Lasot un pārlasot šo emocionāli spraigo tekstu, mēs vispirms izjūtam sašutumu par līdzībā minētā bagātā vīra egoismu, jūtam līdzi nabaga Lāzaram un tādējādi visu šīs līdzības sniegto mācību saistām ar Lūkasa evaņģēlijam tik raksturīgo sociālā taisnīguma tēmu.
Šādi interpretēt šīsdienas Svēto Rakstu lasījumus, uzsverot nepieciešamību pēc kopējā labuma taisnīgas sadales un sabiedrības sociālekonomiskās struktūras godprātīgas reorganizācijas, mūs var īpaši mudināt Evaņģēlija līdzības sižetam atbilstošais pravieša Amosa grāmatas fragments no Vecās Derības. Pārlasot pravieša Amosa kaismīgos pārmetumus Izraēļa valsts galvaspilsētas lielmaņiem, ne viens vien "Mieram tuvu" lasītājs no mūsu dzimtenes tālākajiem novadiem tos labprāt vēlētos attiecināt arī uz daudzu Latvijas galvaspilsētas vai citu Eiropas lielpilsētu iedzīvotāju izšķērdību un uzpūtīgo izrādīšanās kāri. Turklāt ne jau tikai personīgā aizvainojuma un pāridarījuma izjūtas ietekmē! Arī tie ļaudis, kuru godīgi veikto darbu Dievs šodien vēlējies svētīt ar panākumiem un pārticību, var un drīkst uzsvērt bibliskā kategorisma aktualitāti 21. gadsimta Latvijas sabiedrībai: par Debesu Tēva svētību pienākas pateikties pazemības garā un uz to atbildēt ar vēl jo čaklāku darbošanos Dieva valstības labā, nevis tikai bezrūpīgi notērēt uzkrātos labumus.
Pravieša Amosa pārmetumu vēsturisko pamatotību pēc divdesmit sešiem gadsimtiem apstiprina arheoloģiskie izrakumi. Samārijas akropoles kultūrslānī atrodami kādreizējās Izraēļa valsts godības lietišķie pierādījumi — fragmenti no ziloņkaula rotājumiem, ar ko bijušas izgreznotas gultas (Am 6, 4), vai liecības par dārgu vīnu un retu smaržzāļu importu no tālām zemēm (Am 6, 6).
Taču, analizējot konkrētu Bībeles tekstu, vienmēr jāņem vērā Dieva izvēlētā svētrakstītāja personība. Ko Vecās Derības pētnieki saka par pravieti Amosu? Vai būtu pareizi viņu saukt par nabadzīgu avju ganu no Tekoes ciematiņa (Am 1, 1)? Vai Gara iedvesmā drīzāk nerunāja ar dienišķo maizi nodrošināts ganāmpulka īpašnieks no Betlēmes kaimiņciema? Tāpēc viņa dramatiskie pravietojumi nav vērsti tik daudz pret labklājības nodrošinātā komforta iespējām, kā pret tautas vadoņu vienaldzību un nevēlēšanos nopietni meklēt Dieva gribu, kas noveda pie Izraēļa valsts sabrukuma, asīriešu okupācijas un deportācijas (722.-721. g. p.m.ē.).
Tāpat līdzībā par bagāto vīru nav jāsaskata tikai un vienīgi pamācošs piemērs par bagātības samaitājošo ietekmi un par nabadzības priekšrocībām. Ne visi šīs pasaules trūkumcietēji pēc nāves tūlīt nonāk Ābrahama klēpī, bet bagātie — ellē. Jēzus, stāstot šo līdzību un spilgti pretnostatot abas notikumā iesaistītās galvenās personas, vēlas, lai klausītāji uztvertu mācību par nocietinātas un vienaldzīgas sirds traģisko likteni. Lai stāstījums būtu vēl uzskatāmāks, Jēzus piemin pat tādas Austrumu sadzīves nianses kā maizes kumosu, kurā bagātnieks noslauka pirkstus, ko mielastā nosmērējis ar taukiem, un kuru nosviež pagaldē, bet neiedomājas kaut vai ar šīm drupatām ļaut nabagam remdēt izsalkumu (Lk 16, 21a).
