II nodaļa Nacistu režīma izveidošanās. „Likums par iedzimto slimību novēršanu nākamajās paaudzēs.“ Veimāras republikas laikā eitanāzija netika plaši atbalstīta, šī prakse tika arī asi kritizēta. 1933. gadā stāvoklis mainījās. 1933. gada 1. februārī, divas dienas pēc stāšanās amatā, Hitlers tikko ievēlēto reihstāgu atlaida un izsludināja jaunas vēlēšanas, par datumu nosakot 5. martu. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā nacisti izvērsa politisku teroru pret visiem saviem pretiniekiem. Pamazām visas sabiedrības dzīves sfēras nonāca NSDAP kontrolē: „NSDAP no savas puses sāka ievilkt sabiedrību partijas nodaļu un apvienību tīklā, kuras sākumā ar pastāvošajiām iestādēm vēl konkurēja, toties vālāk tās uzsūca, resp. izspieda.“[1] Partijai tās kalpoja par iedzīvotāju totālās organizācijas un kontroles institūtu.[2] Hitlera politiku lielā mērā noteica mērķis izveidot vāciešus par „kungu rasi,“ tādēļ, tikko sagrābuši varu, nacionālsociālisti ķērās pie „eigēniskajiem pasākumiem“ (eigēnika - filozofijas virziens, ko nacisti izmantoja “āriešu rases“ pārākuma pierādīšanai). 1934. gada 1. janvārī stājās spēkā „Likums par iedzimto slimību novēršanu nākamajās paaudzēs“ (Gesetz zur Verhü tung des erbkranken Nachwuchses). Tas tika attiecināts uz cilvēkiem, kuri slimoja ar: 1) iedzimtu vājprātu, 2) šizofrēniju 3) maniakāli - depresīvo psihozi, 4) iedzimtu epilepsiju, 5) iedzimtu Vita deju, 6) iedzimtu aklumu, 7) iedzimtu kurlumu, 8) „ smagu miesīgu kroplību“ tāpat arī cieta no alkoholisma smagā pakāpē. Šiem ļaudīm bija paredzētā piespiedu sterilizācija saskaņā ar „Iedzimtās veselības tiesas“ ( „Erbgesundheitsgericht“) lēmumu.[3] Vienlaikus tika izvērsta apjomīga eitanāzijas idejas propaganda. „Nacistu ārstu“ lietā apsūdzība cita starpā minēja arī šādus matemātikas uzdevumus : “ 95. uzdevums: Psihiatriskās slimnīcas būve izmaksāja 6 miljonus reihsmarku. Cik dzīvojamo māju varētu uzcelt par šo naudu? Vienas mājas vērtība- 15 000 reihsmarku. 97. uzdevums: Garīgi slimais ik dienas valstij izmaksā 4 reihsmarkas, kroplis- 5,50 , noziedznieks- 3,50 reihsmarkas. Cik daudzos gadījumos ienākumi uz ģimenes locekli ierēdnim ir tikai Rm 4, strādniekam- tik tikko 3,50, mazkvalificētajam pat ne 2 reihsmarkas dienā. a) Iedomājies šos skaitļus! Saskaņā ar rūpīgi veiktiem aprēķiniem Vācijā aprūpes iestādēs ir 300 000 garīgi slimo, epileptiķu utt. b) Cik daudz gadā izmaksā viņu uzturēšana par pamatu ņemot 4 reihsmarkas dienā? c) Cik daudz neatmaksājamu aizdevumu ģimenēm, 1000 reihsmarku vērtībā katru, varētu veikt par šo naudu?” [4] Liekas, ka šādi uzdevumi bija domāti ne tikai bērniem vien. Vai tad bērns bez pieaugušo palīdzības varēja iedomāties, ko nozīmē 1, 2 miljoni reihsmarku - tādas pēc “97.” uzdevuma noteikumiem sanāk visu psihiski slimo izmaksas vienā dienā? Vēl konkrētāks piemērs atrodams grāmatas “Medizin ohne Menschlichkeit” 200. lappusē. Tur, grāmatas ar zīmīgu nosaukumu – “Das kommende Deutsche Strafrecht,” ( “Vācu krimināltiesības nākotnē”) ( ap 1940.g) rakstīts ļoti skaidri: “ Tā saucamo nevērtīgo dzīvību iznīcināšanas brīvlaišana nav apspriežama.” Tā kā visas mākslas nozares bija režīma pārraudzībā, arī tās izmantoja masu ietekmēšanai: Eigēnikas teorijas, kuras veicina sterilizāciju un eitanāziju vācu sabiedrībā tika plaši izplatītas , lietojot izglītības sistēmu, kā arī citos veidos. Viens no visiedarbīgākajiem veidiem bija kino. Helmuta Ungera 1936. gadā iznākušajā novelē “Misija un piekrišana “ (un pēc tam uzņemtajā filmā ar nosaukumu “Es apsūdzu”) galvenā varone ir jauna sieviete, kas cieš no izkaisītās sklerozes un ir pārliecināta, ka viņas dzīve vairs nav eksistences vērta, lūdz savu dzīvesbiedru - ārstu atbrīvot viņu no šīm ciešanām.” [5] Īsumā: pēc Hitlera nākšanas pie varas sabiedriskās organizācijas nokļuva valsts kontrolē, līdz šim pastāvējušās organizācijas izspieda struktūras, kas bija saistītas ar NSDAP , piemēram, Nacionālsociālistiskā vācu ārstu apvienība, Nacionālsociālistiskā vācu docentu apvienība utt. Tās tika izmantotas lai kontrolētu Vācijas iedzīvotājus. Radās labvēlīgi apstākļi grāmatā “ Freigabe der Vernichtung…..” izteikto ideju īstenošanai. 1934. gadā ar likumu tika atļauta dažu slimību pacientu piespiedu sterilizācija, utopiska nācijas uzlabošanas mērķa labā. Vienlaikus tika īstenota arī eitanāzijas idejas propaganda. Turpinājums sekos... _______________________ [1] Hildebrand Klaus Das Dritte Reich / Oldenbourg Grundriss der Geschichte // R. Oldenbourg Verlag München 2003. Seite 6. [2] ibidem. [3] ibid. Seite 7 [4] “Medizin ohne Menchlichkeit………. “ Seite 287. [5] CleaverC. A., Grant E., Rothe M. in Willke J.C. MD et al “ Assisted suicide & euthanasia…….” Page 8. | 
