Laiku līdz jauna pāvesta ievēlēšanai dēvē par “Sede Vacante”. Kas šajā periodā notiek Vatikānā? Ko dara Kardinālu kolēģija? Kādas ir Romas Svētās Baznīcas kamerlenga funkcijas? „Sede vacante” periodā ir spēkā pāvesta Jāņa Pāvila II 1996. gada 22. februārī parakstītā apustuliskā konstitūcija „Universi Dominici Gregis” (UDG) ar dažiem Benedikta XVI ieviestajiem labojumiem attiecībā uz pāvesta ievēlēšanu. Izmaiņas tika noteiktas 2007. gada 26. jūnijā izdotajā vēstulē Motu proprio „Aliquibus mutationibus in normis de electione Romani Pontificis”. Saskaņā ar minētajiem dokumentiem, laikā, kad apustuļa Pētera pēcteča sēdeklis ir vakants, Baznīcu vada un Svētā Krēsla lietas pārvalda Kardinālu kolēģija. Viens no tās uzdevumiem ir konklāva organizēšana. Konstitūcijas galvenie punkti: Kardinālu kolēģija joprojām ir organisms, kas atbild par pāvesta ievēlēšanu, sekojot tūkstošgadu tradīcijai, kas nostiprināta precīzās kanoniskajās normās: “Ja patiešām tā ir ticības patiesība, ka pāvesta vara nāk tieši no Kristus, kura vietnieks viņš ir uz zemes, tad nav šaubu arī par to, ka šāda augstākā vara Baznīcā viņam tiek piešķirta ar likumīgu ievēlēšanu, ko viņš pieņem līdz ar konsekrāciju par bīskapu” (UDG 5. lpp.). 2025. gada 21. aprīlī kolēģijā bija 135 balsstiesīgie kardināli (saskaņā ar Universi Dominici Gregis ir jābūt 120 kardināliem), no kuriem 108 bija pāvesta Franciska iecelti, un 117 bez balss tiesībām. Tiem, kuri, sākoties Sede vacante jau ir sasnieguši 80 gadu vecumu, nav tiesību vēlēt pāvestu. Tomēr kardināli, kas vecāki par 80 gadiem, joprojām drīkst piedalīties sagatavošanās sanāksmēs (ģenerālajās kongregācijās pirms vēlēšanām). Elektoru kolēģija sastāv tikai no kardināliem: "Viņos gandrīz brīnišķīgā sintēzē izpaužas divi aspekti, kas raksturo Romas pāvesta figūru un amatu: Romas, jo viņš ir Romas diecēzes bīskaps un tādēļ ir ciešā saistībā ar šīs pilsētas garīdzniecību (…); universālās Baznīcas vadītājs, jo viņš ir aicināts redzami pārstāvēt neredzamo Ganu, kas vada visu ganāmpulku uz mūžīgās dzīves ganībām. Turklāt Baznīcas universālums ir labi pārstāvēts pašā Kardinālu kolēģijas sastāvā, kurā ir sapulcināti locekļi no visiem kontinentiem”(UDG 6. lpp.) Konklāvs kā “sena institūcija” ir jaunā pāvesta ievēlēšanas “vieta”. Tā pirmsākumi meklējami 1274. gadā. Termins cēlies no latīņu „cum-clave”, kas burtiskā tulkojumā nozīmē “ar atslēgu”. Tas tika lietots, lai norādītu uz mājas īpaši rezervētu un konfidenciālu vietu, kas aizslēgta ar atslēgu. Šodien Baznīca lieto šo vārdu, lai apzīmētu gan slēgto vietu, kur notiek pāvesta ievēlēšana, gan arī kardinālu, kuri sanākuši, lai vēlētu pāvestu, kopsapulci. Jānis Pāvils II vēlreiz apstiprināja tās struktūru un noteica, ka visi vēlēšanu procesi notiek vienīgi Siksta kapelā: "Rūpīga vēsturiska izpēte apstiprina ne tikai šīs institūcijas iespējamo piemērotību, ņemot vērā apstākļus, kādos tā radās, bet