Pāvesta uzrunas pilnais teksts: Dārgie brāļi un māsas, svētīgu svētdienu! Šīsdienas liturģijā Kungs ar pravieša Isaja muti dod mums lielu cerības iemeslu, sakot, ka Viņa domas nav mūsu domas un Viņa ceļi nav mūsu ceļi (sal. Is 55, 8). Jā, Dieva nodomi ir bezgala lielāki un, jāsaka, pat “humānāki” par tiem, kādus mēs, grēka skartie vīrieši un sievietes, spējam iecerēt un īstenot. Tāpēc šis pravieša aicinājums ir tik aktuāls kā nekad: atstāt mūsu nepareizos ceļus un atgriezties pie Kunga, kurš ir žēlsirdība un piedošana (6.–7. p.). Evaņģēlijā Jēzus līdzības apraksta to jaunumu, ko Dievs mums ir sagatavojis, taču parasti tās atklāj arī mūsu pretestību, ko izrādām dāsnākai taisnībai un lielākai mīlestībai. Šodien mēs jo īpaši klausāmies stāstu par strādniekiem, kas aicināti strādāt vīna dārzā (sal. Mt 20, 1–16) – cits visu dienu, cits tikai dažas stundas, cits jau gandrīz saulrietā. Taču līdzības centrā ir samaksas brīdis, kad saimnieks tur doto vārdu pirmās stundas strādniekiem un samaksā viņiem, kā norunāts, bet vēlas, lai viņi redzētu viņa labestību, un viņu acu priekšā tāpat izturas arī pret pēdējiem. Viena detaļa nedrīkst palikt nepamanīta. Saimnieks pārvaldniekam norāda precīzu secību, kas jāievēro: strādniekiem jāmaksā, “sākot no pēdējiem un beidzot ar pirmajiem” (Mt 20, 8). Tātad no to cilvēku, kuri bija strādājuši visu dienu, negatīvās reakcijas varēja viegli izvairīties, taču tā ir tīša, jo Dieva labestības atklāsme ir domāta visiem, nevis tikai dažiem. Dievam ir citādi ceļi un jaunas domas arī tiem, kuri uzskata sevi par pirmajiem un domā, ka ir nopelnījuši to, kas viņi ir, un ir pelnījuši sasniegtos rezultātus. Tā vietā mēs visi gūstam prieku, gudrību un mantojam nākotni tad, kad mīlestības likums pārtrauc aprēķina likumu, žēlsirdības pieredze paplašina nopelnu pieredzi, miera dāvana aptur sāncensību un tuvina pateicībā. Brāļi un māsas, tā ir žēlastība būt par Dieva līdzstrādniekiem, strādāt Viņa vīna dārzā, kalpot Viņa taisnības un miera Valstībai! Tur, kur ienāk Dieva jaunums, nav vietas skaudībai un nesaskaņām. Tāpēc meklēsim Kungu, kamēr Viņš ir atrodams, piesauksim Viņu, kamēr Viņš ir tuvu; atstāsim nepareizos ceļus un netaisnās domas (sal. Is 55, 6–7)! Raudzīsimies uz mūsu Vissvētāko Māti: viņa ir radība tāpat kā mēs, bet viņa ir bez traipa, tāpēc viņa palīdz mums cerēt uz Dievu un uzticēties Viņa žēlsirdībai, lai Viņa ceļi kļūtu par mūsu ceļiem un Viņa domas kļūtu par mūsu domām. Vaticannews.va | 
