Lieldienas ir vissvarīgākie kristiešu svētki, kuros atzīmējam Jēzus Kristus augšāmcelšanos. Lieldienas ir dzīvības uzvara pār nāvi, kā arī prieka, cerības un atdzimšanas laiks. Augšāmcelšanās apstiprina Jēzus dievišķību un kristiešiem dāvā cerību uz mūžīgo dzīvi.
Svētais Gregors Lielais ir teicis: “Svētdariet gavēni!” Gavēnis pats nav svēts, tādēļ mums vajag to darīt svētu ar lūgšanu un labiem darbiem. Ja mēs nedalāmies ar ēdienu, kuru esam ietaupījuši, tad tā ir tikai diēta, nevis gavēšana. Arī Lielā gavēņa laiku vajag svētdarīt, jo tā galvenā nozīme atklājas pēc šī laika – Lieldienās. Ja Lieldienas mūs pārsteigs nesagatavotus, tātad četrdesmit dienas esam izniekojuši. Savukārt, ja šīs dienas mūs sagatavos Lieldienām, tad šis laikposms mūsu dzīvē būs svētīts.
Katru dienu Baznīca iesāk rīta lūgšanas (Laudes) ar psalma vārdiem: “Kaut jūs šodien dzirdētu Viņa balsi: “Nenocietiniet savas sirdis”.” (Ps 95,8). Svētajos Rakstos bieži tiek lietots vārds “šodien”. Tas ir būtisks vārds, jo tieši šodien Dievs vēlas mūs uzrunāt un atklāt savus nodomus, šodien Viņš meklē mūs un ļauj izvēlēties starp labo un ļauno, tieši šodien ir vislabākais laiks, lai patiesībā nostātos Dieva priekšā un klusumā sadzirdētu Viņa balsi. Lūgšana palīdz atvērt sirdi Dievam, atvērta sirds tiek piepildīta ar žēlastību.
Bieži vien mēs negatīvi domājam par gavēni, kā par laiku, kad vajag atteikties no gaļas ēdieniem, piena produktiem, saldumiem, kafijas, seriāliem un daudzām citām lietām, kam esam pārāk pieķērušies. Taču Baznīca mūs aicina izdzīvot Lielo gavēni kā garīgu ceļojumu – kā brīnišķīgu iespēju sakārtot savu dzīvi, būt kopībā ar Dievu, rūpēties, atbalstīt un palīdzēt līdzcilvēkiem un tā sagatavoties Lieldienu svinībām. Šajā ceļā uzsvars tiek likts ne tik daudz uz kādu noteiktu normu ievērošanu, bet gan uz kopību ar Jēzu.
Gavēņa laikā mēs tiekam aicināti ieskatīties sirdsapziņā, izvērtēt savu dzīvi un tuvoties Dievam, kurš vienmēr gaida savu bērnu atgriešanos. Šajās 40 dienās aicinu uz īsām tikšanām, kurās pārdomāsim par šī laikposma būtību un nozīmi.
“Lūk, tagad ir labvēlības laiks, lūk, tagad ir glābšanas diena!” (2 Kor 6,2b). Lielais gavēnis ir labvēlīgs laiks Baznīcas liturģiskajā gadā. Tas mūs sagatavo lielākajam kristīgās ticības noslēpumam – Kristus Pashai, Viņa ciešanām, nāvei un augšāmcelšanai. Tas ir atgriešanās, gandarīšanas, lūgšanas un garīgās atjaunotnes laikaposms. Gavēņa simbolikā un praksē rodam dziļu teoloģisko saturu, kas attiecas uz mūsu dzīvi, attiecībām ar Dievu un līdzcilvēkiem. Aicinu šajā Gavēņa laikā uz 40 īsām tikšanās reizēm, kurās pārdomāsim šī perioda būtību un nozīmi mūsu dzīvē.
Šā gada 9. februārī plkst. 0.30 naktī mūžībā devās cienījamais priesteris Konstantīns Bojārs. Pr. K. Bojārs bija dzimis 1932. gada 29. augustā Rudzātos ticīgā sešu bērnu ģimenē. 1949. gadā iestājies Rīgas Garīgajā seminārā. Studiju laikā bija iesaukts armijā. Studijas beidza un par priesteri tika iesvētīts 1958. gada 15. maijā.
“Pašapmierinātība ir lielais katoļu grēks,” rakstīja Flanerija O’Konora*. Diemžēl, viņai bija pilnīga taisnība. Pārāk bieži katoļi ir bēdīgi slaveni ar savu pārlieku dedzīgo dogmatiskā pārākuma apliecināšanu, saskaroties ar reliģiskām nesaskaņām, kā arī ar savu noraidošo attieksmi pret citu ticību tradīcijām. Tā ir traģiska kļūda, kas bieži tiek pieļauta un (vispirmām kārtām es pats to atzīstu) ir viegli izdarāma.
Raksti
