Vispirms mums ir jāatbruņo sirds, jo, ja nebūs miera mūsos pašos, tad mēs nevarēsim nest mieru citiem – uzsvēra pāvests savā uzrunā pēc Rožukroņa lūgšanas. Tā kā nākošajā dienā Romā savu jubileju svin tie, kuriem ir svarīgs mariāniskais garīgums, tad Svētais tēvs savā uzrunā īpašu uzmanību pievērsa Vissvētākajai Jaunavai Marijai. Viņa ir ceļvede mūsu cerības svētceļojumā. Visautentiskākā Marijas godināšana pastāv sekošanā viņas dzīves piemēram un viņas tikumu atdarināšanā. Tāpat kā viņa, pirmā mācekle, lūgsim dāvāt mums sirdi, kas prot klausīties, izlūgsim spēju būt līdzjūtīgiem pret katru brāli un māsu, kas cieš, un visām radībām – aicināja Leons XIV. Pāvests mudināja ticīgos raudzīties uz Jēzus Māti un nelielo grupiņu drosmīgo sieviešu krusta pakājē, lai iemācītos stāvēt līdzās bezgala daudzajiem pasaules krustiem, kur Kristus ir joprojām pienaglots mūsu brāļos; lai nestu viņiem mierinājumu, būtu ar viņiem vienoti un sniegtu palīdzību. Dievmāte mūs aicina darīt visu, ko Kungs mums teiks. Viņas Dēls turpina runāt, Viņa Vārds turpina radīt un darboties. Marija rāda, ka mūsu galamērķis ir Jēzus. Viņš ir visa centrs. Marija aicina klausīties Viņa Vārdu, dzīvot saskaņā ar Evaņģēliju. Ja sekosim viņas padomam, tad mūsu dzīve pārvērtīsies – ja tā bija tukša, tad tagad tā būs piepildīta, ja bija apdzisusi, tad tagad tā atkal iedegsies. Marija aicina ņemt vērā pilnīgi visus Kristus vārdus, no kuriem daži šīs vigīlijas laikā skan īpaši izteikti. “Liec nost zobenu” (sal. Jņ 18, 11), Olīvdārzā Jēzus sacīja Pēterim. Atbrīvo rokas un vispirms sirdi. Miers ir neapbruņots un atbruņojošs. Tas nav ultimāts, bet dialogs. Mies neiestāsies kā uzvaras pār ienaidnieku auglis, bet kā taisnības sēklas un drosmīgas piedošanas rezultāts – uzsvēra pāvests. Liec nost zobenu – tie ir vārdi, kas adresēti pasaules varenajiem, tiem, kuru rokās ir tautu likteņi: uzdrīkstieties atbruņoties! Tie ir adresēti arī katram no mums, lai mēs aizvien vairāk apzinātos, ka nevienas idejas, ticības vai politikas dēļ mēs nedrīkstam nogalināt. Vispirms ir jāatbruņo sirds, jo, ja nebūs miera mūsos pašos, tad mēs nevarēsim nest mieru citiem. Uzrunas turpinājumā Leons XIV aicināja ticīgos raudzīties uz pasauli ar cietēju acīm, nevis no vareno skatu punkta. Viņš aicināja interpretēt vēstures notikumus no atraitnes, bāreņa, svešinieka, ievainotā bērna, bēgļa viedokļa. Citādi nekas nemainīsies un neiestāsies taisnības un miera valstība – viņš uzsvēra. Mateja evaņģēlijā Jēzus saka: “Svētīgi miera nesēji” (5, 9). Svētīgi jūs esat! Dievs dāvā prieku tiem, kuri ienes pasaulē mīlestību, tiem, kuri tā vietā, lai uzvarētu ienaidnieku, izvēlas izlīgt ar viņu mieru. Pāvests aicināja nenolaist rokas un atgādināja, ka miers ir ceļš un ka Dievs iet kopā ar mums. Lai mēs nestu mieru citiem, mums pašiem vispirms ir jāiegūst miers savās sirdīs. Leons XIV noslēdza savu uzrunu ar speciālu Dievmātei adresētu lūgšanu. Vaticannews.va | 
