Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija
Forums
 Saraksts/Par un ap kristietību/Par mīlestību
Komentāri:12Nākamie
Emilia
pievienojies: 05.02.2009
Komentāri: 3
Par mīlestību
05.02.2009 10:15
Mīlestībai, kā zināms, ir vairākas izpausmes formas. Grieķu valodā šis vārds ir ar vismaz 4 nozīmēm. Kā būt pārliecinātam, ka jūtas, kuras ilgst jau gadu desmitiem un kurās nav nekā no miesīgas/erotiskas mīlestības, ir patiesas, dziļas un par tām nav jākaunas? It īpaši, ja tās ir vērstas uz pretējā dzimuma cilvēku.

Kā jūs kā kristieši praktizējat brāļu mīlestību? Kā jūs tiekat galā ar pasaules (citu un savām) šaubām par to, vai jūsu nolūki ir labi un patiesi un tajos nav nekā netīra?

Piebildīšu, ka esmu laulībā, mīlu savu vīru un uzskatu, ka laulībā ir jābūt visiem grieķu valodā paustajiem mīlestības elementiem (pašaizliedzīgai Agape mīlestībai, brāļu mīlestībai un draudzībai, ko pauž Philia, ģimeniskām saitēm - Storge un seksuālām jūtām, ko raksturo Eros). Manas pārdomas par tēmu, vai es varu mīlēt citus brāļus (un māsas), par to nekaunoties un kurā brīdī sākas kārdinājums...
kri
pievienojies: 15.01.2005
Komentāri: 401
Re: Par mīlestību
06.02.2009 10:41
vispirms man gribētos teikt, ka šāda jautājuma rašanās vien jau norāda par zināmu sirdsapziņas nemieru - tas ir kā signāls, ka kaut kas tomēr NAV kārtībā. Ja visas attiecības - ar Dievu, vīru un citiem cilvēkiem - būtu sakārtotas, tad - jo īpaši, ja runa par gadu desmitiem ilgstošām jūtām (pieļauju, ka runa tomēr ir par laiku 10-15 gadi) nemaz prātā ne Jums, ne apkārtējiem nenāktu kādas šaubas. Protams, ir labi būt vienmēr nomodā par sevi (jo cilvēks ir vājš un pakļauts kārdinājumiem), bet tomēr - uzturēt attiecības, kuras gadu desmitiem nes sev līdzi šaubas...

Kad tad būtu rādītājs? Tas, ko mana pieredze saka - svarīgi ir, lai gan Jums, gan Jūsu vīram ar šo brāli būtu vienlīdz laba draudzība un arī šis brālis pret jums abiem izturētos vienādi, nemeklētu speciāli tikai vienu no jums. Tāpāt arī Jūsu attieksmē pret šo brāli - ja viņš ir precēts cilvēks, tad vienlīdz Jums jāmīl viņa sieva, ja priesteris - vēl vairāk par viņu Jums jāmīl šī viņa "sieva" - Baznīca. Citādi tas nav iespējams, citādi šī draudzība ir savtīga. (bet, ja šis brālis nav laulāts ne ar sievu, ne Baznīcu - tad - es ieteiktu padomāt, vai nav tā, ka Jūs tikai izmantojat šī brāļa pieķeršanos; ja tad būtu runa par tikko aizsāktu ciešu draudzību, tad teiktu - metiet to pie malas, tā nenovēršami izirs vai nesīs nelabus augļus)

Un vissvarīgākais - lai Jūs ne tikai uzskatītu, ka laulībā ir jābūt visiem grieķu valodā paustajiem mīlestības elementiem, bet lai tir tur arī būtu. Ja ir - tad kāda vieta šaubām?
J.
pievienojies: 13.06.2006
Komentāri: 427
Re: Par mīlestību
06.02.2009 12:44
kri , iesaku Tev neizteikt tik nopietnus apgalvojumus, padomus - jo Tu gandrīz neko nezini par augstāk rakstītā autori
Emilia
pievienojies: 05.02.2009
Komentāri: 3
Re: Par mīlestību
06.02.2009 15:06
kri

