Jānis Kristītājs (senebr. Yôḥānān Ham-Maṯbîl, gr. Ἰωάννης ὁ Βαπτιστής, lat. Ioannes Baptista) bija pēdējais no praviešiem pirms Kristus. Jāņa vārds ebreju valodā nozīmē “Dievs dāvā žēlastību”. Jānis piedzima Vissvētākās Jaunavas Marijas māsīcai Elizabetei hronoloģiski apmēram pusgadu pirms Jēzus Kristus. Jēzus Kristus savulaik par Jāni Kristītāju teica, ka nav otra lielāka no sievietes dzimuša par Jāni Kristītāju.
Vissvētākās Kristus Miesas un Asins svētkus, kas pazīstami arī kā Corpus Christi svētki, katoļu Baznīcā tiek svinēti ceturtdienā pēc Trīsvienības svētdienas vai dažviet tie tiek pārcelti uz svētdienu. Svētki tika iedibināti, lai godinātu Kunga klātbūtni Vissvētākajā Sakramentā.
Vasarsvētku notikumā tiek atklāts kristietības dziļākais noslēpums – Dievs atklāj sevi un dāvā savu dievišķo dabu nevis šīs pasaules gudrajiem un prātīgajiem, bet gan vājiem, pazemīgiem, bailīgiem cilvēkiem. Mēs paši nespējam sevi izglābt un pārveidot, to var izdarīt vienīgi Dievs, – ja mēs atveramies, ļaujam Viņam darboties un paši līdzdarbojamies.
Mūsu ticības noslēpumi neaprobežojas tikai ar pārdabiskajām realitātēm, kas ir mūsu ticības objekts — piemēram, Dieva bezgalīgā būtība, dievišķās apredzības neizdibināmība, Dieva taisnības un žēlsirdības neaptveramā vienotība vai visa radītā atkarība no Dieva nepārtrauktās gribas. Nē, šajos noslēpumos ietilpst arī visas radītās personas gan eņģeļi, gan cilvēki. Kā, piemēram, iespējams, ka eņģeļi, kuriem ir tik augsta Dieva izpratne, varēja atteikties Viņu pielūgt? Un kā iespējams, ka cilvēki, kuri dzīvo relatīvā tumsībā, tomēr spēj ticēt un pielūgt?
Iepriekšējos avīzes “Nāc” numuros ir publicēti vairāki atmiņu stāsti par Liepājas diecēzes bīskapu Ārvaldi Andreju Brumani, kuram 2026. gadā svinēsim simtgadi. Šoreiz dalīties atmiņās un personīgos iespaidos par bīskapu Ā. A. Brumani piekritis priesteris Andris Marija Jerumanis. Ir pagājuši daudzi gadi, kuru laikā atmiņas izbalē un zūd, tādēļ autors tās sauc par atmiņu lauskām, kuras nāk prātā, domājot par dārgo priesteri, bīskapu un ļoti tuvu ģimenes draugu.
Lieldienas ir vissvarīgākie kristiešu svētki, kuros atzīmējam Jēzus Kristus augšāmcelšanos. Lieldienas ir dzīvības uzvara pār nāvi, kā arī prieka, cerības un atdzimšanas laiks. Augšāmcelšanās apstiprina Jēzus dievišķību un kristiešiem dāvā cerību uz mūžīgo dzīvi.
Svētais Gregors Lielais ir teicis: “Svētdariet gavēni!” Gavēnis pats nav svēts, tādēļ mums vajag to darīt svētu ar lūgšanu un labiem darbiem. Ja mēs nedalāmies ar ēdienu, kuru esam ietaupījuši, tad tā ir tikai diēta, nevis gavēšana. Arī Lielā gavēņa laiku vajag svētdarīt, jo tā galvenā nozīme atklājas pēc šī laika – Lieldienās. Ja Lieldienas mūs pārsteigs nesagatavotus, tātad četrdesmit dienas esam izniekojuši. Savukārt, ja šīs dienas mūs sagatavos Lieldienām, tad šis laikposms mūsu dzīvē būs svētīts.
Katru dienu Baznīca iesāk rīta lūgšanas (Laudes) ar psalma vārdiem: “Kaut jūs šodien dzirdētu Viņa balsi: “Nenocietiniet savas sirdis”.” (Ps 95,8). Svētajos Rakstos bieži tiek lietots vārds “šodien”. Tas ir būtisks vārds, jo tieši šodien Dievs vēlas mūs uzrunāt un atklāt savus nodomus, šodien Viņš meklē mūs un ļauj izvēlēties starp labo un ļauno, tieši šodien ir vislabākais laiks, lai patiesībā nostātos Dieva priekšā un klusumā sadzirdētu Viņa balsi. Lūgšana palīdz atvērt sirdi Dievam, atvērta sirds tiek piepildīta ar žēlastību.
Raksti
