Tumšās maģijas Patiesībā zīlnieki ir vai nu krāpnieki, vai, vēl sliktāk, pakļauti dēmonisku garu ietekmei, kuri arī nezina nākotni. Dēmoni var tikai novērot un minēt, kas varētu notikt tālāk. Dievs viņiem neko nav atklājis. Katoliskās Baznīcas Katehisms skaidro, ka "Dievs var atklāt nākotni saviem praviešiem vai citiem svētajiem. Taču taisnīga kristīgā nostāja pret visu, kas attiecas uz nākotni, ir paļauties uz Dieva apredzību un atsacīties no jebkuras neveselīgas ziņkāres šajā jomā. Savukārt neapdomība ir pieskaitāma atbildības trūkumam". (KBK 2115) Atšķirība starp zīlniekiem un svētajiem ir tā, ka svētie izturas pret Dievu ar pazemīgu pakļaušanos. Dievs var sniegt zināmu vadību, taču tā nav garantēta, un svētais pieņem visu, kas notiek. Savukārt zīlnieki aktīvi cenšas paredzēt nākotni un darīs visu iespējamo, lai iegūtu atbildi. Viņi arī iekasē maksu par saviem pakalpojumiem, tāpēc, ja viņi nesaņem neko no dēmoniska avota, viņi izdomā atbildi, balstoties uz saviem novērojumiem. Viņi pateiks otram cilvēkam to, ko tas vēlas dzirdēt, maldinot viņu, ja tas palīdzēs nopelnīt naudu. Katehisms stingri nosoda konsultēšanos ar jebkuru zīlnieku vai mēdiju: "Atmetamas ir it visas zīlēšanas formas: vēršanās pie sātana vai dēmoniem, mirušo garu izsaukšana, kā arī citi paņēmieni, kas it kā "atklāj" nākotni. Horoskopu pētīšana, astroloģija, hiromantija, pazīmju tulkošana un buršana, gaišredzības fenomeni, palīdzības meklēšana pie īpašiem starpniekiem (mēdijiem) - tajā visā slēpjas vēlme iegūt varu pār laiku, vēstures gaitu un - galu galā - pār cilvēkiem, kā arī centieni sev piesaistīt apslēptos spēkus. Visas šīs parādības ir pretrunā ar godu un cieņu, ko pavada mīloša bijība un kādu mums pienākas apliecināt vienīgi Dievam. (KBK 2116)" Piemērs no Bībeles Vecajā Derībā karalis Sauls krīt izmisumā, redzot filistiešu armijas spēku, un jūtas bezpalīdzīgs. Viņš vēlas, lai Dievs runātu ar viņu, taču Dievs klusē. Neapmierināts ar Dieva klusēšanu, viņš ņem lietas savās rokās un izsauc Endoras raganu. Vēlāk tas viņam nebeidzas labi, kā skaidro Laiku grāmata: “Sauls nomira savu ļauno darbu dēļ, ko viņš bija nodarījis pret To Kungu, - tā Kunga vārda dēļ, ko viņš nebija turējis un arī tāpēc, ka viņš bija griezies pie mirušo garu izsaucējas (red.piez.: citur: mēdija) un bija to izvaicājis. Bet nebija jautājis to Kungu; tāpēc Viņš lika tam mirt un nodeva ķēniņa valsts varu Dāvidam, Isaja dēlam.” (1. Laiku 10:13–14) Mums jāsamierinās ar Dieva klusēšanu un tā vietā, lai mēģinātu aptvert nākotni, mums jādzīvo tagadnē, sekojot Dieva gribai šeit un tagad, uzticoties, ka Viņš mums ir sagatavojis lielas lietas. Aleteia.org
Foto: Unsplash.com/Sean Hudson | 
