1870. gada 8. decembrī pāvests Pijs IX ar dekrētu “Quemadmodum Deus” (no lat. val. – “Tāpat kā Dievs”) pasludināja sv. Jāzepu par Vispārējās Baznīcas aizbildni. Pāvesta dekrēta paziņošana neizpalika bez pārsteigumiem. Šajā laikā pāvesta dokumenti tika pakļauti Itālijas valdības kontrolei un Pijs IX likumīgi izvairījās no valdības kontroles, izsludinot nevis bullu vai pāvesta vēstuli, bet Ritu kongregācijas dekrētu.
Tā ir liela dāvana, ko mums, cilvēkiem, Jēzus ir devis, piešķirdams apustuļiem grēku piedošanas varu. Nekādu labumu slimnieks negūtu no avota, lai arī cik liels būtu tā dziedinošais spēks, ja viņam šis avots būtu tālu un nebūtu pieejams. Kaut arī ārsts parakstītu slimniekam labākās zāles, bet, ja slimnieks atteiktos tās pieņemt, tad tās nevar palīdzēt. Tāpat arī Grēksūdzes sakraments neko nepalīdzēs grēciniekam, kas paliktu no tās tālu un atteiktos to pieņemt vai atliktu no dienas uz dienu.
Priesteris Andris Ševels MIC, Daugavpils Jēzus Sirds katoļu draudzes prāvests
Oktobra mēnesī draudzēs un arī ģimenēs mēs kopīgi lūdzamies Rožukroni, kas visā pasaulē ir viena no visizplatītākajām un iemīļotākajām katoļticīgo lūgšanām. Katoliskā Baznīca vienmēr ir apzinājusies šīs lūgšanas īpašo nozīmi un iedarbību. Pāvests Leons XIII 1883. gadā oktobra mēnesi veltīja Jaunavas Marijas godināšanai, aicinot ik dienas lūgties Rožukroni.
Stāsts par svēto Terēzi no Bērna Jēzus, kuru pieminam 1. oktobrī, – tas ir galvenokārt klostera klusumā norisinājies kādas lielas mīlestības stāsts – tik lielas, ka Dievs caur dažādiem apstākļiem licis, ka tas kļūst zināms visā pasaulē.
Vatikāna pontifikālā komisija nepilngadīgo un mazaizsargāto personu aizsardzībai* sadarbībā ar Polijas bīskapu konferenci no 19.-22. septembrim rīkoja konferenci “Mūsu kopīgā misija aizsargāt Dieva bērnus” (Our Common Mission of Safeguarding God’s Children). Tās mērķis bija pievērst uzmanību seksuālajai vardarbībai Baznīcā, īpaši Centrālajā un Austrumeiropā. Konferencē piedalījās 20 valstu pārstāvji. Latviju tajā pārstāvēja Latvijas bīskapu konferences priekšsēdētājs bīskaps Viktors Stulpins un Latvijas konsekrēto konferences viceprezidents, priesteris Jānis Meļņikovs SJ.
2012. gadā pāvests Benedikts XVI Baznīcas mācītāja godā iecēla priesteri Jāni no Avilas, kuru droši var saukt arī par tautas misionāru. Viņš ir viens no pēdējiem, kas iecelts šajā augstajā godā.
Iedomāsimies nabaga Kainu. Pēc padarītā grēka viņš nekur neatrod mieru. Tāds nemiers ir vajājis daudzus grēciniekus. Pēc padarītā grēka viņi nekur neatrod mieru. Lūgsim Svētā Gara gaismu, lai mēs spētu pazīt, kāda labdarība ir grēku piedošana.
Priesteris Andris Ševels MIC,Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests
Mūsdienās vairums vīriešu ir nodarbināti ar milzum daudz, viņuprāt, svarīgām lietām, bet bieži aizmirst, ka viņu galvenais dzīves uzdevums ir būt mīlošiem un atbildīgiem vīriem un tēviem. Par šo problēmu grāmatas „Ir vērts būt tēvam” priekšvārdā runā tās autors Jaceks Puļikovskis, vīrs un triju bērnu tēvs: „Vīra un tēva loma – tā ir manas dzīves vissvarīgākā karjera.
Mēs jau neskaitāmas reizes baznīcā sv. Jāzepa svētkos esam dzirdējuši, ka par šī svētā dzīvi daudz neko nezinām, ka viņš ir klusējošs Svētajos Rakstos aprakstīto pestīšanas notikumu dalībnieks. Šķiet, nebūtu jādomā par tādu grūti pieņemamu patiesību kā nāve. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šābrīža situācijā par to dzirdam tik daudz, ka kļūst nomācoši. Tomēr augšāmcelšanos nevar piedzīvot, neizejot cauri nāves vārtiem.
Sagatavoja Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins
1987. gadā Dievišķā kulta kongregācija izdeva instrukciju par koncertiem baznīcās. Tajā piedāvāja bīskapu konferencēm un atbilstoši to kompetencei arī nacionālajām liturģijas un sakrālās mūzikas komisijām pārdomas un interpretāciju par kanoniskajām normām, kas attiecas uz dažādu mūzikas žanru atskaņošanu baznīcās, galvenokārt ārpus liturģiskajām svinībām.
Raksti
