauno un svētdara. Katrs priesteris palīdz Kristum attīrīt, atjaunot un svētdarīt katru dvēseli – Kristus līgavu.

Dārgie priesteri, mīlēsim katru dvēseli, kā Kristus ir mīlējis savu Baznīcu. Pēdējo vakariņu lūgšanā Vinš saka: „Un par viņiem Es upurēju pats Sevi, lai arī viņi būtu svēti. Lai pasaule atzītu, ka Tu mani esi sutījis un viņus esi mīlējis, kā mīlēji Mani.” Pamatojoties uz šo gribu, mēs esam svētdarīti ar Jēzus Kristus miesu - reizi par visām reizēm.”

Sprediķa beigās dominikāņu tēvs jaunajam priesterim novēlēja: "Priesteri Andri, esi labs Līgavas sargs, esi Līgavaiņa draugs, kurš tuvojoties altārim, saka: "Es iešu pie Dieva altāra, pie Dieva, kurš ir mana prieka avots. Es slavēšu Dievu ar kokles skaņām." Esi priesteris, kuram ir svēta un dārga katra dvēsele, kuru Kristus tavā priestera kalpošanas ceļā uzticēs saglabāšanai, sargāšanai, attīrīšanai, atjaunošanai un svētdarīšanai. Lai tu varētu teikt līdzīgi kā Līgavainis: „Es viņus sargāju Tavā vārdā, kuru Tu man devi un nosargāju, un neviens no viņiem nepazuda.””

Svētās Mises noslēgumā jaunordinētais priesteris vēlreiz pateicās visiem, par katra klātbutni, par katru, kurš ieradās - ne tikai no Kurzemes, bet arī no Zemgales un Vidzemes.

* * *

3. jūnijā Liepājas sv. Jāzepa katedrālē par priesteriem tika iesvētīti diakoni Jānis Meļņikovs un Andris Vasiļevskis. Pēc svētku dievkalpojuma viņu vecāki, kursa biedri un pasniedzēji labprāt dalījās savās pārdomās par jauniem priesteriem.

Dienvidkurzemes dekāns Gatis Bezdelīga:

Pazīstu Andri Vasiļevski jau labu laiciņu. Viņš bieži ir strādājis Saldū, kur draudzē ir daudz palīdzējis un kur viņu ir iemīlējuši, dēļ savas labsirdības un gaišuma, ko Andris nes savā dvēselē. Domāju, kā priesterim viņam šis gaišums nezudīs, bet tikai būs arvien vairāk tas pamanāms cilvēkiem, ko es arī novēlu viņam.

Savukārt priesteris Jānis Meļņikovs arī ir tāds ļoti sirsnīgs cilvēks, jāsaka, darba rūķis, kārtīgs. Viņi abi tiešām ir liela dāvana Kurzemes bīskapijai. Mēs visi priecājamies, ka šodien ir tās svētibas saņemtas. Par to gan priesteri priecājas, gan visa draudze.

Rīgas Garīgā semināra 3. kursa students:

Pazīstu Jāni un Andri jau 2 gadus. Labāk pazīstu Jāni, jo pirms tam, kā iestāties seminārā, kopā gājām svētceļojumā uz Aglonu. Šinī laikā es Jāni iepazinu kā semināristu un esot, piedaloties kopā ar viņu lūgšanās es redzēju, kā viņš dzīvo un iet uz savu priesterības sakramenta saņemšanu. Šodien beidzot ir šī lielā diena, šie svētki, kad mēs beidzot redzējām, kā Jānis beidzot piepilda savu aicinājumu un kļūst par priesteri. Kā brālis seminārists gribētu viņam novēlēt, lai Dievs viņu svētī un palīdz. Mēs lūgsimies par viņu un, protams, lai viņš aizlūdz arī par mums semināristiem, kuri tikai gatavojamies kļūt par priesterim.

Jauno priesteru kolēģis Antons:

Ja nemaldos, pirmā tikšanās ar Jāni bija rekolekcijās, uzsākot mācības pirms sešiem gadiem. Viņš man palika atmiņā ar vienu epizodi. Viņš nāca man pretī. Mums rekolekcijas notiek klusumā, nav atļauts runāt, lai netraucētu otram lūgšanu. Katrs bija iegrimis lūgšanā, bet Jānis nāca man pretī un ļoti, ļoti smaidīja. Tas mani uzrunāja un no tā laika, man liekas, ka Jānis ir cilvēks optimistisks, tajā pašā laikā reāls, ar spēju dot prieku otram.

Savukārt no Andra esmu mācījies neatlaidību, centību un darbīgumu, kas viņam ir bijis, uzņemoties vadīt projektus. Atceros, 1. kursā, mēs sēdējām līdz diviem naktī, gatavojām Terēzītes svētkus, Andris zīmēja milzīgu plakātu. Līdz tam semināra vēsturē nebija tik vērienīga Terēzītes svētku sagatavošanās. Esot klāt Andrim, es sapratu, ka lielas lietas ir reālas, ja tās uzsāk ar vēsu prātu.

Jāņa Meļņikova mamma:

Viņš laikam šodien ir sasniedzis savu bērnības sapni. Esmu apmierināta. Jūtos gandarīta, ka viņš ir ieguvis izglītību un tieši to, ko viņš vēlējās. Mazliet nepierasti. Es saviem bērniem devu izvēli, pilnveidoties, visu, ko vēlējās.

Andra Vasiļevska mamma:

Pirms ordinācijas bija tāda dīvaina sajūta, likās, ka sirds stājas un es to neizturēšu, bet tagad esmu ļoti laimīga, priecājos, ka tik daudz cilvēku ir kopā ar mums.

Liepājas Katoļu pamatskolas direktore Iveta Kalniņa:

Es Andrim un Jānim novēlu spēku un veselību. Es zinu to, ka viņi lielajā darba gūzmā visu padarīs ļoti, ļoti labi. Tāpēc es viņiem novēlu atrast laiku sev, jo tas ir tas avots, kas viņiem dos spēku strādāt tālāk un kalpot Dievam.

Priesteris Andris Kravalis:

Jaunajiem priesteriem novēlu saglabāt to dzīvesprieku, to pateicības garu, kas patlaban te valda, lai ir kopā ar savām draudzēm, draudzes vidū. Lai atcerās, ka viņi ir aicināti kalpot un spēj šo kalpa stāju saglabāt. Man šķiet, ka viņi ir devuši labu kalpošanas piemēru seminārā. Kā garīgais tēvs es spēju to apstiprināt un pievienoties tam, ko rektors teica, ka viņi ir atstājuši neizdzēšamas pēdas semināra dzīvē un viņus tur atcerēsies.

^{Sanita Zustere, Vatikāna radio /Liepājā/}