“Man ir prieks jūsu zemē sākt sava pontifikāta apustuliskos ceļojumus,” teica pāvests, tiekoties ar Turcijas valsts autoritātēm, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un diplomātiskā korpusa locekļiem. Leons XIV piebilda, ka šī zeme ir nesaraujami saistīta ar kristietības sākumiem un šodien tā aicina Ābrama bērnus un visu cilvēci uz brālīgumu, kas atzīst un ciena atšķirības.
27. novembra vakarā pāvests Leons XIV ieradās Stambulā. Tas ir otrais posms pēc Ankaras viņa pirmajā apustuliskajā ceļojumā uz Turciju un Libānu. No lidostas pāvests devās uz Apustuliskās delegācijas mītni, lai ieturētu vakariņas un pārnakšņotu.
Apustuliskā nuncija Turcijā, Azerbaidžānā un Turkmenistānā pienākumus veic arhibīskaps Mareks Solčinskis, bet 1978. gadā izveidoto Bīskapu konferenci vada arhibīskaps Martins Kmetecs.
19. novembrī Dienvidkalifornijā, Orindžas diecēzes teritorijā apmeklētājiem tika atvērts 5 miljonus dolāru vērts un 929 kvadrātmetru plašs muzejs “Turīnas līķauts: imersīvā* pieredze” (The Shroud of Turin: An Immersive Experience).
Daudzi cilvēki, tostarp dažas slavenības, konsultējas ar zīlniekiem, starpniekiem (mēdijiem) vai pareģiem, cenšoties iegūt kontroli pār nākotni. Viņi vēlas zināt, kas notiks tālāk, un nav gatavi gaidīt un redzēt, ko Dievs viņiem ir sagatavojis.
Tēvs Karmelo De Palma, priesteris, kurš pazīstams kā “grēksūdzes varonis”, 15. novembrī Bari, Itālijā, tika pasludināts par svētīgo. Pāvests Leons XIV pieminēja jauno svētīgo 16. novembra “Kunga eņģelis” lūgšanas laikā Svētā Pētera laukumā, sakot, ka De Palma “bija diecēzes priesteris, kurš nomira 1961. gadā pēc dzīves, kas dāsni veltīta grēksūdzes un garīgās pavadības kalpošanā".
Ticības doktrīnas dikastērijs ir paziņojis, ka it kā notikušajām Jēzus parādīšanās reizēm Dozulē, Francijā, nav īstas dievišķas izcelsmes un tāpēc tās "nav pārdabiskas".
Dažiem viņš ir brālis Robs, dažiem citiem tēvs Bobs, vēl citiem draugs un studiju biedrs Roberts, kā arī misionārs, ordeņa un dikastērija vadītājs Prevosts un nu jau daudziem, jo daudziem visā pasaulē pāvests Leons.
Klusā klosterī Monteagudo, Spānijā, svētais Ezekiels Moreno aizgāja mūžībā 1906. gada 19. augustā. Sāpes, kas izbeidza viņa dzīvi - vēzis - vēlāk kļuva par iemeslu, kāpēc daudzi vēršas pie viņa pēc mierinājuma un dziedināšanas.