Darena Aronofska (Darren Aronofsky) kinematogrāfiskais Noasa stāsta atveidojums nav atstājis skatītāju vienaldzīgu, un ir izraisījis dažādus viedokļus. Ir recenzenti - gan kristieši, gan nekristieši - kuri šo filmu vērtē ļoti augstu. Tajā pašā laikā ne mazums kristiešu - gan protestantu, gan katoļu - vērtē šo filmu visai kritiski. Kāds pazīstams katoļu blogeris un filmu recenzents ir paudis viedokli, ka „Noass” ir „apkaunojoši nejēdzīga” un „viena no stulbākajām pēdējo gadu filmām”. Lielākā daļa reliģisko kritiķu apsūdz filmu nekonsekvencē un neuzticamībā, uzskatot, ka Radīšanas grāmatas (Genesis) saturs tiek piesārņots ar daždažādiem neizprotamiem fantastiskiem elementiem. Iegūtā peļņa pirmās filmas demonstrēšanas nedēļas nogalē bija 44 miljoni ASV dolāru. Manuprāt, „Noass” ir Bībeles stāstu mūsdienīgs kinematogrāfisks Midrash atveidojums. Midrashim - ļoti populāra izteiksmes forma senajā Izraēlā - ir tēlains Bībeles stāstu atspoguļojums. Filmā galveno Bībeles personāžu psiholoģiskās motivācijas atspoguļojumā ir radītas jaunas radošas sižeta līnijas, iesaistīti jauni personāži un citi papildu elementi Midrash manierē. Aronofska filmā ir iekļauti Vecās Derības apokrifu elementi, ieskaitot sarunu starp Noasu un viņa vectēvu Metuzālu, saniknotu vīru armiju, kas cenšas izlauzt ceļu uz šķirstu, vīraku, kas iemidzina dzīvniekus uz kuģa, kā arī pazīstamo (vai ne tik pazīstamo), kritušo akmens monstros iemiesojošos eņģeļu izcelsmi. Šie minētie simboli un tēli nav tīrā fantāzija un patvaļīgs izdomājums, kā pirmajā brīdī tas varētu šķist. „Radīšanas grāmata (Genesis)” vēstī mums, ka Noasa stāsts risinās Nephilim laikā. Vārds „nephilim” nozīmē „kritušie”, kas tiek atveidoti kā milži. Turklāt, pie apokrifiem piederošajā Ēnoha grāmatā Nephilim tika saukti par „sargātājiem”. Šis motīvs izmantots arī himnā „Jūs sargātāji un jūs svētie”. Darena Aronofska filmā „Noass” uz akmens milžiem ir attiecināts tāds pats nosaukums. Ļoti svarīgi ir tas, ka šis mūsdienu Midrash atveidojums veiksmīgi aktualizē Bībeles stāsta par Noasu loģisko vēstījumu. Pirmkārt, tā centrā nepārprotami ir Dievs: ikviens būtisks tēls ir vērsts uz „Radītāju”. Otrkārt, šis Radītājs Dievs netiek atspoguļots kā tāls un netverams spēks, ne arī bezpersoniski identificēts ar dabu. Dievs ir parādīts kā aktīva un providenta Persona, kas ir cieši saistīta ar radību, ko pats ir radījis. Treškārt, cilvēki tiek parādīti kā būtnes, kas krīt grēkā un izraisa pasaulē daudz ciešanu. Daži no reliģiskajiem kritiķiem aiz šī šķietamā ļaunuma piedēvēšanas cilvēcei filmā „Noass” ir saskatījuši environmentālisma un sekulārisma ideoloģijas izpausmes. Tomēr Radīšanas grāmatā atspoguļotais, ietverot stāstus par Kainu un Ābelu un Bābeles torni, atbilst filmā atspoguļotajam. Filmā „Noass” industrializācijas procesa izraisītā dabas izpostīšana spilgti sasaucās ar šīs pašas tēmas atspoguļojumu Tolkena darbā „Gredzenu pavēlnieks”. Ceturtkārt, filmas varonis konsekventi izvairās no sava komforta un personīgo iegribu meklējumiem, bet vēlas pazīt Dieva gribu un tai sekot. Filmas emocionālās kulminācijas brīdī Noass ir gatavs nogalināt savas mazmeitas, būdams pārliecināts, ka Dievs vēlas, lai cilvēce tiktu iznīcināta, taču viņš par tām apžēlojas, kad ir sapratis, ka Dievs īstenībā vēlas cilvēces atjaunotni. Būtiski ir tas, ka Noass paliek pilnībā koncentrēts nevis uz savu brīvu rīcību, bet gan uz vēlmi itin visā pakļauties Dieva gribai un mērķim kalpot Dievam. Dievs, radīšana, providence, grēks, paklausība, pestīšana: nav slikti attiecībā uz Holivudas filmu! Filmā ir ietverta neliela aina, kurā attēloti daži Noasa ģimenes locekļi, kas dzīvniekus pakļauj miega izraisošiem dūmiem. Tas atgādina rituālu, kad priesteri baznīcā no tribuļa (vīraka kvēpināmais trauks) izplata vīraku. Es esmu diezgan pārliecināts, ka šī doma nebija filmu veidotāju prātos, bet tas uzvedināja mani uz patristikas tēmu, ka Noasa šķirsts simbolizē Baznīcu. Garīgā un morālā haosa laikā, kad plūdos iet bojā grēcīgā pasaule, Radītājs veic glābšanas operāciju, nosūtot lielu laivu, lai uzturētu Dieva radīto pasauli labā kārtībā. Tas pilnībā sasaucas ar Baznīcas Tēvu definēto Baznīcas mērķi un nozīmi: būt par drošu patvērumu grēcīgajā pasaulē, vietu, kur tiek sludināts Dieva vārds, kur Dievs tiek pareizi pielūgts un, ja tā tiek pareizi vadīta, vieta, kur cilvēce dzīvo taisnībā un ne vardarbībā. Tāpat kā Noasa šķirsts glabā sēklu jaunā radīšanai, tāpat arī Baznīca nes sevī iedīgli pasaules atjaunotnei.
Ja Darena Aronofska filma „Noass” rosina aptvert šo patiesību, to ir vērts redzēt. Katedrāle.lv
Tulk. A.Eljašans *Pr.Roberts Barons (Robert Barron) ir viens no atzītākiem mūsdienu kultūras tēmu komentētājiem Romas katoliskā Baznīcā. R. Barons ir katoļu priesteris, teologs, orators, vairāku grāmatu un eseju autors. Viņš ir kalpošanas kustības, kas izmanto plašsaziņas līdzekļus, Word on Fire dibinātājs un Mundelein (ASV) semināra rektors. Tēvs Barons lasa lekcijas ASV un ārvalstīs, tostarp Pontifikālajā Ziemeļamerikas koledžā un Pontifikālajā Sv.Akvīnas Toma universitātē Romā. | 
