Pāvests pateicās visiem, kas bija rūpējušies, lai viņa vizīte noritētu sekmīgi. Viņš teica, ka var iedomāties grūtības, raizes un milzīgo darba ieguldījumu, ko prasīja organizatoriskie pasākumi.
Benedikts XVI atzina, ka arī viņam pašam šīs ir bijušas intensīvas dienas, kurās tika ļauts pakavēties atmiņās pie daudziem pagātnes notikumiem, kas ir iezīmējuši viņa eksistenci. Vēlreiz atgādinot par savas vizītes mērķi un izsakot atvadu vēlējumus, pāvests teica:
„Biju ieradies Vācijā, lai no jauna piedāvātu saviem tautiešiem mūžīgo Evaņģēlija patiesību un stiprinātu ticīgos piederībā Kristum, Dieva Dēlam, kas kļuva cilvēks pasaules pestīšanas dēļ. Esmu pārliecināts, ka Viņā, Viņa Vārdā, ir rodams ceļš, ne tikai lai sasniegtu mūžīgo laimi, bet arī, lai celtu cilvēka cienīgu nākotni jau šīszemes virsū. To apzinoties, Baznīca, Svētā gara pavadībā, vienmēr ir meklējusi Dieva Vārdā atbildes uz izaicinājumiem, kas parādījušies vēstures gaitā. To darīja arī tad, kad izvirzījās tā dēvētais „strādnieku jautājums” – jo īpaši XIX gadsimta otrajā pusē. Tieši šodien, 14. septembrī, iekrīt 25. gadskārta kopš enciklikas Laborem exercens publicēšanas , kurā pāvests Jānis Pāvils II darbā saskatīja „fundamentālu cilvēka šīszemes eksistences dimensiju” un atgādināja visiem, ka „darba vērtības pirmais pamats ir pats cilvēks”. Viņš norādīja, ka darbs tāpēc, ir „cilvēka labums”, jo caur to „cilvēks ne tikai pārveido dabu, piemērojot to savām vajadzībām, bet arī īsteno sevi kā cilvēku un tāpēc, zināmā veidā, kļūst par cilvēku”. Uz šīs dziļās intuīcijas pamata, pāvests enciklikā piedāvāja dažus orientierus, kas paliek aktuāli arī šodien. Uz šo tekstu, kuram piemīt pravietiska vērtība, vēlos vērst arī savas Dzimtenes ļaužu uzmanību, pārliecībā, ka no konkrētas tā piemērošanas dzīvē, var gūt lielu labumu arī mūsdienu Vācijas sociālajā situācijā.”
Pāvests Benedikts XVI novēlēja Bavārijas un visas Vācijas tagadni un nākotni visu šīs zemes teritorijā dzīvojošo svēto aizbildniecībai, atgādinot, ka viņi vadījās pēc motīva: „kas tic, nekad nav viens”. Svētais tēvs izteica pārliecību, ka šī pieredze, acīmredzot, vadīja arī Bavārijas himnas autoru, ar kuras vārdiem pāvests vēlējās atvadīties, pirms kāpt lidmašīnā: „Dievs lai ir ar Tevi, Bavāriešu zeme, Vāczeme, Tēvija! Lai virs taviem plašumiem gulst Viņa svētījošā roka! Lai Viņš pasargā tavus laukus un tavu pilsētu celtnes, un lai pār tevi vienmēr saglabā tavu debesu baltumu un zilgmi!”
Pāvesta ceļojums no Minhenes līdz Romai ilga stundu un 45 minūtes. Abas pilsētas šķir 717 kilometri. Pulksten 14 un 30 minūtēs aviokompānijas Luftahansa lidmašīna nolaidās Čampino lidostā, no kurienes pāvests devās uz vasaras rezidenci Kastelgandolfo. 
Foto: dpa
| 
