Pāvests ir nosūtījis vēstuli tikšanās “Ūdens un cerība” dalībniekiem, kuri bija sapulcējušies pirms ūdenim veltītās ANO konferences, kas 22. martā sākās Ņujorkā.
“Tie, kas nelūdz Jēzu Viņa ciešanās,” rakstīja dzejnieks un priesteris Džerards Menlijs Hopkinss, “lūdz Dievu, bet diezin vai Kristu”. Mēs lūdzamies aizrautīgi, kad pārdomājam Kunga ciešanas.
Kardināls Parolins (attēlā) atkārto "Romas nostāju", pēc tam, kad Vācijas sinode apstiprina svētības homoseksuāliem pāriem; saka, ka vietējās baznīcas nevar pieņemt šos lēmumus.
Pāvests ar vēstījuma starpniecību vēršas pie pontifikālajām akadēmijām, kas 15. martā bija pulcējušās uz publisko sēdi. Vēstījumā Francisks pievērš uzmanību sakrālajai arhitektūrai un novēl, lai ceļot jaunas kulta vietas, iedvesma tiktu gūta no Vatikāna II koncila mācības, lai sakrālās celtnes atbilstu “mūsdienu arhitektoniskajai valodai”.
Delegāti ar 176 balsīm par, 14 pret, 12 atturoties, nobalsoja par piecu lappušu garu dokumentu ar nosaukumu “svētību ceremonija pāriem, kas viens otru mīl”.
Ko darīt, lai cilvēkā iedegtos ticības liesma, lai viņš ietic Jēzum? – atbildi uz šo un citiem jautājumiem sniedza kardināls Ranjero Kantalamessa (attēlā), piektdienas, 10. marta, rītā uzrunājot pāvestu un Romas kūrijas darbiniekus.
Pāvests adresēja vēstījumu Lielbritānijas katoļticīgajiem jauniešiem, kuri, gatavojoties Pasaules jauniešu dienām, pulcējās kopā, lai piedalītos katoļu jauniešu saietā “Flame 2023”.
Piektdien, 3. martā, pāvests un Romas kūrijas darbinieki noklausījās kapucīnu tēva, kardināla Ranjero Kantalamessas sagatavotās pirmās Lielā gavēņa laika pārdomas. Viņa sacītais attiecas ne tikai uz universālo un vietējām Baznīcām, bet arī ģimeni un mūsu pašu garīgo dzīvi.
Gavēnis ir garīgās cīņas laiks, un šajā īpašajā liturģiskajā laikā ir jābūt gataviem cīnīties ar vismaz trim konkrētiem kārdinājumiem, kas tiek atklāti Jāņa pirmajā vēstulē.
Pasaulē
