Baznīcas doktora (Doctor Ecclesiae Universalis) tituls tiek piešķirts svētajiem, kuru mācība izceļas ar teoloģisko dziļumu, uzticību Evaņģēlijam un ir aktuāla ticīgajiem visos laikos. Baznīca to piešķir ļoti reti. Tas notiek pēc cilvēka dzīves, viņa sarakstīto darbu un to ietekmes uz kristīgās doktrīnas attīstību rūpīgas izvērtēšanas. Lai kādu varētu dēvēt par Baznīcas doktoru, ir jāizpildās vairākiem nosacījumiem: izcila mācība, svēta dzīve un oficiāla atzīšana no Baznīcas puses. Šobrīd – pēc šāda titula piešķiršanas kardinālam Ņūmenam – Baznīcas doktoru pulks sastāv no 38 personām, kuru vidū ierindojas, piemēram, svētais Augustīns, svētais Akvīnas Toms, svētā Terēze no Avilas, svētā Hildegarde no Bingenas un svētais Irenejs no Lionas. Vienīgā Baznīcas doktore, ko sava garā pontifikāta laikā pasludināja pāvests Jānis Pāvils II, bija svētā Terēze no Lizjē. Tas notika 1997. gadā. Baznīcas doktori nav tikai izcili teoloģijas pazinēji. Viņu doma ir vitāls garīguma un iedvesmas avots nākamajām ticīgo paaudzēm. Kā savā laikā uzsvēra pāvests Francisks, runājot par sievietēm – Baznīcas doktorēm, viņu mācība “vienmēr paliek aktuāla, pateicoties tās dziļumam un spējai apgaismot ticības ceļu arī šodien”. Baznīcas doktoru darbu lasīšana palīdz katoļticīgajiem saistīt prātu ar ticību, padziļināt lūgšanu dzīvi un labāk izprast kristīgās dzīves jēgu pasaulē. 19. gadsimtā dzīvojušais svētais Džons Henrijs Ņūmens bija viens no izcilākajiem mūsdienu kristīgajiem domātājiem un teologiem. Savos rakstos angļu kardināls parāda, ka ticība ir mūsu sirds ikdienas dialogs ar Kristu. Viņš deva svarīgu ieguldījumu teoloģiskās domas attīstībā, un var īpaši uzrunāt mūsdienu cilvēku, kurš meklē harmoniju starp ticību un prātu. Kardināla Ņūmena dzīve, kas bija ceļš no anglikānisma uz katolicismu, ir arī ekumeniskā dialoga zīme. Svētā Džona Henrija Ņūmena pasludināšana par Baznīcas doktoru nav tikai viņa personas godināšana. Tas ir aicinājums no jauna atklāt viņa vēstījumu par sirdsapziņu, patiesību un personīgajām attiecībām ar Dievu. Kā viņš pats rakstīja: “Sirds runā uz sirdi” (Cor ad cor loquitur) – un tieši šis sirds dialogs ar Dievu padara viņu par svarīgu ticības ceļvedi mūsdienās. Ņūmens ir dzimis 1801. gadā Londonā un miris 1890. gadā Edgbastonā. Viņš bija anglikāņu priesteris, kurš konvertējās katoļticībā, kļuva par katoļu priesteri un vēlāk viņam tika piešķirts kardināla tituls. Viņš ir ievērojams dzejnieks un teologs, 40 grāmatu un vairāk nekā 20 tk. vēstuļu autors. Attēls: “Cor ad cor loquitur” – Džona Henrija Ņūmena kardināla ģerbonis Vaticannews.va | 
