Aborts attiecas uz cita cilvēka tīšu nogalināšanu, un tas ir līdzīgs slepkavībai, kas nozīmē, ka tas pārkāpj cilvēka pamattiesības uz dzīvību, kas ir ārpus reliģiskās pārliecības. Pāvests Francisks par to ir runājis vairākas reizes, kā, piemēram, tālāk citētajā tekstā no 2019. gada: “Vai ir godīgi likvidēt cilvēka dzīvību, lai atrisinātu problēmu? Atbilde uz to ir - nē. Otrais jautājums - vai ir godīgi maksāt snaiperim, lai viņš atrisinātu problēmu? Nē. Aborts nav reliģiska problēma tādā nozīmē, ka tikai tāpēc, ka esmu katolis, es nedrīkstu taisīt abortu. Tā ir cilvēciska problēma. Tā ir cilvēka dzīvības likvidēšanas problēma. Punkts.” Zinātniskie pierādījumi par dzīvību mātes miesā vēl vairāk apstiprina šo realitāti, pierādot, ka cilvēka embrijs patiešām ir cilvēks. Ticības mācības kongregācija to norādīja jau 1974. gadā savā Deklarācijā par abortiem (“Quaestio de abortu”). “[..] modernā ģenētiskā zinātne sniedz vērtīgus apstiprinājumus. Tā ir parādījusi, ka jau no pirmā brīža tiek fiksēta programma, kas būs šī dzīvā būtne: cilvēks, šis individuālais cilvēks ar viņam vien raksturīgajām un jau noteiktajām īpašībām. Uzreiz no apaugļošanās brīža sākas cilvēka dzīves piedzīvojums, kur katras tā diženās spējas attīstībai nepieciešams laiks – diezgan ilgs laiks –, lai atrastu savu vietu un spētu rīkoties. Mazākais, ko var teikt, ir tas, ka mūsdienu zinātne tās visaugstāk attīstītajā līmenī nesniedz nekādu būtisku atbalstu tiem, kas aizstāv abortus.” Aborts pārkāpj ikviena cilvēka dabiskās tiesības uz dzīvību. To nenosaka reliģija, bet gan mūsu kopīgā cilvēcība. Ja mūsu, cilvēku, sabiedrībā slepkavība tiek uzskatīta par nepareizu, tad secīgi no tā izriet, ka aborts ir klasificējams tajā pašā kategorijā. Aleteia.org | 
