“Mēs, mani ieskaitot, esam šeit sapulcējušies, lai klausītos cits citā un lūgtu Kungu, lai Viņš dod iedvesmu mūsu nākotnes lēmumiem,” teica Leons XIV pēc tam, kad daži jaunieši bija dalījušies savos dzīves stāstos. Svētais tēvs atzīmēja, ka tie vēstī par drosmi ciešanās, cerību, saskaroties ar vilšanos un iekšēju mieru kara laikā. “Libānas vēsture,” viņš teica, “ir caurausta ar cēliem brīžiem, bet to ir iezīmējušas arī dziļas rētas, kuras dzīst lēni. Šo rētu cēloņi ir meklējami ārpus nacionālajām robežām un tie ir savijušies ar ļoti sarežģītu sociālo un politisko dinamiku.” Pāvests vērsās pie jauniešiem ar šādu iedrošinājumu: “Dārgie jaunieši, varbūt jūs nožēlojat, ka esat mantojuši pasauli, ko plosa kari un izkropļo sociālā netaisnība. Tomēr, jūsos ir cerība. Tā ir dāvana, ko mēs, pieaugušie, šķiet, esam pazaudējuši. Jums ir laiks! Jums ir vairāk laika sapņot, plānot un darīt labu. Jūs esat tagadne, un nākotne jau pieņem aprises jūsu rokās. Jums piemīt entuziasms mainīt vēstures gaitu. Patiesā pretošanās ļaunumam nav ļaunums, bet mīlestība, mīlestība, kas spēj dziedēt mūsu pašu ievainojumus, kamēr uzņemamies rūpes par citu ievainojumiem.” Izmantojot Libānas nacionālā simbola – ciedru koka attēlu, kura saknes ir tikpat lielas un stipras kā tā zari, pāvests teica, ka arī šīs zemes sabiedrībā ir daudz labu sakņu, proti, cilvēku, kuri dod labo pienesumu ar savu pazemīgo, bieži vien neredzamo un godīgo darbu. Viņi rūpējas, lai augtu ne tikai kāds viens zars, bet gan vesels koks visā savā skaistumā. Svētais tēvs aicināja jauniešus smelties no labajām saknēm – no tiem cilvēkiem, kuri kalpo sabiedrībai, neizmantojot to savtīgām interesēm, un taisnības garā kopā plānot miera un attīstības nākotni. Atbildot uz jauniešu uzdotu jautājumu, kur rast pamatu miera celtniecībai, Leons XIV apgalvoja, ka šis stiprais pamats nevar būt tikai ideja, kontrakts, vai morāla rakstura princips. “Patiesais jaunas dzīves princips ir cerība, kas nāk no augšienes – no paša Kristus. Viņš nomira un augšāmcēlās visu cilvēku pestīšanas labad. Viņš, Dzīvais, ir mūsu uzticības pamats; Viņš ir žēlastības liecinieks, kas atpestī pasauli no ļauna.” Atsaucoties uz kāda cita jauniešu teikto, pāvests piekrita, ka dzīvojam laikmetā, kad personīgās attiecības ir trauslas un tās tiek izmantotas gluži kā priekšmeti. Pat jauniešu vidū personīgajām interesēm dažreiz var tikt dota priekšroka tā vietā, lai uzticētos citiem, savukārt, rūpes par citiem tiek aizstātas ar pašlabuma meklējumiem. Svētais tēvs brīdināja, ka šāda veida attieksme pat skaistākās realitātes, tādas kā draudzība un mīlestība, pārvērš par kaut ko paviršu, sajaucot tās ar patmīlīga apmierinājuma sajūtu. “Ja savu egoismu liekam draudzības un mīlestības attiecību centrā, tad nevar cerēt uz augļiem. Līdzīgā veidā, nav īstas mīlestības, ja mēs mīlam tikai kādu laiku, tikai tik ilgi, kamēr ilgst jūtas: ja mīlestībai ir laika limits, tad tā nav mīlestība,” sacīja pāvests jauniešiem. Līdzīgā veidā viņš raksturoja draudzību. “Tā ir īsta,” viņš paskaidroja, “ja “tu” liekam pirms “es”.” Pāvests norādīja, ka respektējošs un