Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Mieram tuvu  Lasījumi

Svētdiena, 2007. gada 17. jūnijs

Lasījums no Samuēla otrās grāmatas (2 Sam 12, 1a.1b-10.13)

Tajās dienās Kungs sūtīja pravieti Nātanu pie Dāvida. Nonācis pie Dāvida, Nātans sacīja: "Tā saka Kungs, Izraēļa Dievs: es tevi svaidīju par ķēniņu Izraēlim un izglābu no Saula rokas.

Un es tev devu tava valdnieka namu un tava valdnieka sievas tavā klēpī un atdevu tev Izraēļa

un Jūdas namu, un, ja tā vēl ir par maz, es vēl vairāk tev pielikšu klāt.

Kāpēc tad tu panicināji Kunga vārdu, darīdams ļaunu Viņa priekšā? Hetieti Ūriju tu nokāvi ar zobenu un viņa sievu paņēmi par sievu sev. Tu viņu nokāvi ar Amona dēlu zobenu.

Tādēļ zobens mūžam neattālināsies no tava nama, jo tu esi mani nonievājis un hetieša Ūrijas sievu paņēmis sev par sievu."

Tad Dāvids sacīja Nātanam: "Es esmu grēkojis pret Kungu." Nātans atbildēja Dāvidam: "Kungs ir piedevis tavu grēku — tu nemirsi." Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

 

Psalms 32 (31)

Refrēns: Piedod, Kungs, man manus grēkus!

Svētīgs ir tas, kam pārkāpums ir piedots
un kam segti grēki.
Svētīgs ir vīrs,
kam Kungs nav pieskaitījis vainu
un kas savā garā ir bez viltības. R. 

Es atzinos Tev savā grēkā
un nenoslēpu savu noziegumu.
Es sacīju: "Atzīšos Kungam savā netaisnībā," —
un Tu atlaidi mana grēka vainu. R.

Tu esi mans patvērums:
Tu pasargāsi mani no spaidiem;
pestīšanas priekā Tu mani ietērpsi.
Priecājieties, taisnīgie, Kungā un līksmojiet,
un gavilējiet visi,
kam skaidra sirds! R

Lasījums no svētā apustuļa Pāvila vēstules galatiešiem (Gal 2, 16, 19-21)

Brāļi, zinādami, ka cilvēks tiek attaisnots nevis Likuma darbu dēļ, bet gan ticībā Jēzum Kristum, arī mēs Jēzum Kristum ieticējām, lai mēs tiktu attaisnoti ticībā Kristum un nevis Likuma darbu dēļ, jo Likuma darbu dēļ netiks attaisnota neviena miesa.

Ar Likumu es nomiru Likumam, lai dzīvotu Dievam. Līdz ar Kristu es esmu krustā piesists, un dzīvoju vairs ne es, bet manī dzīvo Kristus.

Bet, ja tagad vēl dzīvoju miesā, es dzīvoju ticībā Dieva Dēlam, kas mani mīlēja un par mani atdeva pats sevi. Es nenoraidīju Dieva žēlastības nozīmi.

Bet, ja attaisnošana nāktu no Likuma, tad Kristus ir veltīgi miris. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

 

Alleluja.

Dievs pirmais mūs ir mīlējis un sūtījis savu Dēlu
kā gandarījuma upuri par mūsu grēkiem.

Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 7, 36 - 8, 3)

Tajā laikā kāds no farizejiem ielūdza Jēzu pie sevis pusdienās. Iegājis farizeja mājās, Viņš ieņēma vietu pie galda.

Un, lūk, kāda sieviete, kas pilsētā bija pazīstama kā grēciniece, uzzinājusi, ka Jēzus viesojas farizeja mājās, atnesa alabastra trauku ar eļļu un, nostājusies aizmugurē pie Viņa kājām, raudādama sāka ar asarām slacināt Viņa kājas. Viņa tās slaucīja ar saviem matiem, skūpstīja un svaidīja ar eļļu.

To redzēdams, farizejs, kas Jēzu bija aicinājis, nodomāja pie sevis: "Ja Viņš būtu pravietis, tad gan zinātu, kas tā ir par sievieti, kura Viņam pieskaras, — ka viņa ir grēciniece."

Tad Jēzus, viņu uzrunādams, sacīja: "Sīmani, man ir tev kas sakāms." Viņš atbildēja: "Saki, Mācītāj!" "Kādam naudas aizdevējam bija divi parādnieki. Viens bija parādā pieci simti denāriju, otrs —piecdesmit. Tā kā tiem nebija ko atdot, viņš abiem atlaida parādu. Kurš tad no tiem vairāk viņu mīlēs?"

Atbildot Sīmanis sacīja: "Man šķiet, ka tas, kuram viņš vairāk atlaida." Un Jēzus viņam teica: "Tu pareizi spriedi."

Un, pagriezies pret sievieti, Viņš sacīja Sīmanim: "Vai tu redzi šo sievieti? Es iegāju tavā namā, un tu nepasniedzi ūdeni manām kājām, bet viņa ar savām asarām slacīja manas kājas un nosusināja tās ar saviem matiem. Tu nedevi man skūpstu, bet viņa, kopš esmu ienācis, nav mitējusies skūpstīt manas kājas. Tu neiesvaidīji ar eļļu manu galvu, bet viņa ar smaržīgu eļļu svaidīja manas kājas. Tāpēc es tev saku: viņas daudzie grēki ir atlaisti, jo viņa daudz ir mīlējusi. Bet, kam mazāk tiek atlaists, tas mazāk arī mīl."

Tad Viņš sacīja sievietei: "Tavi grēki ir atlaisti!" Bet tie, kas kopā ar Viņu bija pie galda, sāka pie sevis runāt: "Kad tas šis ir, ka pat grēkus piedod?" Bet Viņš sacīja sievietei: "Tevi izglāba tava ticība. Ej mierā!"

Un pēc tam Viņš pārstaigāja pilsētas un ciemus, mācīdams un sludinādams Dieva valstību. Un kopā ar Viņu bija tie divpadsmit un dažas sievietes, kas bija izdziedinātas no ļaunajiem gariem un slimībām: Marija, kas tiek saukta par Magdalēnu un no kuras bija izgājuši septiņi ļaunie gari, un Joanna, Heroda nama pārvaldnieka Hūzas sieva, un Zuzanna, un daudzas citas, kas ar savu rocību Viņam kalpoja. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

vai īsāk: Lk 7, 36-50

www.mieramtuvu.lv