Kultūras mantojuma Gada balva ir vienīgais valsts apbalvojums kultūras mantojuma nozarē, ko rīko biedrība „ICOMOS Latvija" un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālam atbalstam. Pieteikumus par ieguldījumu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanā laikā no 2011.-2012.gadam Kultūras mantojuma Gada balvai izvērtēja profesionāla žūrija un piešķīra apbalvojumu piecās nominācijās: par kultūras mantojuma izpēti, kultūras mantojuma popularizēšanu, kultūras mantojuma restaurāciju, labākajam kultūras pieminekļa saimniekam un Lielo Gada balvu mantojumā. Apbalvojums ietver simbolisku marmora ķieģeli un naudas prēmiju, ko laureāti saņems 2013.gada 7.jūnijā jaunatklātajā koka ēku renovācijas centrā „Koka Rīga"Grīziņkalnā. Nominācijā „Labākais saimnieks" žūrija vienojās piešķirt balvu diviem labākajiem saimniekiem - priesteriem Andrim Vasiļevskim un Eduardam Voroņecikim. Kā informē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāve Baiba Mūrniece, šogad pirmo reizi nominācijā „Labākais saimnieks" laureāti ir divi: „Tas ir izņēmuma gadījums, bet tiešām nebija iespēju vienu izcelt vairāk par otru." Priesteri A. Vasiļevski balvai pieteica Latvijas Restauratoru biedrība, bet priesteri E. Voroņecki balvai izvirzīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Latgales reģionālā nodaļa. Priesteris Andris Vasiļevskis (attēlā pa kreisi) darbojas suitu novadā. Ar viņa iniciatīvu un nereti arī ar personīgajiem līdzekļiem veikta dievnamu izpēte un restaurācija; restauratoriem nodoti seni mākslas priekšmeti, kas pēc atjaunošanas atgriezušies dievnamos. 2012. gadā restaurēti nozīmīgi koktēlniecības paraugi: divas Alsungas katoļu baznīcā saglabātās Ventspils koktēlnieka Johana Mertena 18. gadsimta 20. gados darinātās skulptūras "Apustulis Pēteris un apustulis Jānis", kā arī 18. gs. II pusē tapušie "Lieldienu Kristus" kokā grieztie tēli no Alsungas un Jūrkalnes katoļu baznīcām. Prāvests ierosinājis arī baznīcu liturģisko tekstīliju krājuma inventarizāciju, izceļot no lādēm un skapjiem nozīmīgus un krāšņus 18. un 19. gs. tekstīliju paraugus, kurus izvērtēt palīdz pazīstami Rundāles pils muzeja, Sanktpēterburgas Ermitāžas muzeja un Vācijas speciālisti. Pēc A. Vasiļevska iniciatīvas restaurētas Kuldīgas un Alsungas baznīcu ieejas durvis un atjaunots baroka laika kristāmtrauka postaments Alsungas baznīcā. Seno mākslas priekšmetu sakopšana turpinās ar 19. gadsimta sakrālās glezniecības restaurāciju. Jautāts par to, kāpēc tik lielu uzmanību pievērš arhitektūras un mākslas vērtībām, pr. A. Vasiļevskis teic, ka viņa pirmā izglītība ir tekstilmākslinieks un, „kad acs ir izkopta uz mākslu, vairs nav iespējams būt vienaldzīgam pret to, kas ir apkārt". Par priesteri E. Voroņecki žūrijas atzinumā lasām, ka, „sākot kalpošanu Krāslavas Sv. Ludvika katoļu baznīcā 2006. gadā, viņš uzņēmās atbildību ne tikai par lielu un tradīcijām bagātu draudzi, bet arī par tās dievnamu, kas pazīstams kā izcils arhitektūras piemineklis". Prāvesta iniciatīva un ieinteresētība palīdzējusi pabeigt iesākto restaurācijas darbu pie Jana Matejko 19. gs. altārgleznas un Filipo Kastaldi 18. gs. altāra freskas "Svētais Ludviks dodas krusta karā". Žūrija augstu vērtē E. Voroņecka prasmi sadarboties ar poļu speciālistiem, kas veicināja sadarbību poļu un latviešu restauratoru vidū un prāvesta ieguldījumu Polijas valsts novērtēja ar medaļu "Par nopelniem Polijas kultūras labā". Pateicoties priestera aktivitātei, atjaunots baznīcas žogs un vārti ar skulptūrām un dekoratīvo gleznojumu, kā arī 19. gs. poļu gleznotāja Apolinārija Horavska darbs "Svētā Trīsvienība" baznīcas sānu altārī. Turpinās darbs pie vērienīgāka projekta - baznīcas centrālā altāra restaurācijas, kā arī pie senās bibliotēkas izvērtēšanas un sienu gleznojumu izpētes. LRKB IC, Mantojums.lv | 
