Pirmdien, 7. oktobrī, lūgšanas un gavēņa dienā par mieru, tika publicēta pāvesta Franciska vēstule, ar kuru viņš vēršas pie Tuvo Austrumu katoļticīgajiem. Pāvests ar savu “tēva sirdi” atgādina, ka “vardarbība nekad nenes mieru”, un nosoda starptautiskās sabiedrības “apkaunojošo nespēju” izbeigt “kara traģēdiju”.
“Mīlestība, protams, ir prasīga, bet tā ir skaista, un, jo vairāk mēs ļaujam sevi tajā iesaistīt, jo vairāk iepazīstam patieso laimi,” teica pāvests svētdien, 6. oktobrī, pirms lūgšanas “Kunga eņģelis”. Šoreiz Francisks savā uzrunā pievērsās laulāto mīlestībai un dzīvības dāvanai.
“Māte, aizbildini par mūsu briesmās nonākušo pasauli, lai tā sargā dzīvību un atmet karu”, ar šiem vārdiem pāvests 6. oktobra vakarā lūdzās par mieru pasaulē. Svētdien viņš devās uz Svētās Marijas Madžores baziliku Romā, lai kopā ar Bīskapu sinodes dalībniekiem, pie Svētā Krēsla akreditētajiem vēstniekiem un Romas diecēzes ticīgajiem skaitītu Rožukroni un lūgtos par mieru.
Publicējam pāvesta Franciska priekšvārdu grāmatai “Kā Jēzus mūs mācīja. Cerības svētceļnieku lūgšana”. Grāmata, ko izdod Svētā Pāvila izdevniecība, ceļu pie lasītāja sāks 9. oktobrī. Tajā ir apkopotas Franciska pārdomas par lūgšanu, dažas no tām nepublicētas. Pāvesta ievadvārdus jau tagad nopublicēja itāļu laikraksts “Avvenire”.
Pēc divu dienu rekolekcijām, 1. oktobrī, Sinodes darbu priekšvakarā, Svētā Pētera bazilikā notika gandarīšanas dievkalpojums, kura laikā pāvests aicināja Baznīcu atzīt pieļautās kļūdas, lūgt Dievam un cilvēkiem piedošanu un dziedināt grēku iecirstās brūces.
Neraugoties uz dažāda veida grūtībām, «inerces un stīvuma kārdinājumiem» straujo pārmaiņu priekšā, pēdējos gados ir panākts ievērojams progress Romas Kūrijas reformas īstenošanā, raksta pāvests Francisks vēstulē Kardinālu kolēģijai.
Tā kā pāvests nejūtas vesels un iepriekš plānotās tikšanās Vatikānā tika atceltas, tad Pontifikālās zinātņu akadēmijas rīkotās plenārsēdes dalībnieki viņa uzrunu 23. septembrī saņēma rakstiski. “Jūsu pētījumi un zināšanas ir ļoti svarīgas sarežģītajā pasaulē, kurā mēs dzīvojam”, raksta Francisks.
Nākamajā gadā, kad Baznīca atzīmēs gadsimta ceturkšņa Jubileju, kalendāra sakritības dēļ visas kristīgās konfesijas Lieldienas varēs svinēt vienā un tajā pašā dienā. Tas būs nozīmīgs brīdis, kuru papildinās arī 1700 gadu atcere, kopš Nīkajā bija sarīkots pirmais ekumeniskais koncils. Līdz ar Ticības apliecinājuma pieņemšanu, toreiz tika spriests arī par Lieldienu datumu, kurš jau tajā laikā dažādās kristīgajās tradīcijās bija atšķirīgs.
Sinodes par sinodalitāti otrā sesija noritēs tādā pašā sastāvā kā pagājušajā gadā. No 368 dalībniekiem, kuriem ir balsstiesības, paredzētas tikai 26 izmaiņas. Par to tika runāts preses konferencē Vatikānā, kas veltīta Bīskapu sinodes XVI ģenerālasamblejas otrās sesijas prezentācijai par tēmu "Sinodālā Baznīca: kopība, līdzdalība, misija".
Ziņas no Vatikāna