arī tās pastāvīgo lietderību, lai vēlēšanas noritētu kārtīgi, ātri un pareizi, jo īpaši saspringtos un nemierīgos laikos. Tieši šī iemesla dēļ, kaut arī ņemot vērā visu laikmetu teologu un kanonisko tiesību speciālistu vienprātīgos uzskatus par to, ka šī institūcija pēc savas būtības nav nepieciešama Romas pāvesta derīgai ievēlēšanai, es apstiprinu tās pastāvību." ( UDG 8. lpp. ) “Ņemot vērā akta sakrālo raksturu un to, ka tam atbilst vieta, kur liturģiskās darbības saskan ar juridiskajām formalitātēm un kur elektori var labāk sagatavot savu dvēseli Svētā Gara iekšējo mājienu saņemšanai, es pasludinu, ka ievēlēšana turpinās notikt Siksta kapelā, kur viss palīdz apzināties Dieva klātbūtni, kura priekšā katrs reiz stāsies tiesas dienā.” ( UDG 9. lpp. ) Tāpat kā iepriekš, tiek joprojām atzīta nepieciešamība pasargāt Romas pāvesta ievēlēšanu no ārējām ietekmēm un uzticēt to kvalitatīvai un iepriekš noteiktai vēlēšanu struktūrai. Turklāt Konklāva procedūru mērķis ir ne tikai nodrošināt brīvību, bet arī garantēt katra kardināla elektora sprieduma neatkarību, pasargājot viņu no nepamatotas ziņkārības un nepiemērota spiediena. Konstitūcija Universi Dominici Gregis ieviesa trīs galvenās izmaiņas: 1. Visu vēlēšanu laiku balsstiesīgie kardināli un tie, kuri ir iesaistīti vēlēšanu norises nodrošināšanā, dzīvo Svētās Martas viesu namā, Vatikānā, (UDG 42. lpp.). Agrāk kardināliem nebija atļauts atstāt Siksta kapelu visā balsošanas procesa laikā. 2. Kardināli balso par jauno pāvestu tikai aizklātā balsojumā (UDG 9. lpp.). Tādējādi tiek atcelta iespēja ievēlēt ar aklamāciju vai inspirāciju (quasi ex inspiratione) un tika atcelta arī ievēlēšana kompromisa ceļā (per compromissum), jo tā bija grūti īstenojama un varēja radīt zināmu bezatbildību vēlētāju vidū, kuriem šajā gadījumā nebūtu jānobalso personīgi (UDG 9. lpp.). Saskaņā ar šo vēlēšanu metodi, ja vairākās balsošanas kārtās neizdevās izraudzīties kandidātu ar nepieciešamo balsu vairākumu, kardināli vēlētāji varēja vienprātīgi vienoties par kompromisu, pieņemot citu balsu vairākuma kritēriju. 3. Attiecībā uz jaunā pāvesta derīgai ievēlēšanai nepieciešamajām balsīm Universi Dominici Gregis 75. punkts sākotnēji noteica, ka pēc 33. vai 34. balsošanas kārtas, ja nav panākta vienprātība, balsošanu var turpināt, pieņemot, ka pietiek tikai ar absolūtu balsu vairākumu. Tomēr šo noteikumu grozīja pāvests Benedikts XVI ar Motu Proprio Aliquibus mutationibus in normis de electione Romani Pontificis, kas tika parakstīts 2007. gada 11. jūnijā un stājās spēkā tā paša gada 26. jūnijā. Ar to tika atjaunots tradicionālais noteikums, ka jaunā pāvesta derīgai ievēlēšanai vienmēr ir nepieciešams klātesošo kardinālu elektoru divu trešdaļu balsu vairākums. Kas pārvalda Baznīcu Sede vacante laikā? “Sede vacante” sākas brīdī, kad pāvests aiziet mūžībā vai atkāpjas no amata. Un ar šo brīdi sākas arī precīzi izstrādāta