Vārds "Zahejs" tulkojumā nozīmē "tīrs". Tikai Zaheja dzīve nebija tīra. Viņa dzīve nebija laba, jo tajā bija daudz netaisnību.
Palestīnā Jēzus laikā muitnieku un muitu bija daudz vairāk nekā tagad. Nodokļus iekasēja ne tikai no tiem, kas šķērsoja valsts robežu, bet arī no tiem, kas iegāja pa pilsētas vārtiem, — apmēram tā, kā mūsdienās to dara pie kūrortpilsētām. Pie pilsētas vārtiem parasti sēdēja muitnieki, un tirgotājam, kas vēlējās šajā pilsētā kaut ko pārdot, vajadzēja maksāt nodokli. Visi iedzīvotāji maksāja nodokļus arī Romas impērijai. Svētajā zemē, kas toreiz bija pakļauta Romas impērijai, nodokļa lielums nebija konkrēti noteikts un lielākoties bija atkarīgs no muitnieka godīguma. Diemžēl muitnieki šo situāciju izmantoja un rīkojās netaisnīgi, kļūstot arvien bagātāki. Tāpēc arī jūdi viņus neieredzēja un uzskatīja par lieliem grēciniekiem. Evaņģēlijā lasām: "Visi kurnēja, sacīdami: "Viņš ir iegriezies pie grēcinieka!"" Arī mūsdienās varbūt kādam ir vārds "Sants" vai "Santa", bet tas nenozīmē, ka šo cilvēku dzīvesveids, atbilst viņu vārda nozīmei — "svēts" vai "svēta".
Šodien lasītajā Evaņģēlija fragmentā liela nozīme ir arī kokam, kurā Zahejs uzkāpa. Sikomore ir savvaļas vīģe. Šajā gadījumā koks labi atklāj patiesību par cilvēku, kas tajā uzkāpa. Zahejs garīgajā ziņā bija tikpat nabags kā sikomores koks, un viņa dzīves nestie augļi atbilda šī koka augļiem, kam bija vien miza un kauliņi — nekas vairāk. Savas dzīves bezjēdzības izjūtu Zahejs mēģināja noslāpēt, rūpējoties par saviem ienākumiem. Varbūt viņam nebija ne mazākās cerības, ka dzīvi būtu iespējams mainīt.
Un tomēr, kaut arī neapzināti, Zahejs gribēja satikt Jēzu. Patiesībā Jēzus satiek un ierauga viņu. Un, aizskrējis uz priekšu, Zahejs uzkāpa sikomores kokā, lai varētu saskatīt Jēzu, jo tur Viņam vajadzēja iet garām. Zahejs tiešām gribēja redzēt Jēzu un uzzināt, kas Viņš ir. Un Kungs Jēzus atbildēja uz šīm dziļākajām Zaheja ilgām, proti, — ilgām mainīt savu dzīvi, izkļūt no dzīves bezjēdzības.
Jēzus neatstumj nevienu cilvēku. Tieši otrādi, Viņš meklē tos, kas ir nomaldījušies. Arī šajā gadījumā Pestītājs gribēja viesoties Zaheja namā. Cilvēkiem, protams, ļoti nepatika tas, ka Jēzus ir iegriezies pie grēcinieka.
Kā mēs zinām, notika brīnums. Zahejs nemainīja profesiju, viņš joprojām bija finansists, kā mēs teiktu šodien, tikai nauda vairs nebija viņa lielākais ieguvums un dzīves jēga. Par Zaheja prioritāti kļuva Dievs, rūpes par mūžīgo dzīvi un taisnīgums, nevis nauda un bagātība. Naudai Zaheja dzīvē tika ierādīta tai atbilstošā vieta. Pēc tikšanās ar Kungu Jēzu viņa dzīve pilnīgi mainījās.
Brāļi un māsas Kristū, ko mēs varam mācīties no Zaheja?
Vispirms, protams, vēlmi redzēt Jēzu. Un redzēt Viņu ne tikai svētdienās, bet katru dienu. Ja mēs satiksim Kungu tikpat patiesi kā Zahejs, tad arī mēs gribēsim mainīt savu dzīvi.
Mums visiem ir jāvēlas kļūt svētiem. Atcerēsimies — īstam kristietim vienmēr jābūt gatavam uz sastapšanos ar euharistisko Jēzu svētajā Komūnijā un uz sastapšanos ar savu nāvi.
Lai Dievs dāvā savu palīdzību, ka mums nekad nepaliktu nepamanīts brīdis, kad Jēzus ies mums garām, bet gan lai mēs atvērtu savas sirds durvis un uzņemtu Viņu savās mājās. www.mieramtuvu.lv | 
