Svētie Raksti nesaka daudz par eņģeļiem un viņu dabu, tikai min šo apbrīnojamo un garīgo būtņu kalpojuma veidus. Un tomēr mēs Rakstos atrodam īpašu vietu, kur atrodam vēsti par erceņģeļi Mihaēlu, Gabriēlu un Rafaēlu. Tie ir Dieva draugi, kuri nes noteiktas Dieva žēlastības noteiktiem cilvēkiem. Sv. Gregors Lielais ir teicis: „Debesu valstības svētie gari vienmēr ir garīgas būtnes, bet tu vari tos vienmēr saukt par eņģeļiem; jo tie ir eņģeļi, caur kuriem tiek saņemts vēstījums. Tie, kuri vēstī par ierastām lietām, tiek saukti par eņģeļiem, bet tie, kuri vēstī ko grandiozu, tiek saukti par erceņģeļiem. Tieši šī iemesla dēļ pie Jaunavas Marijas netiek sūtīts vienkāršs eņģelis, bet erceņģelis Gabriēls.” Miķelis jeb Mihaēls, kura vārds nozīmē kurš ir kā Dievs? Viņš ir pirmais starp erceņģeļiem un debespulku princis. Viņš uzrauga cilvēkus, jo īpaši grūtākajos vēstures posmos, jo īpaši cīņu laikā (Dan 1:12) un viņš ir tas, kurš sakauj pūķi (Atkl. gr. 12:7). Viņš tika sūtīts cīnīties ar eņģeli, kurš sacēlās pret Dievu t.i. seno čūsku, velnu, sātanu, un vēstīt par cerību un mieru. Ir teikts, ja vien ir jāpaveic kas tāds, kas prasa lielu spēku un drosmi, tad Mihaēls tiek sūtīts to veikt, lai darītu zināmu to, ka neviens nespēj rīkoties tā kā spēj Dievs. Vecais ienaidnieks, kurš savā lepnībā ilgojās būt kā Dievs, teica: "Es pacelšos debesīs, pāri Dieva radītajām zvaigznēm sliesies mans tronis, es būšu kā Visaugstais." Tieši šie augstumi tiek aprakstīti kā cīņas vieta ar erceņģeli Mihaēlu, kā mēs to lasām Atklāsmes grāmatā (12,7): "Izcēlās karš debesīs, Mihaēls ar saviem eņģeļiem sāka karot ar pūķi." Vēl šodien tiek deklarētas sacelšanās pret Dievu un Kristu, pret Baznīcu. Mihaēls mums palīdz un mūs sargā, lai mēs netiktu pakļauti. Ļaunuma spēki ir atraisīti, un to izpausmes ir dažādas. Gabriēls nozīmē Dieva spēks. Viņš ir labo ziņu vēstnesis un tas, kurš vēstī cilvēkiem par Dieva neparastajiem darbiem. Daniēlam viņš atklāj Dieva plānus (Dan 8,16;9,21); Zaharijam viņš vēstī Jāņa Kristītāja dzimšanu (Lk 1,11 - 20); Marijai viņš vēstī Iemiesošanās noslēpumu (Lk 1,26-38). Tas bija piemēroti, ka šim uzdevumam, pavēstīt vislielāko starp vēstīm, tika izraudzīts viens no visaugstākajiem eņģeļiem... Gabriēls nāca, lai vēstītu par To, Kurš pazemosies un parādīsies pazemībā, lai caur to satriektu ļaunuma varu. Šādai vēstij ir jātiek vēstītai „Dieva spēkā t.i. Gabriēlā”, kurš nāca kā debespulku vadonis un spēcīgs cīnītājs. (sv.Gregors Lielais) „Cik tīkami ir tā soļi, kurš nes labu ziņu,” mēs apliecinām ar Sv.Rakstu vārdiem. Mūsu domas noteikti ir ar Gabriēlu, bet arī ar visiem un ikkatru cilvēku, kurš pasaulē sēj miera un cerības vārdus un jūtas. Viņi atgādina mums kristiešiem to, ka mēs esam aicināti