Paldies par komentāru! Tiešām padomi ir vērtīgi, bet es vairāk gribēju runāt vispārīgi, nevis par manu konkrēto situāciju. Jo attiecības taču mums visiem ir ar saviem brāļiem un māsām, vai ne? Jo ja es ar dievišķo mīlestību mīlu (vismaz cenšos) visus cilvēkus, ieskaitot pat personiski nepatīkamos, tad draudzība veidojas tikai ar tādiem cilvēkiem, kuri ir dvēseliski tuvi. Es ticu, ka šādi cilvēki tiek mūžā doti tikai dažas reizes. Ne vienmēr tie ir pretējā dzimuma cilvēki, un diemžēl ne vienmēr tie ir arī mūsu dzīvesbiedri. Kur ir tā robežšķirtne, kur es varu pats sev atzīt, ka mīlu kādu kā māsu vai brāli, ka baudu attiecības ar viņu ar prieku un manī nav nekādu citu vēlmju, jūtu no malas. Arī Jēzus mīlēja savus mācekļus un ne tikai ar dievišķo, bet arī ar brāļa mīlestību. Un tieši par brāļu mīlestību Jēzus runā, sakot, ka mums jāmīl citam citu. Protams, arī tie brāļi, kas nav personiski tīkami, bet ko darīt tad, ja mīli kādu, ar kuru labprāt koptu arī draudzību? Vai tiešām pat kristiešu vidū pastāv uzskats, ka draudzība starp sievieti un vīrieti bez seksuālās pieķeršanās nemaz nevar eksistēt?

Es domāju, ka var. Esmu piedzīvojusi, ka var. Mani neuztrauc arī sabiedrības attieksme, bet es šo draudzību jau esmu izbeigusi daudzus gadus atpakaļ. Tagad šis jautājums atkal kļuvis aktuāls, jo apstākļu (es gan domāju, ka Dieva plāna) sakritības dēļ esmu spiesta satikt šo man svarīgo cilvēku.

 
J.
pievienojies: 13.06.2006
Komentāri: 427
Re: Par mīlestību
06.02.2009 15:14
ir iespējama draudzība - sv. Jānis no Krusta un sv. Avilas Terēze utml.
kri
pievienojies: 15.01.2005
Komentāri: 401
Re: Par mīlestību
06.02.2009 15:21
jā - arī sv.Asīzes Francisks un sv.Klāra, svētīgais Jordans un Diāna - bet tie bija Dievam veltīti cilvēki, kuriem bez Dieva nebija citas "otrās puses". Varbūt ir zināms kāds piemērs, kur draudzējušies dažādu kārtu cilvēki? Man prātā nāk tikai piemēri, kad priesteriem laicīgās personas bija garīgās meitas, bet par ciešāku, līdzvērtīgāku draudzību laikam neesmu dzirdējusi.
Antonija
pievienojies: 03.05.2005
Komentāri: 50
Re: Par mīlestību
09.02.2009 14:22
Skaisti jau skan. sv. Asīzes Francisks un sv. Klāra. Bet kamēr mēs neesam kļuvuši par svētiem, tikmēr tāda draudzību neizturēs pārbaudījumus.
Batseba
pievienojies: 04.11.2005
Komentāri: 516
Re: Par mīlestību
09.02.2009 15:21
> Antonija
Pēc sevis spried?
ARM
pievienojies: 29.05.2007
Komentāri: 185
Re: Par mīlestību
09.02.2009 22:27
Antonija, lai kļūtu svēts, ir jāiziet caur pārbaudījumiem.
zane
pievienojies: 17.01.2009
Komentāri: 34
Re: Par mīlestību
09.02.2009 23:40
Oponēju. Ir tādi ļaudis kā filozofi Žaks un Raisa Maritēni, kuri būdami laulībā dzīvoja kā brālis un māsa. Vienkārši viņus saistīja kas vairāk par tīru fizisku iekāri. Ir arī mazāk zināmie Abelārs un Eloīza ar savu specifisko dzīvesstāstu.

Gribētos gan piebilst, ka starp Avilas Terēzi un sv. Jāni no Krusta nebija draudzība, bet gan cita veida saikne. Jānim no Krusta, ja nemaldos bija draudzība, māsa Anna. Bet nav man pie rokas tie materiāli lai pārbaudītu un precīzi pateiktu kā tieši sauca.

