Jautājumu lokā ietilpa pārdomas pēc Turcijas un Libānas apmeklējuma, karš Ukrainā, Eiropas klātbūtne miera sarunās, imigrācija, situācija Venecuēlā, kā arī vairāki citi. Vai pāvests rosinās Izraēlu pārtraukt agresiju pret Libānu? Vai reģionā ir iespējams ilgstošs miers – bija pirmie jautājumi, ko uzdeva žurnālists no Libānas. Leons XIV pastāstīja, ka viņam jau ir bijušas sarunas ar dažiem minēto zemju līderiem un viņš tās gatavojas turpināt vai nu personīgi, vai caur Svētā Krēsla pārstāvjiem. Svētajam Krēslam ir diplomātiskās attiecības ar lielāko daļu šī reģiona valstu un pastāv cerība, ka varēs turpināt aicinājumu pēc miera, par kuru tika runāts Svētajā Misē vizītes pēdējā dienā. Lai arī vizītei galvenokārt bija ekumenisks raksturs un centieni panākt Baznīcas vienotību, Leons XIV atzīmēja, ka ceļojuma laikā ir notikušas personīgas tikšanās ar politiskajām autoritātēm, ar cilvēkiem un grupām, kuru uzmanība ir vērsta uz iekšēja un starptautiska rakstura konfliktu Tuvo Austrumu reģionā. Svētais Krēsls turpina pārliecināt konfliktā iesaistītās puses atstāt ieročus, atteikties no vardarbības un sanākt kopā pie dialoga galda. “Svētais tēvs, pirms kāda mēneša jūs teicāt, ka ir grūti iemācīties būt pāvestam,” atgādināja Katoļu ziņu aģentūras CNS pārstāve. Viņa vēlējās uzzināt, ko Leons XIV jau ir paguvis iemācīties un kas ir visgrūtākais šajā mācību procesā. Žurnāliste jautāja arī, vai var dalīties dažās atmiņās par konklāvu. Pāvests pastāstīja, ka pirms gada, vai diviem arī viņš ir domājis, ka kādu dienu būs jādodas pensijā. Attiecībā uz konklāvu, viņš teica: “Esmu absolūti pārliecināts par konklāva noslēpumu, lai arī ir bijušas publiskas intervijas, kurās dažas lietas ir atklātas. Dienu pirms ievēlēšanas teicu kādai žurnālistei, kura mani apstādināja uz ielas, ka dodos pusdienās pie augustīniešiem. Viņa man jautāja: “Jūs esat viens no kandidātiem. Ko par to domājat?” Es vienkārši atbildēju: “Katra lieta ir Dieva rokās” un es Viņam dziļi ticu.” “Tātad, kā tas bija? Es to nojautu, redzot, kā norisinās lietas un sev teicu, ka tas var kļūt par realitāti. Ievilku dziļu elpu un teicu: “Lūk, Kungs, Tu esi galva, Tu vadi ceļu!” Tiem, kuri vairāk vēlas uzzināt par Svētā tēva personu, par viņa garīgumu, viņš ieteica lasīt grāmatu “Dieva klātbūtnes prakse” – vienkāršu grāmatu, ko pirms daudziem gadiem uzrakstījis kāds brālis Lorenss. Itāļu žurnālists no laikraksta “Corriere della Sera” atzīmēja, ka šobrīd ir liela spriedze starp NATO un Krieviju, tiek runāts par hibrīdkaru, par kiberuzbrukumu perspektīvām. Pāvestam tika jautāts, vai viņš redz eshalācijas risku, konfliktu, kurš turpinās, izmantojot jaunus ieročus, kā ir izskanējis no augsta ranga NATO amatpersonām. Vai šādā gaisotnē var notikt sarunas par taisnīgu mieru bez Eiropas piedalīšanās, ko šajos mēnešos ir sistemātiski izslēgusi ASV valdība? Leons XIV atbildēja, ka šis ir svarīgs pasaules miera temats, taču Svētajam Krēslam nav tiešas dalības, jo tas neietilpst NATO sastāvā un nav piedalījies NATO dialogos. “Arī ja daudzreiz esam aicinājuši pārtraukt uguni, veikt dialogu un atteikties no kara,” piebilda pāvests. Karu Ukrainā viņš raksturoja kā tādu, kuram šobrīd piemīt daudzi aspekti – ar ieroču daudzuma palielināšanos, ar visu pašreizējo kara produkciju, kiberuzbrukumiem, enerģiju. Atnākot ziemai, problēma saasinās vēl vairāk. “Ir redzams,” atzīmēja pāvests, “ka ASV prezidents domā, ka var veicināt miera plānu, kuru, vismaz pirmajā brīdī, viņš vēlētos īstenot bez Eiropas. Taču, Eiropas klātbūtne ir svarīga un pirmais priekšlikums tika pārveidots, arī ievērojot to, ko teica Eiropa. Domāju, ka ļoti svarīga varētu būt Itālijas loma. Kultūras un vēstures ziņā Itālijai piemīt spēja būt par vidutāju