Jēzus labi pazīst cilvēka dabu un zina, ka teicami padomi un biedējoši piemēri sprediķos par morāles jautājumiem vieni paši nespēj uzrunāt formāli ticīgu cilvēku, kuram šai pasaulē pieder viss, bet trūkst dzīvas saskarsmes ar Dievu lūgšanā un Rakstu apcerē. Ievērosim, ka līdzībā bagātais vīrs nav kritizēts par kādu rituālo pienākumu nepildīšanu, tāpat kā Amosa vārdos neizskan pārmetumi par to, ka Izraēlis nenodrošinātu krāšņu Jahves kulta ceremoniju izpildi. Tāpēc, lai izvairītos no pārāk virspusējas vai burtiskas Svēto Rakstu lasīšanas, mums jācenšas uztvert šīs Evaņģēlija līdzības kulminācija. Tā atklājas nevis galvu reibinošajā notikumu pavērsienā, kad bagātnieks, kas bija pieradis pie ērtībām un kam nekā nebija trūcis, nokļūst moku vietā, savukārt izmocīto Lāzaru eņģeļi aiznes iepriecinājumu vietā, bet gan dialogā starp bagāto vīru un Ābrahamu. Savstarpēji sastopas laicīgās un ar mūžību saistītās intereses: bagātnieks ir norūpējies, jo vēlas aiztaupīt nonākšanu moku vietā saviem pieciem brāļiem. Savā ziņā visos laikos tā sabiedrības daļa, kas dzīvo labklājībā, atrodas šo brāļu riskantajā situācijā. Cerība uz glābšanu rodama nopietnas atgriešanās pieredzē, taču kas var pamudināt mūsdienu sabiedrību uz radikālu atgriešanos un attiecīgi arī uz kristīgu un aktīvas tuvākmīlestības svētītu dzīvesveidu?
Jēzus līdzībā sniegtais dialogs ar Ābrahamu lasītājiem atklāj svarīgas atziņas par cilvēka reliģiozitāti. Cilvēks, kas dzīvo labklājībā, ir izpriecu trokšņa apdullināts. Lai atmodinātu sirdsapziņu, viņaprāt, nepieciešams kaut kas ārkārtējs, vēl skaļāks un spilgtāks par uzdzīves virpuli. Tāpēc bagātnieks, kas cieš elles mokas, lūdz, lai Ābrahams izdara brīnumu — augšāmceļ mirušo Lāzaru. Vai tas nebūtu ideāls risinājums?
Taču Ābrahama tēlā personificētā Dieva taisnība parasti neiejaucas notikumu gaitā citādi kā ar "Mozu un praviešiem", tas ir, ar Baznīcas sludināto Svēto Rakstu vēsti. Bez šaubām, virspusēja vai pat tā saucamā salonu reliģiozitāte ar grūtībām spēj saklausīt dievišķā Mācītāja balsi, kas uzrunā dvēseles pārdomu klusumā. Sirdij, kas nodevusies baudām, un laicīgu labumu nosmacētam garam bieži jo bieži neizdodas saglabāt uz atgriešanās aicinājumu dzirdīgas ausis un tik skanīgas dvēseles stīgas, lai Dieva žēlastības pieskārienā tās skanētu pateicībā un tuvākmīlestībā. Evaņģēlija līdzības traģiskā aktualitāte meklējama ne tik daudz nabadzības vai labklājības sociālekonomiskajās kategorijās, bet gan atklājot, cik grūti ir bezrūpīgas dzīves nocietinātai sirdij piedzīvot autentisku atgriešanos. No dvēseles glābšanas perspektīvas raugoties, izrādās, ka kristietim nav svarīgāka pienākuma par regulāru savas dzīves konfrontāciju ar "Mozu un praviešiem", tas ir, ar Svēto Rakstu sniegto Labo Vēsti. Nav nopietni gaidīt uz kādu teatrālu brīnumu — par to liecina tas, cik īslaicīgi sabiedrības sirdsapziņu ietekmē posts, ko pēdējos gadu desmitos izraisījuši orkāni, taifūni vai zemestrīces. Kristus Baznīcas sludinātā Labā Vēsts vienlaikus ir gan maigi čuksti mūsu dvēselei, gan brāzmas, kas pārspēj jebkuru viesuļvētru.
Būsim čakli un uzcītīgi Svēto Rakstu lasītāji, nepagursim ieklausīties, kā mūsu labais Pestītājs savās līdzībās atklāj Debesu valstības noslēpumus, un godprātīgi liksim tos lietā! www.mieramtuvu.lv |