procedūra, kuras mērķis ir ātri izvēlēties jaunu pāvestu. Šajā laikā Baznīcas pārvaldību pārņem kamerlengs. Šobrīd tas ir 77 gadus vecais īru kardināls Kevins Farels. Viņš pirmais oficiāli paziņoja par pāvesta nāvi un organizēja bēru ceremoniju. Saskaņā ar pāvesta Jāņa Pāvila II 1996. gada 22. februārī izdotajā apustuliskajā konstitūcijā „Universi Domini Gregis” ietvertajām normām, kamerlenga uzdevumi „Sede vacante” laikā ir šādi: Viņš pārvalda Svētā Krēsla īpašumus un finanses, aizzīmogo pāvesta apartamentus, nāves gadījumā paziņo par pāvesta aiziešanu, nosaka dienu, kad jāsākas ģenerālkongregācijai, lai sagatavotu konklāvu, pieņem kardinālu zvērestu par balsošanas noslēpuma ievērošanu un uzrauga konklāva norisi. Kardinālu kolēģijas pilnvaras aprobežojas tikai ar kārtējo vai neatliekamo jautājumu risināšanu un konklāva sagatavošanu. Tā pārņem arī visas pāvesta civilās pilnvaras attiecībā uz Vatikāna pārvaldību. Tomēr tās kompetencē neietilpst jautājumi, kas bija vienīgi pāvesta prerogatīva. Kad nomirst pāvests, kardināli nevar uzreiz sasaukt konklāvu. Vispirms ir jānotiek bēru ceremonijai, tad seko deviņu dienu sēras, kad Baznīca lūdzas par mūžībā aizgājušo pāvestu, un tikai pēc tam tiek sasaukts konklāvs. Tas notiek 15-20 dienu laikā pēc pāvesta nāves. Kas notiek ar Romas kūrijas vadītājiem Sede vacante laikā? Pēc pāvesta nāves visi Romas kūrijas dikastēriju vadītāji atkāpjas no amata. Tomēr pastāv daži izņēmumi. Tie, kas saglabā savus pienākumus, ir: kamerlengs (kardināls Kevins Farels), galvenais penitenciārs (kardināls Andželo De Donatis); Romas diecēzes ģenerālvikārs (kardināls Baldassare Reina); Svētā Pētera bazilikas arhibīskaps (kardināls Mauro Gambeti); Vatikāna Labdarības biroja vadītājs (kardināls Konrāds Krajevskis); Valsts sekretariāta vispārējo lietu nodaļas vadītāja aizvietotājs (arhibīskaps Edgars Peņa Parra); sekretārs attiecībām ar valstīm (arhibīskaps Pols Ričards Galagers); un Pontifikālo liturģisko svinību biroja vadītājs (arhibīskaps Djego Džovanni Ravelli). Amatos paliek arī dikastēriju sekretāri. Kas notiek tieši pirms vēlēšanu sākuma? Pirms vēlēšanām notiek Svētā Mise Pro Eligendo Papa, kurā piedalās balsstiesīgie kardināli. Pēcpusdienā šie kardināli svinīgā procesijā dodas uz Siksta kapelu, kur sākas konklāvs, lai ievēlētu jauno pāvestu. Procesijas beigās Siksta kapelā katrs kardināls elektors nodod zvērestu, kā tas noteikts Universi Dominici Gregis 53. punktā. Ar šo zvērestu viņi apņemas, ja tiks ievēlēti, uzticīgi pildīt Munus Petrinum. Viņi arī apņemas ievērot pilnīgu slepenību attiecībā uz visu, kas saistīts ar pāvesta ievēlēšanu, un neatbalstīt nekādus ārējas iejaukšanās mēģinājumus vēlēšanās. Šajā brīdī Pontifikālo liturģisko svinību biroja vadītājs pasludina extra omnes, kas nozīmē, ka visām personām, kuras nepiedalās konklāvā, ir jāatstāj Siksta kapela. Pasākumi konfidencialitātes nodrošināšanai Visas vēlēšanu procedūras notiek vienīgi Siksta kapelā. Jāņa Pāvila II apustuliskajā konstitūcijā izcelta nepieciešamība nodrošināt pilnīgu slepenību attiecībā uz visu, kas notiek konklāva laikā, un visu, kas tieši vai netieši saistīts ar pāvesta ievēlēšanu. Dokumentā ir sīki izklāstīti visi piesardzības pasākumi, lai garantētu konfidencialitāti un novērstu jebkādu ārēju iejaukšanos (51.