konfliktā, kas pastāv starp dažādām pusēm. Arī Ukrainā, Krievijā, Amerikas Savienotajās Valstīs… Šajā ziņā es varētu ieteikt, lai Svētais Krēsls iedrošina uz šo vidutājības veidu un lai kopā meklējam risinājumu, kas patiešām varētu vest pie miera, pie taisnīga miera, šajā gadījumā Ukrainā.” Preses konferences turpinājumā tika jautāts par Leona XIV nākamajiem apustuliskajiem ceļojumiem. Viņš pastāstīja, ka cer apmeklēt Āfriku, personīgi vēlētos pabūt tajās vietās Alžīrijā, kas saistītas ar svētā Augustīna dzīvi, kā arī, lai turpinātu tiltu celtniecību starp kristīgo un musulmaņu pasauli. “Svētais Augustīns šajā ziņā var kalpot kā tilts, jo Alžīrijā viņš tiek ļoti cienīts kā savas zemes dēls.” “Man ļoti gribētos apmeklēt Latīņameriku, Argentīnu un Urugvaju, kurās tiek gaidīta pāvesta vizīte,” piebilda Leons XIV. Runājot par Latīņameriku, Svētais tēvs tika aicināts komentēt prezidenta Trampa izvirzīto ultimātu Venecuēlas prezidentam Maduro par atkāpšanos, pretējā gadījumā draudot ar militāru iejaukšanos. Leons XIV pastāstīja, ka Bīskapu konferences līmenī un ar apustuliskā nuncija starpniecību Svētais Krēsls cenšas nomierināt situāciju, visvairāk domājot par iedzīvotāju labklājību, jo cieš tauta, nevis politiskās autoritātes. Arī Venecuēlas un ASV konflikta gadījumā pāvests izteica pārliecību, ka ir jāmeklē dialogs, lai atrisinātu situāciju, tajā skaitā ekonomisko spiedienu. Laikraksta “La Croix” pārstāvis no Francijas, atzīmējis, ka Leons XIV vēlas celt tiltus starp dažādām “pasaulēm”, norādīja uz dažu Eiropas katoļticīgo uzskatu, ka islāms apdraud Rietumu kristīgo identitāti. Ko pāvests varētu viņiem teikt? Atbildot, Svētais tēvs atgādināja, ka šajās dienās gan Turcijā, gan Libānā visas runas, ieskaitot tās, kas notika ar islāma reliģijas piederīgajiem, bija veltītas miera un respekta starp dažādām reliģijām tematam. “Zinu, ka ne vienmēr tā ir bijis,” atzina pāvests. “Zinu, ka Eiropā daudzreiz ir manāmas bailes, taču visvairāk tās pauž cilvēki, kuri ir pret imigrāciju un vēlas turēt ārpus tos, kuri varētu ierasties no citas zemes, piederēt citai reliģijai, citai rasei. Šajā ziņā vēlos teikt, ka mums visiem ir nepieciešams strādāt kopā. Viens no šī ceļojuma pozitīvajiem aspektiem ir pasaules uzmanības vēršana uz to, ka dialogs un draudzība starp musulmaņiem un kristiešiem ir iespējami. Domāju, ka viena no lielajām mācībām, ko Libāna var dot pasaulei, ir parādīt, ka pastāv zeme, kurā ir klātesoši un respektēti gan islāms, gan kristietība, un, ka ir iespējams dzīvot kopā un būt draugiem. Stāstus, liecības, ko dzirdējām šajās divās dienās, teica cilvēki, kas palīdz cits citam. Gan kristieši, gan musulmaņi pieredzēja sagrautus ciematus un stāstīja, ka ir iespējams atrasties un strādāt kopā. Domāju, ka tā ir svarīga mācība, ko uzklausīt Eiropā un Ziemeļamerikā. Varbūt mums vajadzētu mazāk baidīties, bet meklēt veidus, kā veicināt autentisku dialogu un cieņu.” Preses konferences turpinājumā tika aplūkots sinodālais gājums Vācijā, kā arī Vācijas Baznīcas gājums vienotībā ar visu universālo Baznīcu, bet noslēgumā Leons XIV pakavējās pie bīskapa moto “In Illo Uno Unum” nozīmes, atgādinot, ka tas nozīmē veidot attiecības, kas varētu bagātināt visus cilvēkus. Tā ir pateicība Kristum “In Illo”, “Kristū, kas ir viens, mēs visi esam viens”. “Taču, tas nav tikai kristiešiem,” teica pāvests. “Patiesībā, tas ir aicinājums visiem mums un citiem teikt, ka jo vairāk veicināsim patiesu vienotību un sapratni, respektu un cilvēciskas draudzības attiecības un dialogu pasaulē, jo lielāka būs iespēja, ka noliksim malā kara ieročus, noliksim malā neuzticību, naidu…, un ka radīsim veidu, kā vienoties un veicināt autentisku mieru un taisnību visā pasaulē.” Vaticannews.va |