Kaut gan, ja reiz jāsaka, tad teikšu - latviešu katoļiem šādas attiecības nesaprast. Nemaz nerunājot par to, ka gandrīz katram priesterim tiek "piešūta" passija un bieži vien tiem, kam tā ir, to veiksmīgi noslēpj, rādot ar pirkstu uz savu brāli, kam tādas nav. Bet pat mūsu mentalitāte tiecas apšaubīt tīro, šķīsto un neaptraipīto. 'Piedzīvojušo un padzīvojušo' latvju katolekļu perversija privātās sarunās līst kā no pārpilnības raga un ja var ticēt nojausmai, tad ir labi, ja vismaz pāvestu viņa 80 pāri gados atstāj bez mīļākās un bez safantazējumiem. Ir bijušas arī man reizes, kad no kāda visnotaļ izcildināta saieta, kur vairumā figurē dāmīšu kontingents, aizeju kā sūdos izvārtījusies. Tik daudz netīrības dzirdēts no smuki sakrāsotajām lūpām. Vienmēr rodas vēlme pajautāt: kā tu vispār vari gulēt, ja tev iekšā ir tas, kas nāk ārā?
kri
pievienojies: 15.01.2005
Komentāri: 401
Re: Par mīlestību
10.02.2009 00:03
paldies, Zane, par piemēriem! Tomēr - vēl arvien šie piemēri runā, ka draudzība ir tik cieša saikne, kas it kā "aizvieto" laulību - divpusēja draudzība, bet nav piemēru par trīspusēju. Man vēl arvien gribas teikt - ja rodas personīgas šaubas,  - kā diskusijas autore, piem., domā, pieņemt cilvēku atpakaļ sirdī vai nepieņemt - tad varbūt labāk izlemt nepieņemt - bet pēc tam laiks rādīs. Ja šī draudzība būs tāda, ko Dievs to ieplānojis, lai nestu labus augļus, tad tā nekur nepazudīs, tā vienkārši būs un notiks. Būt modriem vajag - svētie tieši tāpēc ir svēti, ka ir vienmēr nomodā - bet atcerēties arī vārdus no vēstules filipiešiem: "Ja ir kāds iepriecinājums Kristū, ja kāds mīlestības mierinājums, ja kāda gara sadraudzība, ja ir kāda sirsnīga līdzjūtība, tad piepildiet manu prieku, būdami vienprātīgi, vienoti mīlestībā, vienoti domās un nodomos!" - pieņemot kā paskaidrojumu arī tālāko: "Nedariet neko ķildas vai tukša goda dēļ, bet pazemībā viens otru uzskatiet augstāku par sevi! Nerūpējieties tikai par to, kas ir savs, bet arī par to, kas ir cita!"
ARM
pievienojies: 29.05.2007
Komentāri: 185
Re: Par mīlestību
10.02.2009 01:19
Zane, Tevis pieminētās personas nekļuva laulātas tūliņ pēc piedzimšanas. Līdz šādam stāvoklim ir jānonāk. Vislielākā kļūda ir, cerēt nonākt līdz svētumam bez pārbaudījumiem. Nezinu, kas Tev ir iebilstams pret latviešu katoļiem? Arī citās tautās tu sastapsies ar konfliktiem un strīdiem, kas bieži vien izceļas pārpratumu un nenovīdības dēļ.

Varbūt tomēr pastrādāsim paši pie savu dvēseļu izkopšanas un nerādīsim uz citu trūkumiem! Tad mēs arī latviešu katoļus ieraudzīsim Kristus mīlestības gaismā.

Emilia, Tu raksti, ka mīli savu vīru. Domāju, ka šajos vārdos viss izteikts! Šī mīlestība lai ir Tava vadlīnija.
zane
pievienojies: 17.01.2009
Komentāri: 34
Re: Par mīlestību
10.02.2009 10:17
Kri, es nedomāju, ka precētai sievietei ir labi iesaistīties ļoti īpašās attiecībās ar kādu vīrieti. Pat, ja tas ir tikai draugs. Jo precētu cilvēku attiecības ir savādākas, nekā konsekrēto cilvēku, arī pretējā dzimuma, draudzība un mīlestība (teiksim agape). Konsekrētie cilvēki, ja vien tie ir pietiekami nobrieduši un pieredzējuši, var veidot šīs attiecības Dieva mīlestības iekšienē. T.i. mīlot Dievu, es savu tuvāko mīlu ar mīlestību, kas saņemta no Dieva un ar mīlestību, ko Dievs man piešķir, lai es mīlētu kādu cilvēku īpaši. Bet Dievs nav viena miesa ar konsekrēto cilvēku, atšķirībā no laulātajiem. Pat, ja runā alegoriskā veidā par sponsālām attiecībām ar Dievu, tās nekad nebūs līdzīgas laulāto attiecībām. Starp Dievu un konsekrēto personu trešās personas nav, ja vien netiek pārkāpts celibāts ar ko sirds sevi ir dāvājusi DIevam kā augstākajam labumam. Laulībā, ja ienāk trešā persona un ieņem svarīgu vietu, tas var ļoti sāpināt otru laulāto draugu un izjaukt laulību.