-61. punkts). Visa vēlēšanu procesa laikā kardināliem ir jāatturas no vēstuļu sūtīšanas vai iesaistīšanās sarunās, tostarp telefonsarunās, izņemot ārkārtējas steidzamības gadījumus. Viņiem nav atļauts sūtīt vai saņemt jebkāda veida ziņojumus, saņemt avīzes vai žurnālus, kā arī sekot līdzi radio vai televīzijas pārraidēm. Nepieciešamais balsu skaits Lai likumīgi ievēlētu jaunu pāvestu, ir nepieciešamas divas trešdaļas plus viena balss. Ja balsošana sākas pirmās dienas pēcpusdienā, notiek tikai viens balsojums. Turpmākajās dienās notiek divas balsošanas no rīta un divas pēcpusdienā. Balsošanas kārtība ir sīki izklāstīta Universi Dominici Gregis, tostarp noteikumi attiecībā uz vēlētājiem, kuriem ir slikta pašsajūta un kuriem jābalso no savām istabām Svētās Martas viesu namā. Pēc balsu saskaitīšanas visas vēlēšanu zīmes sadedzina. Kas notiek, ja nav sasniegts nepieciešamais balsu vairākums? Ja vēlētāji pēc trīs dienu balsošanas nespēj vienoties par kandidātu, notiek vienas dienas pārtraukums, kas paredzēts lūgšanai, vēlētāju brīvai diskusijai un īsam protodiakona (kardināla Dominika Mamberti) garīgam pamudinājumam. Pēc tam balsošana tiek atsākta, un, ja pāvests netiek ievēlēts pēc septiņām papildu balsošanas kārtām, tiek dots vēl viens pārtraukums. Šis process atkārtojas vēl septiņas balsošanas kārtas. Ja arī tad netiek ievēlēts, kamerlengs apspriežas ar kardināliem par turpmāko rīcību. Kas notiek uzreiz pēc jaunā pāvesta ievēlēšanas? Kad vēlēšanas ir notikušas, pēdējais no kardināliem diakoniem aicina Siksta kapelā Kardinālu kolēģijas sekretāru un Pontifikālo liturģisko svinību meistaru. Kolēģijas dekāns visu elektoru vārdā jautā ievēlētajam kandidātam, vai viņš pieņem ievēlēšanu. Pēc piekrišanas saņemšanas viņš jautā: “Kādā vārdā jūs vēlaties tikt saukts?”. Notāra funkcijas ar diviem ceremoniāriem kā lieciniekiem pilda Pontifikālo liturģisko svinību meistars, kurš sastāda piekrišanas dokumentu un ieraksta izvēlēto vārdu. No šī brīža ievēlētais kandidāts iegūst pilnīgu un augstāko varu universālajā Baznīcā. Šajā brīdī konklāvs nekavējoties beidzas. Pēc tam balsstiesīgie kardināli apliecina cieņu un paklausību jaunievēlētajam pāvestam, un tiek izteikta pateicība Dievam. Kardināls protodiakons paziņo ticīgajiem ievēlēšanu un jaunā pāvesta vārdu, sakot: “Annuntio vobis gaudium magnum; Habemus Papam” (Es jums pasludinu lielu prieku. Mums ir pāvests.). Tūlīt pēc tam jaunais pāvests no Svētā Pētera bazilikas lodžijas dod apustulisko svētību Urbi et Orbi. Vaticannews.va | 