vēstīt labo vēsti par brīvību no visām verdzības formām, jo īpaši morālajām. Kā arī mums būtu jābūt vienam priekš otra iedrošinājuma un atbalsta avotam pretēji valdošajai loģikai, kura mūs piespiež: tenkot, aptraipīt otra reputāciju, būt aizspriedumainiem un netaupīt rūgtus vārdus. Tas būtu brīnumaini, ja mēs no jauna atklātu to dzīvinošo un atbrīvojošo spēku, ko sniedz labestīgi un labvēlīgi vārdi. Rafaēls - Dieva palīdzība, jeb dziedināšana. Viņš vada Tobitu kā īsts brālis, mācot nebaidīties no ļaunuma spēkiem. Viņš pats stādās priekšā ar sekojošajiem vārdiem: Esmu Rafaēls, viens no septiņiem eņģeļiem, kas stāv un staigā Kunga godības priekšā (Tob 12:15). Mūsu mīlestības trūkums, mūsu garīgie, morālie un ģimeniskie ievainojumi! Kā mēs tos aprūpējam? Bieži vien mēs vēršamies pēc surogātiem un aizmirstam, ka Dievs ir mūsu palīgs un Viņa varā ir mūs dziedināt. Rafaēls mums atgādina, ka mūsu eksistences centrā ir jābūt Dievam, kurš mūs pievelk pie sevis, citādi mēs lidināmies kaut kur apkārt. Baznīcas tēvi mums atgādina, ka Viņā mēs spējam visu, bet bez Viņa mēs nespējam veikt neko. Mēs visi atceramies šo notikumu no Kristus dzimšanas, kad debesu kori dziedāja: Gods Dievam augstumos un miers virs zemes labas gribas cilvēkiem. Šis dziedājums mūs iedrošina slavēt Dievu. Svētais Irenejs ir teicis: „Homo vivens est gloria Dei, visio Dei est vita hominis” (Cilvēka dzīve ir Dieva gods, Dieva griba ir cilvēka dzīve). Tas nozīmē, ka mums ir jābūt saskaņā ar savu būtību, lai mūsu domas un darbi godinātu Dievu. Mūsu dzīvēm ir jāskandina par Dieva varenību. Lai to sasniegtu mums tās ir jāsaskaņo ar Dieva gribu, kas mums vēlas dāvāt tikai labāko. Eņģeļu rīcība mūs sagatavo Dieva gaismas un mīlestības saņemšanai; šīs Dieva dāvanas ir jāsagaida ar bērna mīlestību, kas ir gatava ļaut Dievam mīlēt saskaņā ar Viņa prātu. Atklāsim no jauna kā priekš sevis tā priekš nākamajām paaudzēm erceņģeļu lomu cilvēka dzīvē. Kādēļ gan kaunēties stāstīt gados jauniem cilvēkiem un bērniem, ka Dievs katram no mums ir devis sargeņģeli? Kādēļ gan neiemācīt šo skaisto lūgšanu: Dieva eņģeli, mans dārgais sargs, kuram Dievs mīlestībā mani ir uzticējis, esi man līdzās šajā dienā (naktī), lai izgaismotu manu ceļu un to sargātu, lai valdītu un vadītu mani. Amen. Mēs lūdzam eņģeļu palīdzību dzīves grūtībās un pārbaudījumos; lūdzam, lai viņi mūs ved kā brāļi ceļā pie Jēzus Kristus, kas ir Dieva cilvēciskā seja, visspožākā Dieva, kas ir mīlestība, manifestācija, mūsu Pestītājs un cerība. Arhibīskaps Pedro Lopess Kintana nuncija pienākumus Lietuvā, Latvijā un Igaunijā pildīja no 2014.g. līdz 2019. g. Sprediķis pirmo tika publicēts 2015. gada 26. septembrī. Katedrāle.lv
Foto: Georgios Kortezas/commons.wikimedia.org | 
