Vai tas nav pretrunā eņģeļu sludinātajam: "Gods Dievam augstumos un miers virs zemes labas gribas cilvēkiem" (sal. Lk 2, 14)? Pats Pestītājs taču teica: "Es jums atstāju mieru, es jums dodu savu mieru." (sal. Jņ 14, 27) Ko tad īsti nes Kristus — mieru vai šķelšanos, zobenu (sk. Mt 10, 34)?
Pirms mēģinām atbildēt uz šiem jautājumiem, noskaidrosim, ko saistībā ar Jēzus sacītajiem vārdiem varētu nozīmēt uguns un kristība.
"Es atnācu uguni mest uz zemi." Te runa ir par uguni garīgajā nozīmē. Uguns, kas iededz cilvēka sirdī jaunus ideālus, vēlmi pilnveidoties, darīt labus darbus. Droši vien tieši tāpēc mēs sakām: "Šis cilvēks ir tik dedzīgs" utt. Jaunas vērtības, centieni pēc pilnības patiešām sniedz iekšējo mieru, taču vienlaikus šie centieni izraisa arī ārēju pretestību no grēka ievainotās pasaules puses, dažkārt arī — vistuvāko cilvēku neizpratni.
Kaut kas līdzīgs notika arī Jēzus dzīvē. Kristība šajā saistībā visdrīzāk norāda uz Viņa ciešanām un sāpēm. Jēzus taču sacīja: "Jūs nezināt, ko lūdzat. Vai jūs varat dzert to biķeri, ko es dzeru, un tapt kristīti kristībā, kurā es tieku kristīts?" (Mk 10, 38) Jau Pestītāja kristību brīdī Jānis Kristītājs izteica vārdus, kas sasaucas ar pravieša Isaja teikto par Kunga kalpa ciešanām (sal. Jņ 1, 29 un Is 53, 4-9). Pirms savām ciešanām Jēzus Kristus bija satraukts, bet vienlaikus arī gatavs pilnībā izpildīt Tēva gribu (sal. Jņ 12, 27).
Tieši no šāda viedokļa būtu jāaplūko jēdziens 'miers'. Sekošana Kristum un veltīšanās Viņam saistīta ne tikai ar iekšējo, bet arī ārējo cīņu. Tiem, kas vēlas Viņam sekot, jāaizliedz sevi, jāatstāj ļaunās noslieces un egoisms, bieži arī jāatsakās no kādiem labumiem, ja tie traucē pilnībā sevi atdot Dievam. Tiem, kas vēlas sekot Jēzum, jākļūst līdzdalīgiem Viņa ciešanās un kristībā. Kristus māceklim tāpat kā viņa Kungam jābūt par zīmi, kurai pretojas (sk. Lk 2, 34).
Miers, ko nes Kristus, ir jāsaprot pareizi. Miers nav dzīve bez problēmām. "Mieru es jums atstāju. Savu mieru es jums dodu; ne tā, kā pasaule dod, es jums dodu." (Jņ 14, 27a) Tāpat kā Jēzus valstība nav no šīs pasaules, tā arī miers, kuru Viņš dāvā, nav tāds, kāds ir miers, ko piedāvā pasaule. Jēzus sniedz iekšējo mieru, ko pasaule nespēj dot. Jēzus dāvāto mieru iegūst tikai tie, kas, pārvarējuši iekšējo un ārējo pretestību, ar visu sirdi un dvēseli ieklausās Kristus mācībā, to īsteno savā dzīvē, pieņem Kungu par savu Mācītāju un dzīves piepildījumu. Tieši tādi cilvēki kļūst brīvi no nedrošības un nemiera, viņi iemanto īstu un pilnīgu mieru.
Līdz pasaules beigām līdzās augs gan kvieši, gan nezāles — gaismas un tumsas bērni. Tāpēc līdz pat pašam pļaujas laikam sekošana Kristum būs saistīta ar piepūli un cīņu pret ļaunumu. Bet uzvarēt mēs varēsim vienīgi ar Jēzus Kristus mīlestības uguni. www.mieramtuvu.lv |
