Debesīs uzņemšanā atklājas cilvēka galīgais mērķis. Mēs esam radīti pēc Dieva attēla un līdzības, un mūs ir atpestījis krustā sistais Kristus. Marija ir pirmā no atpestīto saimes, no Dieva tautas, kas ar miesu un dvēseli tika uzņemta Dieva godībā, pateicoties Jēzus augšāmcelšanās un Debesīs kāpšanas noslēpumam. Kā spoža saule Mariju caurstrāvoja dzīvā Dieva žēlastība.
Marijas Debesīs uzņemšanas svētku greznajā ietvarā Baznīcas pārdomas par nākotni ir saistītas ar pagātnē pieredzēto. Saulē tērptā Sieviete, ko redzam Jāņa Atklāsmes grāmatā, ir tā pati, kas pēc pirmgrēka nostājās priekšgalā uzvarošajā cīņā ar tumsības garu.
Radīšanas grāmatā lasām vārdus, kurus Dievs teica čūskai: "Es celšu ienaidu starp tevi un sievieti." (Rad 3, 15) To apstiprina Atklāsmes grāmatas vārdi: "Un pūķis stāvēja sievietes priekšā, kas tūlīt dzemdēs bērnu, lai to aprītu." (Atkl 12, 4).
Tā ir cīņa, kas izvēršas virs zemes kopš cilvēces vēstures sākuma. Čūska Radīšanas grāmatā un pūķis Atklāsmes grāmatā ir tumsības gars, melu tēvs, kas, noraidījis Dievu un visu dievišķo, iemieso noliegšanas grēka postu.
Cilvēces vēstures gaitu ietekmējusi un nemitīgi ietekmē sākotnējā Dieva noliegšana, kad radība, ļaunā gara mudināta, noliedza Radītāju. Kopš cilvēces pirmsākumiem, kopš Ādama un Ievas pavedināšanas ļaunais gars cenšas panākt to, lai cilvēka dvēseli pārņemtu iznīcinoša dižošanās savas autonomijas reibumā: "Es nekalpošu!" Turpretī Marija saka: "Lūk, es esmu Kunga kalpone." (Lk 1, 38) Viņa to saka Kristus žēlastībā, kas Mariju īpaši vadīja jau no ieņemšanas brīža.
Savukārt par Kristu jau sen tika pravietots kā par Kunga kalpu, kas, ienācis pasaulē, saka: "Lūk, es nāku, Dievs, izpildīt Tavu gribu." (Ebr 10, 7) Viņš ir Tēva mūžīgais Dēls, kas kļuva par Marijas Dēlu, lai ar pestīšanas kalpojumu iesaistītos cīņā pret centieniem noliegt Dievu. Šādi īstenojas Radīšanas grāmatā ietvertais solījums: cilvēces vēsturē sievietes Dēls nes pestīšanu cilvēcei un visai pasaulei.
Cīņa izvēršas starp mūžīgo Dieva pestīšanas plānu attiecībā uz cilvēci un pasauli un sātana vēlmi panākt to, lai cilvēce un pasaule noraidītu Dievu. Mēs visi esam iesaistīti šajā cīņā, kuras kaujas lauks ir ikviena cilvēka sirds. Esam izvēles priekšā — pieņemt Dievu, kas ir mīlestība un patiesība, vai arī sekot egoismam un nepamatotām mirkļa iedomām.
Kārdinājums noraidīt Dievu un visu dievišķo diemžēl ļoti spēcīgi ietekmē 21. gadsimta cilvēku, kas ir sava dižuma apziņas apmāts. Nepatiesības un melu gara iedvesmoti, cilvēki sliecas uzskatīt, ka viņi ir kā dievi, kas pazīst labo un ļauno (sal. Rad 3, 5), vai arī domā, ka grēks nemaz nepastāv. Vienlaikus plaši izplatītās atkarības, satriecošā pašnāvību statistika un ģimenes saišu vājināšanās liecina par to, cik mēs, cilvēki, esam vāji un cik liels ir grēka izraisītais posts. Uzlūkosim Mariju, kas nekad nav padevusies melu garam. Viņa vienmēr bija Kunga kalpone — Nācaretē, Betlēmē, Jēzus krusta pakājē. Ar savu kalpošanu viņa ir kļuvusi mūsu Māte, pie kuras steidzamies Aglonā, Skaistkalnē, Sarkaņos un daudzviet citur. Būdama Māte, viņa spēj vadīt mūs cauri meliem un nepatiesībai. Viņa palīdz dzīvot Patiesības Garā, kas mums dots kā Jēzus Kristus krusta un augšāmcelšanās auglis.
Mēs esam aicināti uztvert Mariju kā paraugu pilnīgai sevis atdevei Pestītājam. Pateicoties viņai — Mātei —, cilvēces vēsturē ir ienācis atpestīšanas spēks. Marijas Dēls ir atjaunojis Dieva mūžīgo plānu attiecībā uz radību, nesis pestīšanu cilvēcei un pasaulei. Pestītāja Māte ir pirmā no atpestītajiem. Šodien mēs ticībā uzlūkojam viņai no Dieva sagatavoto vietu (sal. Atkl 12, 6). Marijas Debesīs uzņemšana apliecina cilvēces un pasaules pestīšanas plānu. Tas ir apstiprināts Debesīs, kā to raksta Jānis Atklāsmes grāmatā: "Tagad ir nākusi pestīšana un spēks, un mūsu Dieva valstība, un Viņa svaidītā vara." (Atkl 12, 10)
Šajos svētkos mēs pārdomājam visu Kristus nestās pestīšanas noslēpumu: no cilvēces vēstures sākuma līdz šī noslēpuma piepildījumam. Tajā atklājas arī Baznīcas dzīves piepildījums, pasaules un cilvēces nākotne dzīvajā Dievā — Tēvā, Dēlā un Svētajā Garā. Marija ir šīs nākotnes zīme, kas norāda uz to, ka pestīšana Dievā spēj pārvarēt grēka un egoisma tumsu un ka Debesīs uzņemtās Dievmātes Marijas aizbildniecībā mūs gaida gaiša, cerības un īsta prieka piepildīta nākotne. www.mieramtuvu.lv |
