Pēdējos gados mēs bieži sūdzamies par Kristus Dzimšanas svētku komercializāciju, arī šogad eglīšu rotājumi un cita Ziemassvētku simbolika veikalu skatlogos un atpūtas vietās parādījās jau novembra sākumā, krietnu laiku pirms Adventa. Un tomēr šī Ziemassvētku simbolikas visuresamība, neatkarīgi no tās izplatītāju motivācijas, rada īpašu gaisotni un liek cilvēkam sajust, ka ar šiem svētkiem saistās kāds liels un svēts noslēpums. Kāds gados vecs priesteris, kuru kopā ar draugiem savulaik apciemoju mazā ciematā Francijas dienvidos, stāstīja, ka nesen svinētajos Ziemassvētkos ir īstenojis diezgan pārdrošu akciju. Pusnakts Mises laikā viņš baznīcā ir izveidojis dzīvo Betlēmi, noklājot dievnama grīdu ar biezu salmu kārtu un ievedot tajā aitas, ēzeli un pat vērsi. Vislielākais uztraukums bijis par to, kā šajos neparastajos apstākļos reaģēs dzīvnieki, vai viņi spēs mierīgi pavadīt visu garā svētku dievkalpojuma laiku. Pretēji bažām, viss noritēja pārsteidzoši veiksmīgi, lopiņi uzreiz paši apgūlušies, un pat mūzika nav traucējusi tiem mierīgi gremot sienu. Lieki teikt, ka visi svētku dalībnieki bija sajūsmā par šo iniciatīvu. Tātad pat dzīvnieki sajūt īpašo Ziemassvētku atmosfēru, kur nu vēl cilvēks. Baznīcas liturģijas uzdevums ir tuvināt cilvēku Dievam, svētki un ar tiem saistītās tradīcijas to veicina. Kristus vēlas atpestīt un svētdarīt visus cilvēkus un visu cilvēku. Arī viņa emocionālo pusi, jo emocionalitāte ir būtiska mūsu esamības sastāvdaļa. Nav pārsteidzoši, ka modernajā reklāmas biznesā galvenais uzsvars tiek likts uz cilvēka emocijām. Reizēm mēs paši brīnāmies, kāpēc izvēlamies to vai citu produktu. Tas ir skaidrojams ar to, ka bieži vien ar emociju palīdzību tiek ietekmēta mūsu zemapziņa. Šis mehānisms tikpat veiksmīgi var kalpot gan labajam, gan ļaunajam. Protams, liturģiskā gaisotne veicina pozitīvo mūsos, taču arī šajā ziņā mēs varam būt pakļauti pārspīlējuma briesmām, kad otršķirīgais dominē pār būtisko. Pat mums, kristiešiem, krāšņā Ziemassvētku atmosfēra reizēm var traucēt iedziļināties šo svētku būtībā, jo mūsu iekšējā pasaule ir pārāk piepildīta ar svētku ārējo mirdzumu. Nāk prātā vārdi no kādas kristīgas dziesmas, kas aicina: "Draugs, apstājies un padomā!" Šajā ziņā Kunga Parādīšanās svētki ir īsts izaicinājums. Jau šo svētku nosaukums izraisa pārdomas. Visbiežāk mēs tos saucam par Zvaigznes dienu vai arī Triju ķēniņu dienu, diezgan reti ikdienas sarunvalodā lietojot īsto nosaukumu. Tas nozīmē, ka esam aizrāvušies ar simboliem. Uzmanību piesaista gan zvaigzne, kas rāda ceļu Austrumu gudrajiem jeb ķēniņiem, gan viņi paši, kas parasti tiek attēloti kā diezgan kolorītas, multinacionālas personības. Savā ziņā varam domāt, ka šie tēli ir kā efektīvs dekors, kas izceļ jaundzimušā Jēzus nozīmīgumu, līdzīgi kā svētku salūts akcentē paša notikuma svarīgumu. Visiem šīsdienas Evaņģēlijā attēlotajiem notikumiem un personām ir nozīmīga loma saistībā ar Kunga Parādīšanās svētkiem. Taču šo svētku iemesls un saturs nav meklējams notikumos ap Jēzu, bet gan Viņā pašā, jo, satiekot trīs ķēniņus, Jēzus parādās tautām kā visu cilvēku Pestītājs! Jēzus Kristus misija ir universāla jau no paša sākuma. Dieva Dēls nav nācis, lai atpestītu vienu tautu vai arī kādu izvēlētu ļaužu kopumu. Kristū Dievs ir tapis cilvēks, lai visi cilvēki varētu saņemt grēku piedošanu un dievišķo dzīvi. Izraēlis, kas bija un savā veidā arī paliek izredzētā tauta ar savu īpašo misiju atpestīšanas vēsturē, simbolizē Baznīcu, kas apvieno visas tautas Jēzū Kristū, dodot iespēju katrai nācijai un kultūrai saglabāt savu identitāti. Kad pāvests Benedikts XVI ieradās Pasaules Jauniešu dienās Ķelnē, viņu sagaidīja un pavadīja dažādu tautību jaunieši, kas bija ģērbušies savā tautas tērpā. Tas bija skaists simbols Baznīcas universālajai evaņģelizācijas misijai. Kunga Parādīšanās svētki atgādina katram no mums, ka esam aicināti liecināt par Kristu visiem, kas Viņu vēl nepazīst. Tā ir liela un atbildīga misija, kuras veiksmīga īstenošana ir atkarīga no mūsu katra vienotības ar Jēzu Kristu. Mums jāprot pareizi izdzīvot Ziemassvētku oktāvas dienas — ne tikai baudot šo svētku pozitīvo emocionālo gaisotni, bet arī izmantojot to garīgo saturu. Lūgsimies šodien, lai Bērns Jēzus arī mūs dara par arvien pilnīgākiem Dieva bērniem, stiprinot mūsu ticības dzīvi, kā arī liekot mums vairāk apzināties savu sūtību— līdzdarboties evaņģelizācijā. Lai Kungs mums atgādina, ka esam aicināti ar savu dzīvi liecināt par Viņu visiem cilvēkiem. Priesteris Edgars Cakuls, Rīga
 | 