ARM, ja tu svētdaries ciešot, lūdzu. Man šķiet, ka Dievs svētdara cilvēku pa ļoti dažādiem ceļiem. Katrs pats izvēlas. Man šķiet, ka lielākā svētdarīšanās notiek dzīvojot godīgi, runājot patiesi un nemeklējot tukšu slavu un panākumus. Pamēģini tā dzīvot kaut vienu dienu.
ARM
pievienojies: 29.05.2007
Komentāri: 185
Re: Par mīlestību
10.02.2009 10:54
Jā Dievs svētdara pa dažādiem ceļiem, taču mums jāsaprot, ka arī izvēle daudzos gadījumos ir Dieva ziņā. Tas nenozīmē, ka mums ir jābūt pasīviem saskarsmē ar pārbaudījumiem. Mums bieži vien ir jāpārvar kārdinājumi, jāpārcieš zaudējumi, dažādi pārbaudījumi savā dzīvē. Taču mums vienmēr jāpatur sirdī - "Kungs, lai notiek Tavs prāts"! Daudzi cilvēki mūsu dienās piedzīvo smagu vilšanos pārāk paļaujoties uz to, ka pašu izvēlētais ceļš pasargās no ciešanām.
zane
pievienojies: 17.01.2009
Komentāri: 34
Re: Par mīlestību
10.02.2009 10:57
ARM, Un kurš te runā par pasivitāti? Neliec citiem teikt, to ko tie nesaka. Dzīvo kā Kristus, godīgi, pazemīgi un sludinādams patiesību. Un redzēsi, ciešanas netrūks. Bet ja tev ir tendence uz dolorismu, tad ļauj piebilst, - dolorisms jau sen tiek uzskatīts par  iedomības augli.
ARM
pievienojies: 29.05.2007
Komentāri: 185
Re: Par mīlestību
10.02.2009 11:06
Zane, kāpēc tāda personīga uztvere?
zane
pievienojies: 17.01.2009
Komentāri: 34
Re: Par mīlestību
10.02.2009 11:11
Nekā personīga. Pārlasi tekstus.
ARM
pievienojies: 29.05.2007
Komentāri: 185
Re: Par mīlestību
10.02.2009 21:20
Patiesībā mēs visi te vairāk vai mazāk risinām savas personīgās problēmas, diskutējam, konfliktējam, līdz novirzāmies no sākotnējās tēmas. Arī šī diskusija to labi parāda.
zane
pievienojies: 17.01.2009
Komentāri: 34
Re: Par mīlestību
10.02.2009 23:09
ARM, kāda ir Tava problēma? Pastāsti.
teodors
pievienojies: 15.02.2006
Komentāri: 45
Re: Par mīlestību
10.02.2009 23:25
J.K. definētais mīlesības bauslis liek mīlēt Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu.
Vārdu salikumā "kā sevi pašu" jau arī slēpjas šīs mīlestības definējums. Tā nav ne "philia", ne "eros", un es nezinu, vai tā ir arī "agape". Lai saprastu, kas tas ir, jāsaprot, kā tad mēs "sevi pašu" mīlam? (narcismu atmetam, kā situācijai neatbilstošu :)
Es uzskatu, ka šādas mīlestības izpausmes, jeb pazīmes ir:
- mīlestības objekts atrodas subjektīvās pasaules centrā,
- mīlestības objektam tiek veltītas primārās rūpes un uzmanība, tiek darīts viss iespējamais, lai objekts justos labi, gūtu baudījumu no lietām, pašapliecinātos, izvairītos no sāpēm, nepatīkamām, dzīvībai un veselībai bīstamām situācijām.
Te droši vien vēl varētu papildināt, bet ar to varētu pietikt domas ilustrācijai. Proti "kā sevi pašu" mīlestības objekts ir pats svarīgākais subjekta dzīvē.
Ja mēs ar savu tuvāko atrodamies dzīvībai vienlīdz bīstamā situācijā, mēs varam rīkoties divējādi:
