Otrās Adventa svētdienas temats ir sagatavot Kunga ceļu, darīt taisnas Viņa takas (Is 40,3). Ko gan gaidām, ja ne jaunas debesis un jaunu zemi, kur mājos taisnība? Citiem vārdiem sakot, gaidām Kristus Valstību – Viņa atnākšanu mūsu dvēselēs pilnīgā veidā.
“Katra cilvēka uzdevums ir būt savas dzīves veidotājam. Cilvēkam dzīve ir jāvērš par mākslas šedevru” – rakstīja svētais Jānis Pāvils II. Skaisti un patiesi vārdi, vai ne? Taču rodas jautājumi: “Kā to izdarīt? Ko nozīmē “būt savas dzīves veidotājam”? Ar ko sākt?” Par laimi, kristīgā mācība ne tikai izvirza mērķus, bet arī palīdz tos sasniegt.
Šodien, pirmajā Adventa svētdienā, mēs sākam jaunu liturģisko gadu. Baznīcas gads nesakrīt ar kalendāro gadu, lai gan tajā ir vienāds dienu un nedēļu skaits (52). Tas sākas ar pirmo Adventa svētdienu un beidzas ar nākamā kalendārā gada Kristus Vispasaules Karaļa svinībām.
Patriotu mēnesī svētceļnieku grupa no Latvijas devās uz Romu, lai iepazītu kristīgo Romu, svinētu Latvijas 105. dzimšanas dienu un pateiktos pāvestam Franciskam par viņa vizīti Latvijā pirms 5 gadiem.
Priesteris Andris Ševels MIC, Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests
Cilvēki bieži jautā: “Kā kļūt laimīgam? Vai laime veicina panākumus vai arī panākumi ir laimes avots? No kā ir atkarīga mūsu psihiskā un garīgā labsajūta? Kā priecāties par dzīvi, ja ir tik daudz problēmu un rūpju?” Dzīvē nav iespējams izvairīties no sāpēm, ciešanām, zaudējumiem vai slimībām, bet var meklēt jēgu tajā, kas notiek.
Turpinām publicēt fragmentus no priestera Mareka Dzevecka (Marek Dziewiecki) grāmatas “Viņa, viņš un mīlestība” (“Ona, on i miłość”), šoreiz tuvāk piedāvājam iepazīties ar sievietes identitātes jautājumiem.
Pr. Andris Ševels MIC, Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests
Novembrī, kad nosalst ziedi un kokiem birst lapas, kad dienas paliek īsākas, bet vakari ir tik gari, tad pati daba mūs uzrunā un atgādina par beigu nenovēršamību. Tātad jau pēc savas būtības šis mēnesis ir pārdomu laiks gan par dzīves trauslumu un īslaicīgumu, gan par dzīves jēgu un vērtību. Taču novembris ir arī cerības laiks, kad sirdī mostas ticība tam, ka, pateicoties Kristus nāves un augšāmcelšanās faktam, mums ir dāvāta mūžības perspektīva.
“Nāc” 121. nr. priesteris Valdis Drīksna rakstā par Vissvētākās Jaunavas Marijas uzņemšanu Debesu godībā raksta: “Par Jaunavas Marijas zemes dzīves beigām un turpmāko dzīvi atrodami vairāki apokrifi un dievbijīgas leģendas. (..)
Dārgie draugi! Es domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem no mums, rudens ir skaistākais un mīļākais gadalaiks. Priecāsimies par dabas skaistumu un novērtēsim šo Dieva dāvanu! Lai mūsu darbošanās, komunikācija ar līdzcilvēkiem un arī garīgā dzīve nestu labus augļus, mums jāatrod laiks un vieta, lai pabūtu vienatnē ar sevi, ar Dievu un pagūtu arī apbrīnot dabas skaistumu. Tādā veidā mēs radīsim iekšējo līdzsvaru un iegūsim sirdsmieru. Šoreiz kopā pārdomāsim piecus garīgās dzīves noteikumus, kurus svētais Francisks Salēzietis (1567-1622) ieteica praktizēt saviem garīgajiem bērniem.
Vairāki kardināli šī gada jūlijā iesniedza pāvestam vēstuli, lūdzot viest skaidrību piecos jautājumos: par Dievišķās Atklāsmes interpretēšanu, viendzimuma pāru savienību svētīšanu, sinodalitāti kā Baznīcas konstitutīvo dimensiju, sieviešu ordināciju un grēku nožēlu kā priekšnoteikumu sakramentālās piedošanas saņemšanai. Šajās dienās Ticības mācības dikastērijs publicēja Svētā tēva atbildes.
Raksti
