Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Mieram tuvu

Svētīgi tie, kas nekāro pēc mantas, jo viņiem pieder Debesu valstība. (Mt 5, 3)
05.08.2007 pl. 11:06

Priesteris Staņislavs Kovaļskis,OFMCap, Rīga

Priestera komentārs XVIII svētdienas Sv. Mises lasījumiem (05.08.2007)

"Tukšību tukšība. Viss ir tukšība," Mācību teicēja sacītais atbalsojas katrā cilvēkā. Protams, šie vārdi nav sveši arī mūsu sirdij. Jo vai gan mēs varētu apgalvot, ka visi mūsu plāni ir piepildījušies?

Vai visi labie nodomi ir nesuši augļus? Tomēr cilvēka dabai ir tik raksturīgi plānot, rīkoties, strādāt. Varam piekrist pāvestam Jānim Pāvilam II, ka "cilvēks ne tikai veic darbu, bet ar tā starpniecību arī pilnveidojas un katrā darbā atstāj savu attēlu, savas personības nospiedumu" (Laborem exercens).

Turklāt darbam kā radošai nodarbei nav tikai laicīgs raksturs. "Darbs ir tāpēc, lai mēs augšāmceltos," ir teicis dzejnieks Norvids.

"Nāciet, dziedāsim Kungam ar prieku, līksmi godināsim Dievu, mūsu Pestītāju!" dziedājām ar psalma vārdiem. Psalma autors mums palīdz paraudzīties uz savu dzīvi, kuras Radītājs ir Kungs. 

Un Kungam ir atpestīšanas plāns attiecībā uz katru cilvēku. Viņš ir mūsu pestīšanas balsts, klints un garants. Tāpēc lai no mūsu pateicības pilnās sirds atskan slavas dziesmas Dievam!

Šīsdienas Evaņģēlija fragmentā lasām Jēzus stāstīto līdzību par kādu bagātu cilvēku. Viņa materiālā bagātība aizsedza patiesību pašam par sevi un patiesību par Dievu, kam pienākas pirmā vieta cilvēka dzīvē. Šis bagātnieks pilnībā paļāvās uz laicīgajiem labumiem, no tiem bija atkarīga viņa laime. 

Tādā gadījumā materiālā bagātība — kas ir paredzēta tam, lai no tās smeltu, nevis lai tai kalpotu, — kļūst par elku, par lamatām. Jēzus mums norāda, kas ir īsta tukšība — savas cieņas noniecināšana, veltot dzīvi kalpošanai laicīgiem labumiem, un atkarība no materiālām lietām, no darba, no veiksmes. Tā iet tam, kas krāj sev mantu, bet nav bagāts pie Dieva. (Lk 12, 21)

Bet kas gan ir "bagāts pie Dieva"? Tas ir cilvēks, par kuru rakstīts apustuļa Pāvila vēstulē kolosiešiem, — kas Kristībā kopā ar Kristu ir augšāmcēlies. Kristībai seko darbi, kas sakņojas ticībā. Ticīgs cilvēks meklē to, kas ir augšā, kur Kristus sēž pie Dieva labās rokas. Viņš ne tikai meklē, bet arī tiecas pēc tā, kas augšā, nevis pēc tā, kas virs zemes. 

Visi savi spēki ir jāveltī tam, lai strādātu un iemantotu Debesu labumus, nezūdošu bagātību. Ir jānonāvē sevī grēks, lai mēs kļūtu jauni cilvēki, kas atjaunojas saskaņā ar Dieva līdzību. 

Kristībā cilvēks tiek iekļauts Baznīcā — Kristus Mistiskajā Miesā. Ar ticības dzīvi, paklausot Baznīcas mācībai, viņš rod visu savu bagātību, jo te viss un visos ir Kristus. Tāds cilvēks var sacīt kopā ar svēto Asīzes Francisku: "Mans Dievs un mans viss!"

www.mieramtuvu.lv
Foto: Catholicculture.org