Leons XIV atzīmēja, ka šis formācijas piedāvājums atbilst minētā institūta divkāršajai misijai. Kā 2011. gada 6. maijā, uzrunājot institūta rīkotās konferences dalībniekus, ir novēlējis pāvests Benedikts XVI, tas turpina savu kalpojumu Baznīcai pilnīgā uzticībā liturģiskajai tradīcijai un reformai, kuru ir vēlējies Vatikāna II koncils ar savu dokumentu “Sacrosanctum Concilium”. No otras puses, Svētā Anzelma Pontifikālā Liturģijas institūta iniciatīva palīdz īstenot tādus Apustuliskajā Konstitūcijā “Veritatis gaudium” noteiktos formācijas uzdevumus, kā Baznīcas kalpotāju un ticīgo izglītošanu pastorālās aprūpes un liturģijas darbā. Leons XIV piebilda arī, ka institūts, viņaprāt, ir pieņēmis pāvesta Franciska aicinājumu, kuru viņš ir izteicis Apustuliskajā vēstulē “Desiderio desideravi”, sakot: “Ir nepieciešams rast kanālus formācijai tāpat kā liturģijas studijām: sākot no liturģiskās kustības šajā ziņā daudz kas ir paveikts ar daudzu pētnieku un akadēmisko institūciju vērtīgo ieguldījumu. Tomēr, šīs zināšanas ir nepieciešams izplatīt ārpus akadēmiskās vides pieejamā veidā, lai katrs ticīgais augtu liturģijas teoloģiskajā ziņā (…) kā arī kristīgās svinēšanas attīstībā (35).” “Patiešām,” teica Leons XIV, “diecēzēs un draudzēs šāda formācija ir nepieciešama, bet tur, kur tās nav, ir jāsāk apmācība Bībeles un liturģijas jomā.” Pāvests norādīja, ka Svētā Anzelma Pontifikālais Liturģijas institūts var sniegt nepieciešamo kvalifikāciju, lai palīdzētu vietējām Baznīcām un draudžu kopienām ļaut sevi izglītot Dieva Vārdam, izskaidrojot ikdienas un svētku lekcionārija tekstus, kā arī turpinot kristīgo un liturģisko iniciāciju, kas caur ritiem, lūgšanām un zīmēm, ticīgajiem palīdzētu saprast ticības noslēpumu, kas tiek svinēts (sal. Sacrosanctum Concilium, 48). Kas attiecas uz vienotu un liturģisko Bībeles formāciju, pāvests Leons XIV atbildīgajiem par liturģijas nodaļām ieteica pievērst īpašu uzmanību tiem, kuri sludina Dieva Vārdu. Viņš aicināja nodrošināt padziļinātu sagatavotību lektoriem un visiem, kuri dievkalpojumos parasti lasa Svētos Rakstus. Viņiem ir jāpiemīt Bībeles pamatzināšanām, skaidrai dikcijai, spējai dziedāt Psalmu, kā arī sastādīt ticīgo lūgšanas kopienā. Atgādinājis, ka liturģiskā formācija ir viens no galvenajiem tematiem visā koncila un pēckoncila gājumā, Leons XIV atzinīgi novērtēja jau paveiktos soļus, tomēr, vienlaikus atzina, ka vēl ir ejams tāls ceļš. Viņš aicināja nepagurt, bet uzcītīgi atsākt labās iniciatīvas, uz kurām ir iedvesmojusi reforma un tajā pašā laikā meklēt jaunus ceļus un jaunas metodes. Pāvests norādīja, ka liturģijas nodaļa katrā diecēzē ir atbildīga par klēra un ticīgo pastāvīgo liturģisko formāciju, par liturģijas kalpotāju sagatavošanu, par draudžu liturģisko grupu aprūpi, ministrantiem, lektoriem, dziedātājiem. Svētais tēvs paskaidroja, ka runa ir par auglīgu Dieva tautas dalības veicināšanu, kā arī par cienīgu liturģiju, kas ir uzmanīga pret dažādu uztveri un ir nopietna savā svinīgumā. Starp aspektiem, kas saistās ar liturģijas nodaļu vadītāju kalpojumu, pāvests pieminēja Stundu liturģijas veicināšanu, rūpes par tautas dievbijību, uzmanību pret liturģisko svinību dimensiju, ceļot jaunus dievnamus un par jau esošo dievnamu atbilstību liturģiskajām svinībām. Tie ir arī temati, kas tiek izskatīti šobrīd notiekošajos kursos. Turpinājumā pāvests atzīmēja, ka daudzās draudzēs ir liturģiskās grupas, kurām jāstrādā sinerģijā ar diecēzes komisiju. Grupas, tajā skaitā nelielas, taču labi motivētas grupas pieredze, kura sagatavo liturģijas svinības, ir kopienas izteiksme, kura rūpējas par savām svinībām, tām gatavojas un tās pilnībā izdzīvo vienotībā ar prāvestu. Tādējādi ne viss tiek uzvelts prāvesta pleciem, vai tikai dažiem uzticēts būt atbildīgiem par dziedājumiem, Dieva Vārda pasludināšanu, baznīcas izdekorēšanu. Diemžēl, dažas no šīm grupām ar laiku izjūk, tāpēc ir jācenšas nodrošināt, lai šī Baznīcas dzīves sastāvdaļa kļūtu pievilcīga un spētu iesaistīt kompetentas personas, vai vismaz tādas, kurām būtu interese pret šo kalpojuma veidu. Noslēgumā bīskapu nozīmētos liturģiskos direktorus pāvests aicināja saviem brāļiem prāvestiem piedāvāt formācijas iespējas, lai draudzēs uzsāktu, vai nostiprinātu liturģiskās grupas, sniedzot formāciju to dalībniekiem un piedāvājot priekšlikumus viņu darbā. Svētais tēvs apliecināja, ka Romā sarīkotajos kursos varēs rast atbilstošas formas, ko ieviest savās vietējās Baznīcās, kā arī izteica pārliecību, ka kursu dalībnieku pastorālais radošums pratīs rast vispiemērotākās no šīm formām. Pirms dot savu apustulisko svētību, Leons XIV novēlēja, lai Jubilejas gadā mūžīgajā pilsētā pavadītais laiks ne tikai padziļina liturģisko direktoru zināšanas, bet stiprina arī garīgo enerģiju, lai, atgriežoties mājās, viņi ar atjaunotu dedzību varētu turpināt pastorālo darbu, kalpojot liturģijai. Vaticannews.va
Foto: Stpaulsrcc.org | 
