Leons XIV uz šejieni dosies pēc prinča Alberta II uzaicinājuma, kas tika izteikts, viņam apmeklējot Vatikānu šī gada 17. janvārī. Monako arhidiecēzes paziņojumā apliecināts, ka monarha ģimene un visa monarhija gadsimtiem ilgi ir bijusi garā tuva ar svētā Pētera pēcteci. Katolicisms šeit ir valsts reliģija. Šodien princis Alberts II un pāvests Leons XIV dalās kopīgos uzskatos par cilvēka dzīvības sakralitāti kopš ieņemšanas brīža līdz dabiskam norietam, par integrālu ekoloģiju un planētas – “mūsu kopējā nama” aizsardzību, kā arī par sporta lomu cilvēku dzīvē. Pāvesta vizīte ir daļa no gadsimtiem ilgajām saiknēm, ko ar svētā Pētera pēcteci ir izveidojusi Grimaldi dinastija, kas Monako valda kopš 1297. gada. Vizītes mērķis ir stiprināt arī “ilgās un uzticības pilnās” diplomātiskās attiecības starp divām mazajām pasaules valstiņām. 2021. gada jūlijā Vatikāna valsts sekretārs, kardināls Pjetro Parolins veica trīs dienas ilgu vizīti Monako, lai atzīmētu 40. gadskārtu, kopš tika parakstīta Konvencija starp Svēto Krēslu un Monako, līdz ar kuru arhidiecēzes statusā tika iecelta Monako diecēze. Oficiālās diplomātiskās attiecības starp abām mikrovalstīm ir datējamas ar 1887. gadu, kad pāvests Leons XIII ar bullu “Quemadmodum sollicitus Pastor” izveidoja Svētajam Krēslam tieši pakļautu Monako diecēzi. 2027. gadā arhidiecēze svinēs 140 savas vēstures gadus, kā arī 780. gadskārtu, kopš nodibināta pirmā draudze uz Klints. To 1247. gadā autorizēja pāvests Inocents IV ar bullu “Pro puritate”. Šīs divas nozīmīgās gadskārtas ievadīs pāvesta Leona XIV vēsturiskais apmeklējums 28. februārī, Pūpolsvētdienas priekšvakarā. Jāatzīmē, ka Monako firstiste ir viena no pēdējām valstīm Eiropā, kas katoļticību joprojām atzīst par valsts reliģiju. Reliģijas brīvība Monako dzīvojošajiem vairāk nekā 38 tūkstošiem cilvēku tiek garantēta līdz ar 1962. gada Konstitūciju, tajā pašā laikā vietējā Katoļu Baznīca paliek centrālā institūcija valstī, arī neraugoties uz to, ka daudzi iedzīvotāji to nepazīst. Tāpēc jo lielākas cerības raisa Romas bīskapa gaidāmā vizīte. 9. martā Svētā Krēsla Preses birojs paziņoja, ka pāvests atstās Vatikānu plkst. 7.00, izlidojot ar helikopteru no Vatikāna dārziem. Ierašanās Monako plānota plkst. 9.00, kam sekos oficiālā sagaidīšanas ceremonija. Plkst. 9.40 Svētais tēvs tiksies ar Monako princi Albertu II un ģimenes locekļiem. Plkst. 11.00 pāvests tiksies ar ticīgajiem Dievmātes Bezvainīgās ieņemšanas katedrālē, kur teiks uzrunu. Monako arhidiecēzes katedrāle uzcelta 1903. gadā, konsekrēta 1911. gadā. Pāvesta vizītes nākamais punkts būs tikšanās ar jauniešiem un katehumeniem. Tā notiks Monako un Korsikas aizbildnes Svētās Devotas baznīcas laukumā. Apustuliskā ceļojuma centrālais notikums būs Svētā Mise (plkst. 15.30). Leons XIV dievkalpojumu vadīs Monako prinča Luija II vārdā nosauktajā stadionā. Atgriešanās Vatikānā paredzēta plkst. 19.45. Leons XIV būs pirmais pāvests, kurš oficiālā vizītē apmeklēs Monako. Pāvesta vizītes Monako devīze ir Kristus vārdi no Jāņa evaņģēlija: "Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība". Šie vārdi kalpo kā atgādinājums, ka Svētais tēvs līdzi ņems "Kristu un Viņa vēstījumu", teikts preses paziņojumā. Savukārt logo attēlo pāvestu liturģiskajā tērpā ar mitru galvā un pastorālu rokās, paužot "vizītes garīgo un pastorālo dimensiju". Grafikā ir iekļauta arī torņa forma, kas atgādina daļu no kņazu pils, un baltā un dzeltenā krāsa atgādina Vatikāna karoga krāsas. Vaticannews.va | 
