Svētā Gara augļu ietekme uz garīgo dzīvi Vēl viens auglis, kas sakārto cilvēka dvēseli, ir pacietība. Šis tikums padara iekšējo cilvēku izturīgu pret viņam draudošo ļaunumu. Pacietīgs cilvēks neiekrīt panikā, kad pamana viņam draudošo ļaunumu, piemēram, slimībā. Tēvs Pio piedzīvoja daudz ciešanu un pazemojumu, arī stigmu dāvanas dēļ. Viņš tika pakļauts daudzām pārbaudēm un netaisnīgiem aizliegumiem, arī no savu klostera priekšnieku un Baznīcas varas puses. To visu pacieta klusumā un ar lielu pacietību. Vienlaicīgi nepārstāja rūpēties par slimajiem un cietējiem. No ticīgo, kas viņu apmeklēja, ziedojumiem uzcēla lielu slimnīcu ar nosaukumu “Māja – mierinājums ciešanās”. Tagad šī “Māja” un pilsētiņa San Džovanni Rotondo (San Giovanni Rotondo) Itālijā ir kļuvuši par daudzu svētceļojumu gala mērķi. Šī tēva Pio pacietība vēl šodien nes redzamus augļus un lielu labumu daudziem cilvēkiem. (Foto: attēlā iemūžināts skaists smaids tēva Pio sejā. Lai arī viņš cieta no stigmām, viņš bija prieka cilvēks. Viņš ir sacījis: "Neļaujiet nevienām skumjām kavēties jūsu dvēselē, jo skumjas neļauj Svētajam Garam rīkoties brīvi.") 1) Kad runa ir par kristieša nostāju attiecībā pret visu apkārtējo, pret tuvākajiem, sv. Pāvils uzskaita tādas nostājas kā Svētā Gara augļi: pieklājība, labestība, uzticība un lēnprātība. Pieklājība, kristīgajā izpratnē, tās nav tikai ārēji labas manieres vai tā saucamā laipnības forma. Tās ir nepieciešamas, bet ne pietiekamas. Ir nepieciešama iekšēja nostāja un gatavība darīt labu tuvākajiem, neizslēdzot arī nedraugus vai ienaidniekus. Šī labvēlīgā nostāja pret ienaidniekiem ir kristīgās pieklājības un labestības raksturīgā attieksme. Labestība, par kuru ir runa, nav tikai vēlme un gatavība darīt labu tuvākajam, bet reāla labā darīšana ik dienas. Ir ļoti ieteicams vakara sirdsapziņas izmeklēšanā pajautāt, vai aizejošajā dienā izdarīju kaut vienu labu darbu. Sv. Faustīne savā “Dienasgrāmatā” ir pierakstījusi Jēzus pamudinājumu, kas skar žēlsirdības darbus. Tos var realizēt: darbos, vārdos un lūgšanā. (“Dienasgrāmata”, 742). Pārsteidzoša ir kārtība, kādā veicami žēlsirdības darbi, pirmajā vietā izvirzot žēlsirdības darbus un tikai pēc tam vārdus un lūgšanu. Nākamais Svētā Gara auglis ir uzticības nostāja attiecība pret tuvākajiem. Pilnīgi droši šeit ir runa par uzticību solījumu, svētsolījumu un citu pienākumu ievērošanā un izpildīšanā. Tā pamatos ir taisnīguma tikums, kurš pavēl atdot katram to, kas viņam pienākas. Tomēr uzticība vēl lielākā mērā attiecas uz solījumu, svētsolījumu un apņemšanos, kas doti Dievam, izpildīšanu. Te sava loma ir teologālajam ticības tikumam, kurš ir cieši saistīts ar uzticību mūsu pienākumiem Dieva priekšā. Starp Svētā Gara augļiem, pēc sv. Pāvila kataloga, ir arī lēnprātība. Tā ir iekļauta arī starp astoņām svētībām: “Svētīgi lēnprātīgie, jo viņi iemantos zemi.” (Mt 5,5) Par kādu zemi ir runa? Bez šaubām, par sirds “zemi” jeb par visu milzīgo cilvēka jūtu, iekāres un kaislību sfēru. Tieši lēnprātība sakārto šos neapvaldāmos jūras viļņus, kuri tik bieži saceļ cilvēkā vētru; naida vētru, kas sagrauj visas barjeras un sarežģī attiecības ar tuvākajiem. Starp svētajiem lēnprātības paraugs varētu būt Sales Francisks, par kuru teikts, ka, ja viņam izrautu vienu aci, tad ar otru viņš labvēlīgi skatītos uz to, kas viņam to nodarīja. 