Lai XX gadsimta mocekļu asinis pamodina kristīgo dzīvi un piepilda tukšumu, kas izveidots diktatūras gados! Šāds novēlējums 16. oktobra rītā atskanēja no Vatikāna Sinožu zāles, kur bīskapi turpina nākt klajā ar ierosinājumiem par jaunās evaņģelizācijas darbu.
11. oktobra vakarā, sveicot Svētā Pētera laukumā sapulcējušos ticīgos, Benedikts XVI runāja par Dieva klātbūtni Baznīcas dzīvē pēdējos piecdemit gados.
„Ticības gads ir svētceļojums pa šodienas pasaules garīgo tuksnesi. Šajā ceļā mēs varam paņemt tikai pašu svarīgāko – Evaņģēliju un Baznīcas ticību, kuras spoža izteiksme ir Vatikāna II koncila dokumenti un pirms divdesmit gadiem publicētais Katoliskās Baznīcas katehisms”
Evaņģelizēt nozīmē nest sevī Dieva uguni un drosmīgi iedegt to pasaulē – sacīja pāvests, uzrunājot Bīskapu Sinodes 1. Ģenerālkongregācijas dalībniekus.
Pēdējo dienu laikā Romas ielās itin bieži dzird spāņu valodu. Daudzi svētceļnieki no Ibērijas pussalas ieradās Mūžīgajā pilsētā, lai piedalītos sv. Jāņa no Avilas pasludināšanas par Baznīcas doktoru pāvesta vadītajā ceremonijā.
Jāatgriežas pie Dieva, lai cilvēks atkal kļūtu par cilvēku! Ja dzīvojam kopā ar Dievu, tad arī smagos brīžos, krīzes situācijās, atspīd cerības gaisma – sacīja Benedikts XVI, uzrunājot uz Euharistijas svinībām Loreto sapulcējušos ticīgos.
Vai šodien veltu pietiekamu laiku lūgšanām, un kādu vietu manās attiecībās ar Dievu ieņem liturģiskā lūgšana, īpaši Svētā Mise, kā dalība kopējā Kristus Miesā, kas ir Baznīca?
Trešdien, tiekoties ar ticīgajiem vispārējā audiencē, Benedikts XVI katehēzē atgādināja, ka pastāv viens nozīmīgs avots, lai pieaugtu lūgšanā. Tā ir liturģija – privileģēta vide, kurā Dievs uzrunā katru no mums, šeit un tagad, un gaida mūsu atbildi.