Svētie Raksti Sievietes, kas ieradās nedēļas pirmajā dienā pie kapa, ieraudzīja, ka tas tukšs (Mt 28,1–8, Mk 16,1–8, Lk 24,1–12, Jņ 20,1–10). Eņģelis viņām paziņoja, ka Jēzus ir augšāmcēlies. Jēzus parādījās Marijai Magdalēnai (Jņ 20,11–18), kā arī citām sievietēm (Mt 28, 9–10). Augšāmcēlies Viņš parādījās saviem mācekļiem, arī sv. Tomam, kurš sākumā neticēja (Jņ 20, 24–29), arī diviem mācekļiem ceļā uz Emausu (Lk 24,13–35). Tāpat Jēzus pēc augšāmcelšanās vairākas reizes parādījās mācekļiem, līdz četrdesmitajā dienā uzkāpa debesīs. Izbijušies mācekļi kļuva par drosmīgiem augšāmcelšanās lieciniekiem, un viņu liecība ir kristīgās ticības pamats. Kristus augšāmcelšanās ir kristīgās teoloģijas un ticības centrs. Svētā nedēļa un Trīs svētās dienas Svētā nedēļa liturģiskā gada laikā ir vissvarīgākā, tā atgādina mums Jēzus Kristus pēdējās dienas pirms Viņa krustā sišanas un Augšāmcelšanās. Šī nedēļa iesākas ar Palmu svētdienu un noslēdzas ar Kunga Augšāmcelšanās jeb Lieldienu svētdienu. Svētā nedēļa ir pārdomu, lūgšanas un sagatavošanās laiks vissvarīgākajiem kristiešu svētkiem – Lieldienām. Palmu Svētdiena atgādina par Jēzus svinīgo iejāšanu Jeruzalemē. Baznīcās tiek svētīti palmu zari, pie mums Latvijā – pūpolu un kadiķu zari, kas simbolizē jauno dzīvību. Kunga Pēdējo Vakariņu ceturtdiena atgādina Jēzus Kristus Pēdējās Vakariņas kopā ar mācekļiem, kuru laikā tika iedibināti Euharistijas un Priesterības sakramenti. Jēzus dalījās ar mācekļiem maizē un vīnā, sakot: “Šī ir mana Miesa, šīs ir manas Asinis.” Viņš arī mazgāja savu mācekļu kājas, rādot viņiem pazemības un kalpošanas piemēru. Lielā Ceturtdiena simbolizē mīlestību, kalpošanu un upuri. Lielās Ceturtdienas rītā diecēžu katedrālēs tiek svinēta Hrizmas Mise, kurā pulcējas visi diecēzes priesteri ar draudžu pārstāvjiem ap diecēzes bīskapu, un tās laikā tiek svētītas 3 dažādas eļļas (katehumenu, slimnieku un hrizmas), kas tiek izmantotas sakramentu vajadzībām. Priesteri atjauno solījumus. Bet vakarā draudzēs tiek svinēta Kunga Pēdējo Vakariņu Sv. Mise, kuras laikā notiek kāju mazgāšanas rits, kurā priesteri, tāpat kā Jēzus apustuļiem, mazgā kājas divpadsmit vīriešiem. Himnas “Gods Dievam augstumos” laikā skan visi baznīcas zvani un ērģeles, kas apklust līdz Kunga Augšāmcelšanās Lieldienu vigīlijai. Pēc Euharistijas Vissvētākais Sakraments tiek pārnests uz “Tumsību altāri”, pie kura ticīgie paliek, pielūdzot Jēzu, kurš tolaik atradās apcietinājumā. Kunga Ciešanu Piektdiena atgādina Jēzus ciešanas un nāvi uz krusta. Lielā Piektdiena ir skumju un gandarīšanas diena. Baznīcās netiek svinēta Sv. Mise, bet Kunga Ciešanu liturģija, kuras laikā tiek lasīts Kunga Ciešanu apraksts, notiek krusta pagodināšana un Sv. Komūnijas rits. Centrālais elements šajā liturģijā ir Kunga krusts. Baznīcās un daudzu pilsētu ielās notiek Krusta ceļš, kurā tiek apcerēts Jēzus ciešanu ceļš. Šajā dienā ticīgie ievēro stingru gavēni, atturoties no gaļas ēdieniem un tikai vienu ēdienreizi ēdot līdz sātam, bet pārējās ir mazākas ēdienreizes, kā arī atturas no izklaidēm. Pēc liturģijas Vissvētākais Sakraments tiek pārnests uz “Kunga kapa altāri”, kur ticīgie klusumā pielūdz Jēzu. Svētā Sestdiena ir klusuma un augšāmcelšanās gaidīšanas diena, kurā ticīgie apcer Jēzus miesas guldīšanu kapā un Viņa nokāpšanu ellē. Šajā dienā netiek svinēta Sv. Mise, bet cilvēki apmeklē Kunga kapu un pielūdz Jēzu Vissvētākajā Sakramentā, kā arī tiek pasvētīti ēdieni Lieldienu galdam, kas simbolizē prieku par augšāmcelšanos un jaunās dzīves cerību. Pēc krēslas iestāšanās baznīcās iesākas Kunga Augšāmcelšanās Lieldienu vigīlija, kas sastāv no Gaismas liturģijas, Dieva Vārda liturģijas, Kristības liturģijas un Euharistiskās liturģijas. Gaismas liturģija sākas ar uguns pasvētīšanu un Lieldienu sveces iedegšanu, kas simbolizē Augšāmcēlušos Kungu. No Lieldienu sveces tiek iedegtas ticīgo līdzi paņemtās kristību sveces, kas simbolizē Kristus gaismas izplatīšanos starp cilvēkiem. Tad tiek dziedāta Lieldienu slavas himna. Seko Dieva vārda liturģija, kas ietver Vecās un Jaunās derības lasījumus, kuri vēsta par pestīšanas vēsturi, kuras kulminācija ir Evaņģēlijs par Augšāmcelšanos. Pirms Jaunās derības lasīšanas tiek dziedāts “Gods Dievam augstumos”, skan baznīcas zvani un ērģeles, kas klusējušas kopš Lielās Ceturtdienas. Kristības Liturģijā tiek pasvētīts kristības ūdens un atjaunoti kristības solījumi. Daudzās baznīcās notiek pieaugušo kristības. Lieldienu vigīlijas kulminācija ir svinīga Sv. Mise, kuras laikā ticīgie saņem Sv. Komūniju. Kunga Augšāmcelšanās jeb Lieldienu svētdiena – vissvarīgākie kristiešu svētki, atgādina par Jēzus augšāmcelšanos un iesākas parasti agri no rīta ar procesiju. Dažās draudzēs augšāmcelšanās procesija notiek naktī pēc vigīlijas Sv. Mises. Tā iesākas pie Kunga kapa un tālāk dodas pilsētas ielās vai ap baznīcu, dziedot prieka pilnas Lieldienu dziesmas, tādā veidā pasaulei pasludinot, ka Kristus patiesi ir augšāmcēlies. Tad seko svinīga Svētā Mise. Visiem novēlu svētīgu šo laiku, priecājoties par patiesu Dieva žēlastību, ka mēs varam piedalīties šī noslēpuma svinēšanā. Aicinu visus piedalīties visās svētajās dienās. Priesteris Juris Krisūns OSPPE
"Nāc", Nr.143, Foto: K.Locika |
