Lai sāktu gavēt ir vajadzīga ļoti nopietna motivācija. Piemēram, mūsdienu cilvēki plaši piekopj tā saucamos pagāniskus gavēņus ar vienīgo mērķi saglabāt slaidu līniju. Daudzi cilvēki Dieva dēļ neuzņemtos ne desmito daļu no tām pūlēm, ko viņi velta, lai iegūtu slaidu augumu. Tādēļ mums būtu vērts pārdomāt, kāda ir mūsu gavēņa reliģiskā motivācija, it īpaši tagad, Lielā gavēņa laikā. Jēzus saka: „Kad no viņiem, t.i., maniem mācekļiem, līgavainis tiks paņemts, tad viņi gavēs.” Tātad, gavējot mēs saucam uz Debesīm, jo attālinātiem no Kristus mums ir slikti, mēs ilgojamies pēc Viņa un mūsu viskarstākā vēlēšanās ir, lai Viņa dievišķā klātbūtne vairāk caurstrāvotu mūsu ģimenes, ikdienas darbus, mūsu vēlmes un pilnībā mūs pašus. Ne mazums cilvēku ir gatavi tūdaļ pat uzsākt gavēni, tiklīdz uzzina, ka tas palīdz padziļināt un nostiprināt lūgšanu dzīvi. Kopā ar gavēšanu mūsu lūgšana tad kļūst it kā patiesāka un tīrāka, it īpaši tas attiecas uz lūgumu un aizlūgumiem. Tieši šī iemesla dēļ kopīgus aizlūgumus dažādu dabas stihiju vai kādu citu briesmu gadījumos izsludina vienlaicīgi ar gavēšanu. Tomēr var gadīties tā, ka arī tāda lūgšana un gavēšana Dievam var nebūt patīkama – pat ja lūgšana ir dedzīga, bet gavēšana ļoti stingra. Tas notiek tad, ja lūdzēja sirds paliek nocietināta. Atcerēsimies, ka pravieši ļoti asi vērsās pret tādu lūgšanu un gavēšanu, kas negāja roku rokā ar žēlsirdību pret nabagiem un atgriešanos no savas netaisnības. Tāpēc Baznīcas tēvi mācīja, ka lūgšanai ir vajadzīgi divi spārni, lai paceltos pret debesīm un ka nepietiks tikai ar vienu spārnu, ko sauc par gavēšanu. Mūsu lūgšanai ir vajadzīgs arī otrs spārns, kas ir žēlsirdība pret tiem, kam mūsu palīdzība ir nepieciešama. Pravieša Isaja grāmatas 58.nodaļā mēs varam atrast brīnišķīgu komentāru tam, kādai ir jābūt mūsu lūgšanai un gavēnim. Proti, lūgties vajag ar sirdi, kas atgriezusies pie Dieva, atturībai no ēdieniem jābūt balstītam ar daudz svarīgāku gavēni – gavēni no grēkošanas, bet mūsu mīlestībai uz Dievu jānes augļi - žēlsirdības darbi un palīdzība nabagiem: „Vai drīzāk tā nav gavēšana, kāda Man patīk – kad atraisa kalpības jūga važas, kad tos, kam pāri nodarīts, atlaiž brīvībā un noņem no viņu pleciem ikkatru jūgu? Kad tu savu maizi lauz izsalkušam un nabagus, kas bez pajumtes, uzņem savā namā; kad tu redzi kailus un tos apģērb un nenovērsies no sava tuvākā. Un tad tava lūgšana pacelsies pie Dieva un Viņš tūdaļ tev atbildēs: „Lūk, Es esmu!” (58,6-7). Katedrāle.lv | 
