Par pāvesta ceļojumiem (vizītēm, vizitācijām, svētceļojumiem, ceļojumiem, apmeklējumiem) mūsdienu izpratnē var runāt saistībā ar periodu pēc Vatikāna II koncila. Ietekmējoties gan no Koncila misionārā gara, gan mūsdienu vieglā pārvietošanās veida un ceļošanas līdzekļiem, pāvesti devās iepazīstināt ar sevi jeb “dot par sevi ziņu”, kā savulaik atzīmējis Jānis Pāvils II, kā par sv. Pāvila un sv. Pētera sekotājiem, ar to domājot sava veida “evaņģelizācijas vadītājus” un labas gribas vēstnešus pasaulē. Pāvesta ceļojumi ne vienmēr mērāmi pēc vienādas mērauklas, jo nekad nevar iepriekš paredzēt iespaidu, kādu atstās šis ceļojums – tam ir daudz faktoru: sapulcējušos ļaužu daudzums, mediju dalība, politiskā situācija, kādu precedentu iedibināšana, “durvju atvēršana” kādiem nākotnes notikumiem vai attīstībai, kā arī nenovērtējamie augļi vietējai Baznīcai aicinājumu veidā, kas nonākuši pār aicinātajiem, piedaloties pāvesta celebrētajā Svētajā Misē. Par pirmo pāvesta ceļojumu var uzskatīt apustuļa Pētera ceļojumu uz Romu, kas tradicionāli tiek datēts ar 44. gadu, kaut gan šis drīzāk vārētu būt nevis ceļojums, bet gan dzīvesvietas maiņa, līdzīgi kā t.s. Aviņonas trimda 1305. gadā. Pirmajos Baznīcas vēstures gadsimtos pāvesta izceļošana ārpus Romas bija ārkārtīgi reta parādība, un tikai retu reizi kāds no pāvestiem devās ārpus savas valsts, piemēram, uz Konstantinopoli, taču vēlākajos gadsimtos Baznīca piedzīvoja gan pāvesta pārcelšanos uz Franciju, par mītnes vietu izraugoties rezidenci Aviņonā, gan pāvestu ceļošanu no citām zemēm uz Romu, gan dalību sinodēs un koncilos, gan daudz un dažādus pāvestu ceļojumus ārpus Itālijas un pat “aiz Alpiem”. Īpaši plaša pasaules zemju apmeklēšana sākās laikā pēc Vatikāna II koncila, un pāvests Pāvils VI (1963-1978) tajā ziņā bija novators un starpkontinentu ceļojumu aizsācējs. Viņš bija pirmais pāvests, kurš devās ceļojumā ārpus Eiropas, bija pirmais pāvests, kurš ceļojis lidmašīnā, pirmais, kurš kopš 1809. gada devies tālākā ceļojumā ārpus Itālijas, un pirmais pāvests, kurš apmeklēja Rietumu puslodes zemes, Āfriku, Okeāniju un Āziju. Viņš pabijis sešos kontinentos, tajā laikā kļūstot par visvairāk un visaktīvāk ceļojušo pāvestu. Savukārt viņa pēctecis pāvests Jānis Pāvils II (attēlā) apceļojis daudz vairāk zemju, nekā visi viņa priekšgājēji kopā. Būdams pāvests, viņš veicis 104 apustuliskos ceļojumus, apmeklējis 129 valstis, bet kopā ceļojumos mērojis vairāk kā 1 167 000 km, un tādējādi ticis dēvēts par “pāvestu-svētceļnieku” vai “miera svētceļnieku”. Lai gan dažās zemēs pirms pāvesta Jāņa Pāvila II agrāk bija pabijis iepriekšējais pāvests, piemēram, ASV un Izraēlā, tomēr daudzas zemes piedzīvoja pašu pirmo pāvesta vizitāciju valsts vēsturē, tajā skaitā, Latvija. Turklāt Jānis Pāvils II devies 146 pastorālajās vizītēs pa Itāliju. Visur pāvestu sagaidīja milzīgi ticīgās tautas pūļi, un tāpēc viņš ir kļuvis par visredzētāko un visatpazīstamāko no visiem pāvestiem. Pāvests Benedikts XVI sava pontifikāta laikā veica vidēji 3 ārzemju ceļojumus gadā, tādējādi būdams tikpat aktīvs ceļotājs kā Jānis Pāvils II. Benedikts XVI pašlaik ir visvecākais pāvests, kurš jebkad ceļojis ārpus Eiropas, un vecākais, kurš ceļojis uz Āfriku, Āziju (tai skaitā Tuvajiem Austrumiem), Austrāliju un abiem Ameriku kontinentiem. Vairumā savu ceļojumu viņam nācies teikt runas vai paziņojumus, kas spēlē nozīmīgu lomu apciemotajā reģionā, sevišķi, attiecībā uz izglītību, kontracepciju, abortiem un to, ko nozīmē būt katolim. Pāvesta Franciska pirmais ārzemju apustuliskais ceļojums bija 2013. gadā uz Riodežaneiro, Brazīlijā, kur viņš piedalījās 28. Pasaules Jauniešu dienās. Savukārt pāvesta Franciska vizīte Filipīnās 2015. gada janvārī bija viskuplāk apmeklētais un visplašākais pasākums ar pāvesta piedalīšanos vēsturē, jo Svētajā Misē Manilā piedalījās ap 6-7 miljonu dalībnieku. Pāvests apmeklēja šo zemi, neskatoties uz to, ka viesošanās Manilā varētu būt biedējoša ikvienam pāvestam, jo tieši tur agrāko vizīšu laikā (1970. gadā un 1995. gadā) ir notikuši divi plānoti atentāta mēģinājumi pret pāvestiem. Kopš 2014. gada pāvests Francisks katru gadu devies 5-6 ceļojumos ārpus Itālijas. 2014. gada 25. novembrī viņš devās 4 stundu vizītē uz Franciju, kur Strasbūrā uzrunāja Eiropas Parlamentu; tā bija īsākā pāvesta vizīte, kāda jelkad bijusi. Vizīte Baltijas valstīs būs pāvesta ceturtais lielais ārvalstu apciemojums šogad. Vēl šogad pāvests plāno doties vizītē uz Indiju, bet nākošgad piedalīsies Pasaules Jauniešu dienās Panamā, kā arī apmeklēs Rumāniju, Mozambiku un Japānu. Kuri no pāvestu ceļojumiem, vizītēm, svētceļojumiem būtu uzskatāmi par nozīmīgākajiem vai svarīgākajiem? Savā ziņā katrs no tiem. Tāpēc gatavosimies šim nozīmīgajam notikumam mūsu zemē un lūgsimies par tā veiksmīgu norisi! | 