2) Pēdējā Svētā Gara augļu darbības joma ir savaldība. Tā aptver visu kardinālā atturības tikuma sfēru. Tā skar cilvēka zemāko vajadzību slāni. Tas skar ēšanu, dzeršanu un seksuālo vajadzību apmierināšanu. Šo jomu – pēc sv. Toma domām – regulē tādi radniecīgi tikumi kā pieticība, mērenība ēšanā un dzeršanā, kā arī šķīstība. Pieticības tikums regulē ārējos darbus, vārdus, uzvedību, ķermeņa stāvokli. Turpretī mērenības un šķīstības tikums vairāk sakārto iekšējos cilvēka pārdzīvojumus, kas saistīti ar barošanos un vairošanos. Šo stipro kaislību apvaldīšana un to atdošana prāta un Dieva likuma kontrolei liecina par cilvēka cieņu. Neļauj cilvēkam nolaisties zemāk par savu cilvēcību. Tātad visas lielās iekāru un kaislību jomas pastāvīga apvaldīšana kā Svētā Gara auglis nodrošina ne tikai cilvēcisko un dabisko cilvēka cieņu, bet nodrošina viņa dzīvi “pēc Gara” Dieva bērnu cieņā. Savā “Dienasgrāmatā” sv. Faustīne raksta, ka klostera svētsolījuma atjaunošanas dienā viņa saņēma no Dieva pilnīgas šķīstības dāvanu un pilnīgu brīvību no kārdinājumiem šajā jomā: “Kopš tā brīža es nezinu nevienu kārdinājumu pret tikumu ne sirdī, ne prātā. Vēlāk sapratu, ka tā ir viena no vislielākajām žēlastībām, kuru izlūdza man Vissvētākā Jaunava Marija, jo šo žēlastību lūdzu no Viņas daudzus gadus.” (“Dienasgrāmata”, 40) Par līdzīgu apdāvināšanu lasām daudzu svētīgo un svēto dzīves aprakstos. Gara uzvara pār miesu Svētā Gara augļi ir pastāvīgas zīmes, ka ir sasniegts kristīgs briedums. Ja Svētā Gara dāvanas un ielietie tikumi ir garīgās dzīves skaistie ziedi, tad augļi izsaka galīgo un pastāvīgo gara uzvaru pār miesas lietām. Kaut arī dāvanas un tikumi ir iepriecinājums acīm ar savu krāsu bagātību, tad tomēr tie ir pārejoši un nepastāvīgi. Garīgās dzīves skolotāji salīdzina šo dzīves etapu garīgajā dzīvē bildināšanai un saderināšanās laikam. Kā zināms, neskatoties uz to, ka saderināšanās ir skaists un laimīgs laiks cilvēka dzīvē, tad tomēr pēc savas dabas tas ir pārejošs laiks, tātad nepastāvīgs, kas sagatavo laulībām. Tikai laulībā realizējas un piepildās visi apsolījumi, kas tiek doti saderināšanās periodā. Tā arī Svētā Gara augļi garīgajā dzīvē kļūst par nesaraujamas un pastāvīgas mīlestības apsolījumu. Tāda mīlestība garantē pēdējo laimi tik lielā mērā, cik tas ir iespējams un pieejams cilvēkam viņa šīszemes dzīves laikā. No piepildītas mīlestības plūst pilnīgs prieks, kuru jau šeit virs zemes nav spējīgas atņemt ne neveiksmes, ne slimības vai nāve. Šādu prieku piedzīvoja un par to rakstīja un dziedāja sv. Asīzes Francisks savas dzīves otrajā pusē, neskatoties uz stigmām un dziestošo acu gaismu. Šī piedzīvotā prieka sekas ir Dieva miers, kuru nekas un neviens nespēj atņemt. Ir acīmredzama lieta, ka tāds dvēseles stāvoklis, bagātināts ar Svētā Gara dāvanām un augļiem, jau šeit virs zemes ir iesākums dzīvei laimīgā mūžībā. Ir vērts ilgoties, vēlēties un lūgties pēc šīm Svētā Gara dāvanām un augļiem. Laikraksts Nāc, Nr.111 | 
