Braucot pa Latgales ceļiem, nevar nedomāt par tik daudziem logiem, kuros vairs neiespīd uguntiņa. Taču uz šīs zemes ir atstāts brīnišķīgs mantojums, kurš glabā cerību, ka tas nekad nezudīs. Tās ir Latgales pērles – Katoļu baznīcas. Simtiem gadu postas, atjaunotas, no jauna uzceltas un šodien mirdz Dievišķās gaismas apstarotas, un vietējo ļaužu mīlestības aprūpētas. Var tikai noliekt galvu šo priesteru un šo cilvēku priekšā, pateicoties to rūpēm, ka mūs apbur tas gaišais, sakoptais, saglabātais mantojums gan baznīcās, gan to ziedošos dārzos. Ir grūti novērtēt, kura baznīca mums liktos īpašāka par pārējām, jo liekas, ka visjaukākais apmeklējums bija tieši tajā, par kuru tajā mirklī domājam. Katrā, ikvienā ir savs starojums, savs svētums, savs diženums, un katrā atstājām savu mīlestības stariņu. Daudziem tās bija bērnu dienu atmiņas, citiem – jaunatklāsme. Man īpaši mīļa bija Sarkaņu lauku baznīca, uz kuru kopā ar vecākiem nogājām daudzus kilometrus, lai Vasarsvētkos varētu tur pabūt. Mīļi tikām sagaidīti Rēzeknes katedrālē, kur bīskaps Jānis Bulis mūs pavadīja un sagaidīja, un cienāja ar ļoti garšīgām pusdienām. Jauki bija pabūt mūsu kardināla Pujata dzimtajā Nautrēnu baznīcā. Pienāca vakarstunda dižajā, neogotikas stilā celtajā Viļakas baznīcā, kur bija neizmirstama tikšanās ar sirsnīgo un atraktīvo Viļakas baznīcas priesteri Guntaru Skuteli. Tumsā ieradāmies jaunuzceltajā Ludzas baznīcā, kur mūs iepriecināja jaunais priesteris Lauris Kārklis. 5. oktobra rīts sākās ar braucienu uz Pasienas baznīcu, šo brīnišķo, baroka stilā celto, diženo svētumu. Novēlētu to apmeklēt katram, ja iespējams, vismaz vienreiz mūžā. Daudz emociju un gaišuma bija katrā nākošajā dievnamā. Atmiņā palika dievkalpojuma laiks Krāslavas baznīcā, kur bija daudz cilvēku, bija ļoti skaista procesija ar bērniem un jauniešiem. Redzam, ka Latgalē, tāpat kā agrāk, svētdiena ir svēta diena, un tā tiek veltīta ticības stiprināšanai. Un vēl mīļa un balta Preiļu baznīca ar ziedošu rožu dārzu. Jāsaka, ka bija grūti šķirties no ikvienas no apmeklētajām baznīcām, jo katrā gribējās pakavēties vēl un vēl, noslīgt ceļos lūgšanā, taču ceļš veda tālāk. Taču braucām ar domu, ka Dievs dāvās iespēju un cerību atkal atgriezties. Latgales baznīcas simtiem un simtiem gadu ir uzturējušas ticību, cerību un mīlestību Latgales cilvēkiem, veidojušas viņos visu gaišo un labāko, ko ticība Dievam var cilvēkam dot. Ticu, ka cerība un ticība nezudīs nekad, kamēr vien mēs dzīvosim Latvijas baznīcu Dievišķās gaismas vadīti. Ar gaišām domām un cerībām sirdī, un dziļu pateicību Latgales priesteriem un visiem citiem, kas mūs mīļi sagaidīja, uzņēma un pavadīja. Tas būs neaizmirstams sirds svētceļojums. Esam atpakaļ savā Jelgavas katoļu baznīcā, bet domās vēl aizvien Latgalē. Rita Čigāne 
Pasienes katoļu baznīca
Viļānu katoļu baznīca
| 
;)