Jezuītu priesteris Arturo Elberti stāsta, kā 2006. gada sākumā viņš apmeklēja Leona XIII vārdā nosaukto Jezuītu koledžu Milānā, kas ir vispārizglītojoša skola. Tur Vatikāna pārstāvis pirmo reizi satika Karlo Akutis, kuru viņam norādīja koledžas biktstēvs, paskaidrojot, ka viņš ir "dziļi garīgs un priecīgs jauneklis". Kopā ar datorzinātņu studentu Karlo strādāja pie savas draudzes tīmekļa vietnes izveidošanas un vienlaikus izstrādāja jaunu mājas lapu koledžas brīvprātīgo kopienai. Visu 2006. gada vasaru pusaudzis veidoja video valsts mēroga brīvprātīgo konkursam. Karlo Akutis izveidoja tīmekļa vietni arī Pontifikālajai akadēmijai "Cultorum Martyrum". Taču tas noteikti nebija galvenais, kas zēnu atšķīra no vienaudžiem: viņa galvenā "īpašība" bija tā, ka jau agrā bērnībā viņš atklāja Jēzu Kristu, kuru mīlēja arvien dziļāk. Satikšanās ar Kungu mainīja viņa dzīvi jau no bērnības. Karlo Akutis Jēzū atrada Draugu, Skolotāju, Glābēju, atrada motivāciju visai savai dzīvei. Bez šīm ikdienas attiecībām ar Jēzu Kristu nav iespējams saprast jaunekli, kura dzīve kopumā bija ļoti līdzīga viņa draugu dzīvei – kuri mīlēja Karlo par viņa draudzīgumu un dzīvespriecīgo noskaņojumu. Pateicoties garīgajai vadībai, Karlo savu dzīvi veidoja uz diviem pamatiem: Euharistijas un Vissvētākās Jaunavas Marijas godināšanas. Pusaudža dzīve bija pilnībā "Euharistiska": viņš ne tikai mīlēja Kristus Miesu un Asinis un pielūdza Vissvētāko Sakramentu, bet arī apzinājās tā upurēšanas aspektu, ko pilnībā pieņēma savas pēdējās slimības laikā. Karlo katru dienu apmeklēja baznīcu, piedalījās Svētajā Misē un daudz laika veltīja klusai lūgšanai Tabernākula priekšā. Viņš pats teica, ka no Euharistijas noslēpuma viņš iemācījās Kunga bezgalīgo mīlestību pret katru cilvēku. Vēl viens spēcīgs Karlo Akutis īsās un svētās dzīves pamats bija Vissvētākā Jaunava Marija. Viņš atkārtoti uzticēja viņai visu savu dzīvi. Katru dienu lūdza Rožukroni un izplatīja Jaunavas Marijas godināšanu savu paziņu un draugu vidū. 2006. gada oktobra sākumā Karlo saslima. Sākumā viņa slimība tika sajaukta ar parastu gripu, bet drīz vien viņam tika diagnosticēta vissmagākā leikēmijas forma – M3, kas tiek uzskatīta par agresīvāko un neārstējamāko leikēmijas formu. Zēns tika hospitalizēts. Viņš saglabāja mieru un dzīvesprieku līdz pat beigām, pat sāpju brīžos. Karlo bija pārliecināts par drīzu un nenovēršamu aiziešanu, un ar savu uzvedību un vārdiem viņš iedrošināja un stiprināja tos, kas viņam bija blakus. Pirms nāves Karlo saņēma Slimnieku svaidīšanas sakramentu un Pēdējo Komūniju. Karlo savu zemes ceļojumu noslēdza 2006. gada 12. oktobra rītā, 15 gadu vecumā. Itāļu pusaudža beatifikācijas process izraisīja lielu interesi un arī lielas cerības. Netrūka pretrunīgu spriedumu par viņa svētumu, kas balstījās uz sagrozītu Karlo Akutis personības izpratni. Veicinot jauniešu kanonizāciju, pāvests Francisks nevēlējās paaugstināt altāra godā teologu vai Baznīcas doktoru: viņš vēlējās parādīt, ka arī mūsdienās jaunie kristieši var drosmīgi un uzticīgi dzīvot saskaņā ar Evaņģēliju, saglabājot saikni ar Vissvētāko Sakramentu un veidojot dzīvas attiecības ar Kungu. Svētīgais Karlo Akutis ne tikai piedalījās Misē un godināja Vissvētāko Sakramentu, bet arī prata no tā smelties spēku liecībai par Evaņģēliju, kas bija viņa eksistences centrs. Aculiecinieki izceļ viņa ticības fundamentālos aspektus: mīlestību pret Euharistiju, mīlestību pret Jaunavu Mariju, uzticību katoļu mācībai. Tāpat kā Karlo, arī daudzi citi jaunieši tika ieteikti godināšanai: starp viņiem ir Pjerdžordžo Frasati, kurš arī nebija teologs, bet kurš Euharistijā un Vissvētākajā Jaunavā Marijā atrada spēka avotu savas ticības liecībai. Pjerdžordžo Frasati kopā ar Karlo Akutis tiks pasludināti par svētiem 2025. gada 7. septembrī. Atgādinām, ka pirms svētīgā Karlo Akutis kanonizācijas, kas bija paredzēta 27. aprīlī, taču pāvesta Franciska aiziešanas mūžībā dēļ atlikta uz vēlāku laiku, tika uzņemta filma "Zēns no Milānas", kurā nākamais svētais attēlots caur viņa mātes, skolotājas un ārsta acīm. Filma ir stāsts par zēna dziļo garīgumu un atklāj, ka vispārpieņemtais "Dieva ietekmētāja" tēls sniedzas tālu aiz vispārzināmā. Vaticannews.va | 
