Patiešām, ir psalmi, kas satur lāstus un apvainojumus pret ienaidniekiem. No pirmā acu uzmetiena tie ir pretrunā ar kristīgo mīlestības un piedošanas bausli un pauž slāpes pēc atriebības. Šos Svēto Rakstu tekstus vienmēr ir bijis grūti interpretēt, tāpēc daži panti no šādiem psalmiem pat tika izslēgti no Stundu liturģijas: fakts ir tāds, ka noteiktu frāžu klātbūtne oficiālajā Baznīcas lūgšanā kādam varētu kalpot par attaisnojumu, lai tās izmantotu pret pāridarītājiem vai tiem, kas dara ļaunu. Svētais Akvīnas Toms savā darbā “Summa Theologica” piedāvā šādu skaidrojumu: “Lāsti kā tādi, kas atrodami Svētajos Rakstos, var tikt izskaidroti trīs veidos. Pirmkārt, runa nav par vēlējumu, bet gan par paredzējumu. Šādā nozīmē, piemēram, “lai grēcinieki tiek iemesti ellē” nozīmē, ka viņi “tiks iemesti”. Otrkārt, runa ir arī par vēlējumu, bet tādā nozīmē, ka vēlme nav vērsta uz vainīgo sodīšanu, bet gan uz tā taisnīgumu, kas soda, saskaņā ar Rakstu vārdiem: “Taisnais priecāsies, kad redzēs atriebību.” Jo pat Dievs, sodot, nepriecājas par “grēcinieku bojāeju”, bet priecājas par savu taisnīgumu, jo "Kungs ir taisns, Viņš mīl taisnību". Treškārt, runa ir par vēlmi izskaust cēloni, nevis sodīt. Citiem vārdiem sakot, par centieniem, lai grēki tiktu iznīcināti un visi cilvēki tiktu glābti." Pirmajā nozīmē, ko piedāvāja svētais Toms, “lāstu psalmi” tika interpretēti, piemēram, svētā apustuļa Pētera attieksmē pret Jūdu. Patiešām, viņš attiecina uz Jūdu to, kas ir rakstīts Psalmos: "Psalmu grāmatā ir sacīts: lai viņa mājoklis kļūst tukšs un lai tajā nebūtu neviena iemītnieka; un: viņa amatu lai ieņem cits. (Apd 1,20)" Otrajā nozīmē – proti, kā vēlme pēc taisnīguma – var minēt 138. psalmu:
"Vai man nebūtu ienīst tos, kas Tevi, Kungs, ienīst, un vai man nebūtu nicināt tos, kas pret Tevi ceļas? Ar pilnīgu naidu es viņus ienīstu: viņi ir mani ienaidnieki." Naidu pret Dieva ienaidniekiem – un šādi nelabojami ienaidnieki ir dēmoni – šeit iedvesmo mīlestība pret Dievu. Trešajā nozīmē, proti, kas attiecas uz alkām atbrīvoties no cēloņa un grēcinieka atgriešanos, ir lietoti 82. psalma vārdi: "Pārklāj viņu sejas ar kaunu, lai viņi meklētu Tavu vārdu, Kungs! Lai viņi nosarkst un apmulst uz mūžiem, lai viņi tiek kaunā un aiziet bojā! Un lai tie pazīst Tevi, kura vārds ir KUNGS, ka Tu vienīgais esi Visaugstais pār visu zemi!" Šeit, tāpat kā dažos citos psalmos, runa ir par vēlēšanos veicināt reliģijas un sabiedrības labumu. Jāatzīmē, ka nepastāv noteikts “lātu psalmu” saraksts, līdzīgs grēku nožēlas psalmu sarakstam. Visbiežāk runa ir par atsevišķiem pantiem psalmos, kas kopumā pieder pie slavas vai lūguma kategorijas. Ņemsim, piemēram, 149. psalmu – slavas dziesmu Dievam par Viņa uzvaru: "Lai svētie līksmo par godību, lai priecājas savās guļamvietās!Lai viņu mutē ir Dieva slavinājumi, un viņu rokās divasmeņu zobeni:lai izdarītu atriebību pagānos, un pārmācības tautās; Lai saistītu viņu karaļus kāju važās, un viņu dižciltīgos dzelžainās roku važās; Lai izpildītu viņiem iepriekš nolemto tiesu: tas ir par godu visiem Viņa svētajiem." Šajās rindās runa ir par pagānu iekarošanu ticībai: viņu atgriešanās tiek attēlota uzvaras un triumfa tēlā, kas parasti ietvēra pakļauto valdnieku sagūstīšanu ķēdēs un važās. Dieva tautas gods un slava ir tas, ka tā ir izredzēta būt par kalpiem dievišķajai pestīšanai un dievišķajam tiesas spriedumam pār dēmoniem. Ar šādiem psalmiem var lūgties, taču tikai saskaņā ar kristīgo garu, kā to sacījis svētais Augustīns, proti, uztverot aprakstītos bargos sodus kā pravietojumu, bet nekādā gadījumā ne kā aicinājumu uz atriebību, kas būtu pilnīgi pretēji Evaņģēlija garam. Vaticannews.va/ru | 