a) glābt sevi un pamest savu tuvāko likteņa varā - tas nozīmē, ka mēs mīlam paši sevi, bet ne savu tuvāko;
b) glābt savu tuvāko un pašam iet bojā - tas nozīmē, ka mēs mīlam savu tuvāko "kā sevi pašu".
Situācijas varētu modelēt arī, dzīvībai bīstamas situācijas vietā liekot kādu citu situāciju, kas rada neapmierinātības, sāpju vai ciešanu stāvokli man un manam tuvākajam vienādā mērā.
Ja paša persona netiek nekādā veidā apdraudēta, tad nevar precīzi pateikt vai attieksme pret savu tuvāko atbilst Jēzus dotajai mīlestības definīcijai, vai nē. Tas atklājas tikai pārbaudījumos, grūtībās, kur paša personība ir apdraudēta.
Ja kritiskā situācijā izvēlamies palīdzēt nevis sev, bet savam tuvākajam - vai tā ir agape? Es nezinu.
teodors
pievienojies: 15.02.2006
Komentāri: 45
Re: Par mīlestību
10.02.2009 23:33
Tātad, atbildot uz sākotnējo jautājumu, - jā, mēs ne tikai varam mīlēt savus brāļus un māsas, bet tas ir mūsu pienākums. Te netiek ņemts vērā vecums un dzimums.
===
Protams, var gadīties, ka iejaucas bioloģiskais faktors, proti, eross. Tad nu gan būtu āliek lietā prāta ierocis un jāizvērtē situācija, - vai šī ķermeniskā tieksme neārda kādas augstāka līmeņa attiecības. Ja apdraudēta ir paša vai cita ģimene, tad būtu jāvadās pēc šādiem apsvērumiem:
"Mana mīlestības objekta otrā pusīte (vai arī mana otrā pusīte) ir mans tuvākais, kuru man J.K. pavēl mīlēt kā sevi pašu. Mana erotiskā iemīlēšanās rada vienlīdz lielu apdraudējumu manām un mana tuvākā jūtām. Ja atteikšos no savas erotiskās mīlestības, cietīšu es. Ja neattiekšos, cietīs mans tuvākais. J.K. man liek mīlēt savu tuvāko, tāpēc man jārūpējas, lai tuvākais neciestu, tāpēc man jāupurējas un jāatsakās no savas tieksmes."
==
Protams, filozofēt jau ir viegli, praksē cilvēka griba bieži vien ir pārāk vāja, lai izpildītu šo bausli.
ARM
pievienojies: 29.05.2007
Komentāri: 185
Re: Par mīlestību
10.02.2009 23:39
Zane, lūdzu uzmanīgi ieskaties manis rakstītajā! Es šeit nedomāju kādu savu, vai kāda cita problēmu, bet gan par to, kā izvērtās šī diskusija. Diskusijas ierosinātāja uzdeva jautājumu par savām šaubām, bet tā tālāk pārvērtās, piemēram, par visai tendenciozu latviešu katoļu vērtējumu. Sākās diskisijas, kas ir visai tālu no sākotnēji ierosinātās tēmas. Tieši to nozīmēja mana norāde par problēmu risināšanu.
zane
pievienojies: 17.01.2009
Komentāri: 34
Re: Par mīlestību
11.02.2009 10:45
ARM, nezinu kā latviešu katoļu vērtējums (ne visu, bet zināmas daļas) var būt tendenciozs, ja tas balstās uz reāliem faktiem un personisku pieredzi. Varbūt tu dzīvo zelta olā, varbūt inkubatorā, kur nekas tāds nenotiek.
Batseba
pievienojies: 04.11.2005
Komentāri: 516
Re: Par mīlestību
11.02.2009 11:03
> zane
Iedomājies, kas notiks, kad ARM izšķilsies! Psiholoģiska trauma!!!
zane
pievienojies: 17.01.2009
Komentāri: 34
Re: Par mīlestību
11.02.2009 11:08
Batseba,    :-)
Komentāri:12Nākamie
 Saraksts/Par un ap kristietību/Par mīlestību