Mēs dzīvojam laikā, kad gandrīz vienmēr esam ceļā – uz darbu, uz veikalu, uz mājām, pie bērniem, uz kārtējo tikšanos, uz nākamo pasākumu. Katram ir savs kalendārs, navigācija un ātrs internets, bet reizēm vairs nezinām, kurš ir mūsu īstais ceļš.
Pr. Andris Ševels MIC, Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests
Mūsdienu sabiedrībā cilvēka dzīvības vērtība arvien biežāk tiek vērtēta pēc lietderības, produktivitātes, veselības stāvokļa vai individuālās autonomijas. Cilvēka cieņa nereti tiek saistīta ar viņa spējām, ekonomisko ieguldījumu vai dzīves kvalitāti. Kristīgā ticība piedāvā pilnīgi citu skatījumu.
Kopš atgriezos Baznīcā, arvien skaidrāk apzinos savas kļūdas, kas saistītas ar Dieva gribas meklēšanu un pildīšanu. Tagad visvairāk vēlos dzīvot saskaņā ar Viņa gribu, taču ne vienmēr zinu, kā to atpazīt. Kā varu saprast, kāda ir Dieva griba manai dzīvei?
Šī gada 5. jūnijā, audiencē pie pāvesta Vatikānā ieradās Vācijas katoļu studentu apvienību delegāti. Savā uzrunā Leons XIV uzsvēra, ka, “saskaroties ar pagātnes despotismu un ideoloģijām, kristīgā ticība nekad nav bijusi tikai fasāde vai etiķete, bet gan dzīvesveids, kurā dalīties universitātes un darba vidē.” Pāvests aicina jauniešus iepazīt Evaņģēlija vērtību un ticības skaistumu un palīdzēt arī citiem to atklāt.
Ikdienas dzīvē mums visiem ir vajadzīgi brīži, kad apstājamies. Kad varam atpūtināt savu miesu. Bet arī garam un dvēselei ir nepieciešami brīži, lai stiprinātos, atpūstos un varētu atkal tālāk doties ikdienas gaitās. Jēzus Mateja evaņģēlijā saka: “Nāciet pie manis visi, kas pūlaties un esat apgrūtināti! Es jūs atspirdzināšu. Ņemiet manu jūgu uz sevis un mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un pazemīgu sirdi; un jūs atradīsiet mieru savām dvēselēm. Jo mans jūgs ir tīkams un mana nasta viegla.” (Mt 11,28–30) Šo laiku kopā ar Dievu varam lieliski izdzīvot, piedaloties dažāda veida kristīgajās rekolekcijās.
Jautājums: Man šķiet, ka runāt ar garīgo vadītāju par cēlām tēmām, piemēram, par izcilu lūgšanu dzīvi, ir lieliski, taču tas tomēr ir otršķirīgi salīdzinājumā ar cīņu pret iesakņojušos grēku. Lūdzu, paskaidrojiet, kā morāles jautājumi iekļaujas garīgajā vadībā un ar ko šī saruna atšķiras no tās, kas notiek Grēksūdzes sakramentā.
No 2026. gada 7. līdz 12. jūnijam Viļņā notika VI Pasaules Apustuliskais Žēlsirdības kongress (WACOM – World Apostolic Congress on Mercy), kura tēma bija “Mēs ceļam Žēlsirdības pilsētu”. Šī devīze norāda, ka sabiedrība var mainīties, pateicoties ikdienas labestības, līdzjūtības un žēlsirdības darbiem.
Pr. Andris Priede, Dr. hist. Eccl. un pr. Andrejs Mediņš OESSH
Mēmeles krastos – ik uz soļa Skaistkalnē atbalsojas Dievmātes gaišums, mīlestība, vienkāršība un neizmērojamā sirds pazemība. Maija – Dievmātes mēneša – sākumā brīvdienās uz Skaistkalnes svētvietu dodas svētceļnieki, lai pagodinātu debesu Māti – Latvijas Ģimeņu aizbildni.
Mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastība, Dieva mīlestība un Svētā Gara klātbūtne lai ir ar jums visiem! Tie ir sveiciena vārdi, ar kuriem apustulis Pāvils vēršas pie Korintas kristiešiem. Šajā sveicienā skaidri saskatām visas trīs dievišķās Personas.
Enciklikas “Rerum novarum” 135. gadadienā pāvests pārdomā Baznīcas sociālo mācību mākslīgā intelekta (MI) laikmetā. Tas ir aicinājums sargāt “brīnišķīgo cilvēci, kurā mājo Dievs”, veicinot patiesību, darba cieņu, sociālo taisnīgumu un mieru. Digitālajā laikmetā ir nepieciešams atbruņot MI un pārvarēt “taisnīga kara” teoriju, no jauna aktivizējot dialogu un multilaterālismu.