atvērts veids, kādā raugāmies uz citiem, ļauj celt lielāku “mēs”, tas ir, atvērties uz visu sabiedrību un visu cilvēci. Mīlestība ir patiesa un tā var ilgt uz visiem laikiem tikai tad, ja tā atspoguļo Dieva, kas ir mīlestība, mūžīgo skaistumu (sal. 1 Jņ 4:8). “Dārgie jaunieši, kas visvairāk liecina par Dieva klātbūtni pasaulē? Mīlestība, žēlsirdība! Žēlsirdība runā universālu valodu, jo tā uzrunā katru sirdi. Tas nav tikai koncepts, bet stāsts, kas atklājies Jēzus un svēto dzīvē, kuri pavada mūs mūsu dzīves pārbaudījumos. Paraugieties uz daudziem jauniešiem, kuri tāpat, kā jūs, nav ļāvuši zaudēt drosmi netaisnību un negatīvu piemēru priekšā, pat to, kuri rodami Baznīcā. Tā vietā, viņi ir centušies iet jaunas takas, meklējot Dieva valstību un Viņa taisnību. Pamatojoties uz spēku, ko saņemat no Kristus, celiet labāku pasauli, nekā tā, ko esat saņēmuši!” Leons XIV nosauca dažus svētus jauniešus, no kuriem smelties piemēru, to skaitā šajā Jubilejas gadā kanonizētos Pjerdžordžo Frassati un Karlo Akutis, kā arī libāniešu svēto Rafku un svētīgo Jakubu El Hadadu. Lielu uzmanību pāvests veltīja arī svētā Šarbela atstātajam ticības mantojumam. “Viņš vienmēr tiek attēlots ar aizvērtām acīm, it tās glabātu kādu neizsakāmi lielāku noslēpumu,” teica Leons XIV, atzīmējot, ka ar svētā Šarbela acīm, kuras bija aizvērtas, lai skaidrāk redzētu Dievu, mēs turpinām skaidrāk uztvert Dieva gaismu. Svētais tēvs novēlēja jauniešiem, lai dievišķā gaisma spīd arī viņu acīs, lai viņi katru dienu rod laiku, kurā aizvērt acis un raudzīties tikai uz Dievu. Dažreiz Viņš var šķist klusējošs, vai neesošs klāt, taču Dievs atklājas tiem, kuri Viņu meklē klusumā. “Ja jūs cenšaties darīt labu, tad lūdzu, esiet kontempatīvi kā svētais Šarbels, lūdzoties, lasot Svētos Rakstus, piedaloties Svētajā Misē un pavadot laiku adorācijā,” mudināja pāvests Libānas jauniešus. Leons XIV atgādināja, ka starp visiem svētajiem vissvētākā ir Jaunava Marija, Dieva Māte un mūsu Māte. Viņš atzīmēja, ka daudzi jaunieši kabatā, uz rokas, vai ap kaklu nēsā Rožukroni. “Cik skaisti ir raudzīties uz Jēzu ar Marijas sirds acīm,” teica Svētais tēvs, “pat no šejienes, kur šobrīd atrodamies, cik mīļi cerībā un uzticībā ir pacelt skatienu pie Libānas Dievmātes!” Uzrunu jauniešiem pāvests noslēdza ar svētajam Asīzes Franciskam piedēvēto lūgšanu, kas sākas ar vārdiem: “Kungs, dari mani par Tava miera instrumentu!” Viņš novēlēja, lai šī lūgšana palīdz saglabāt Evaņgēlija prieku un kristīgo entuziasmu viņu sirdīs. Viesis no Romas paskaidroja, ka “entuziasms” nozīmē “glabāt Dievu dvēselē”. “Ja Kungs mājo mūsos, tad cerība, ko Viņš mums dod, nes augļus pasaulē. Patiesībā, cerība ir “nabadzīgs” tikums, jo tā nāk ar tukšām rokām. Tās rokas vienmēr ir brīvas, lai atvērtu durvis, kas šķiet aizvērtas noguruma, sāpju, vai vilšanās dēļ.” Atvadoties, Svētais tēvs apsolīja visas Baznīcas palīdzību izšķirošos izaicinājumos jauniešu dzīvē un viņu mīļotās zemes vēsturē. Viņš visus novēlēja Dievmātes aizsardzībai un aicināja augt stipriem kā ciedriem, un likt pasaulei uzplaukt cerībā. Vaticannews.va
Foto: Vatican Media |
