Kas tad īsti notika Vasarsvētkos, ka Jēzus mācekļi vienā mirklī tika pārveidoti? Ko nozīmē vārdi: “Un visus piepildīja Svētais Gars” (Apd 2,4)? Ar ko Gars viņus piepildīja? Ar Mīlestību! Tēvs ir tas, kurš mīl, Dēls ir tas, kurš ir mīlēts, un Svētais Gars ir Mīlestība. Apustuļi izdzīvoja Dieva žēlsirdīgās mīlestības pieskārienu, kas izmainīja viņu sirdis. Apustulis Jānis, pamatojoties uz savu pieredzi, sacīja: “Mīlestībā nav baiļu, jo pilnīga mīlestība aizdzen bailes” (1 Jņ 4,18). Uzmanīgi pārlasot Svētā Gara nosūtīšanas aprakstu, mēs atklājam ciešu saikni starp mācekļu lūgšanu, Svētā Gara darbību un Jēzus uzticētās misijas pildīšanu. Kad mācekļi lūdzās, pār viņiem nonāca Svētais Gars un, Viņa mīlestības piepildīti, viņi sāka sludināt Labo Vēsti par Jēzu. Šīs trīs lietas: lūgšana, Svētā Gara darbība un misija (latīņu val. oratio, sanctificatio, missio) nav atdalāmas, tās veido vienu veselu. Ko nozīmē lūgties uz Svēto Garu? Lūgšana dara mūs spējīgus saņemt Gara dāvanas un palīdz vēl vairāk atvērties Viņa darbībai. Nereti ticīgie garīdzniekam jautā: “Kā es varu atvērties un saņemt Svēto Garu? Kas jādara, lai Dieva Gars mani vadītu?” Svēto Garu mēs jau esam saņēmuši Kristības un Iestiprināšanas sakramentos, taču arvien vairāk atveramies un labāk Viņu iepazīstam, pateicoties nemitīgai lūgšanai. Bez lūgšanas mēs nekad nevarēsim iepazīt Dievu un atvērties Viņam! Tuksneša tēviem tiekoties bija ieradums apjautāties nevis par veselību vai laicīgām lietām, bet gan jautāt par lūgšanu. Viņi lūgšanu uzskatīja par garīgās dzīves mērauklu un sauca to par gara elpu. “Ja cilvēks lūdzas, gars dzīvo, ja nelūdzas – gars mirst un iestājas garīgā nāve.” Tātad kristietim lūgšana ir dzīvības vai nāves jautājums. Lūgties uz Svēto Garu nozīmē veidot ar Viņu personiskas attiecības. Tā ir atzīšana, ka mums ir vajadzīga Viņa gaisma, vadība un spēks. Šāda lūgšana, pirmkārt, ir ticības apliecinājums Svētā Gara klātbūtnei un darbībai mūsu dzīvē; otrkārt, izsaka paļāvību, ka Gars vada Baznīcu un katru no mums. Treškārt, tā ir lūgums pēc sirds atgriešanās, šķīstīšanas, garu atpazīšanas. Ceturtkārt, tā ir sirds atvērtība, lai Viņš varētu darboties mūsos, tāpat kā Viņš darbojās Jaunavā Marijā, apustuļos un svētajos. Piektkārt, šī lūgšana var būt vienkārši saucieni: “Nāc, Svētais Gars, manā dzīvē!”, “Māci man lūgties!”, “Vadi mani!” Var arī teikt: “Nāc ar savu gaismu, lai es spētu pazīt patiesību. Nāc ar savu spēku, lai es varētu dzīvot pēc Evaņģēlija. Nāc ar Tēva un Dēla mīlestību, piepildi mani ar mieru, prieku un labestību. Dari mani par Tavas mīlestības un gaismas nesēju mūsdienu pasaulē.” Svētais Gars nedarbojas ārpus mums – Viņš darbojas mūsos un caur mums. Lūgšanā mēs atveramies šai klātbūtnei un ļaujam Viņam mūs pārveidot un darīt arvien līdzīgākus Kristum. Kad mēs nezinām, ko darīt – Svētais Gars dod gudrību; kad nav spēka – Viņš dod spēku; kad ir bail – Viņš dod drosmi. Kā darbojas Svētais Gars? Kunga Gars darbojas dinamiski, radoši un svētdaroši. Vispirms Viņš mūs sagatavo Kristus pieņemšanai un atklāj Viņu. Otrkārt, dara klātesošu Kristus noslēpumu un vieno mūs ar Kristu un līdzcilvēkiem. Treškārt, dod dzīvību, piešķir garīgo dzīvi. “Gars dara dzīvu” (Jņ 6,63; Ez 37). Ceturtkārt, apgaismo – ieved mūs visā patiesībā (Jņ 16,13). Piektkārt, svētdara – ar savu žēlastību, sakramentiem un dievišķiem tikumiem mūs pārveido un dara svētus. Gars piešķir mums arī savas dāvanas – gudrību, saprātu, padomu, zinības, drosmi, dievbijību, Dieva bijāšanu (Is 11,2). Pateicoties šīm Gara dāvanām un darbībai, rodas augļi – mīlestība, prieks, miers, izturība, krietnums, labestība, uzticamība, lēnprātība, savaldība (Gal 5,22-23). Kad šādas īpašības parādās mūsu dzīvē, tā ir zīme, ka esam atvērušies Svētajam Garam. Vienā no Vasarsvētku homīlijām pāvests Francisks skaidroja trīs Gara funkcijas – Gars māca, atgādina un liek runāt. Pirmā, Viņš mūs māca. Viņš ir gan iekšējais, gan dzīves skolotājs. Viņš vada mūs pa pareizo ceļu caur dažādām dzīves situācijām. Otrā, Viņš atgādina mums visu, ko ir teicis Jēzus un palīdz saprast Viņa mācību. Lai mēs dzirdētu šī patiesības un mīlestības Gara balsi, svarīgi būt atvērtiem un īstenot Kristus mācību savā ikdienas dzīvē. Tā vairojas mūsos sirds gudrība un ticības pieredze. Trešā, Viņš liek mums runāt ar Dievu un cilvēkiem. Gars liek mums runāt ar Dievu lūgšanā. Lūgšana ir dialogs ar Viņu Svētajā Garā, kurš lūdzas mūsos un ļauj mums vērsties pie Dieva, sakot: “Abba, Tēvs!”. Svētais Gars arī palīdz mums veidot brālīgu un draudzīgu dialogu ar līdzcilvēkiem. Viņš palīdz mums saskatīt tuvākā cerības un bailes, priekus un ciešanas. Gars mudina mūs uzrunāt citus, kļūt par pazemīgiem un paklausīgiem Dieva Vārda pārraidītājiem, par Viņa instrumentiem, ar kuru palīdzību atklāt pasaulei Evaņģēlija vēsti. Kāda misija tika uzticēta mācekļiem Vasarsvētkos? Tas, ka Svētais Gars uztic misiju mācekļiem, nozīmē, ka apustuļi – un caur viņiem visa Baznīca – tiek pilnvaroti sludināt Evaņģēliju līdz pat zemes robežām. Šī misija nav balstīta cilvēciskos spēkos, bet Gara spēkā. Mācekļi, kuri iepriekš bija bailīgi, iziet sabiedrībā, runā dažādās valodās un sludina ar spēku un autoritāti, kādu viņi iepriekš neuzrādīja. Tas ir Svētais Gars, kas darbojas viņos un caur viņiem. Vasarsvētki nav tikai vēsturisks notikums – tā ir realitāte, kas turpinās. Svētais Gars joprojām sūta, apveltī un vada. Viņš darbojas Baznīcā – liturģijā, ticīgo dzīvē, īpaši tajos, kuri ir atvērti Viņa vadībai. Katrs kristīts cilvēks, bet īpaši tāds, kurš saņēmis Iestiprināšanas sakramentu, tiek iekļauts šajā pašā misijā – būt par Jēzus liecinieku. Svētā Gara misija ir Baznīcas misija, un Baznīcas misija ir arī mana un tava misija. Pieņemt Svēto Garu nozīmē ieiet dievišķās sūtības dinamikā – ļaut Viņam sevi vadīt, būt atvērtam Viņa spēkam un sludināt Kristu – ar dzīvi, vārdu un mīlestību. Daudzās ASV draudzēs ir ieradums jaunajiem kristiešiem pēc Iestiprināšanas sakramenta saņemšanas dāvināt rokassprādzi ar uzrakstu: “Ko darītu Jēzus?” Tas nozīmē – kā Viņš rīkotos attiecīgajā situācijā? Ja mēs zinām, kā rīkotos Jēzus, tad zinām, kā būtu jārīkojas arī man. Atcerēsimies notikumu ASV, kad kāds psihiski nelīdzsvarots cilvēks ar ieroci rokās iebruka kādā skolā un sāka uz visiem šaut. Viens no šī notikuma aculieciniekiem, kas brīnumainā veidā tika izglābts, stāstīja, ka tobrīd katrs centās glābt sevi. “Kad šis bruņotais cilvēks ienāca mūsu klasē, viņš notēmēja un šāva uz mani, bet pēkšņi mani aizsedza kāda klasesbiedrene. Es vienīgais no klases paliku dzīvs. Man bija grūti samierināties ar domu, ka meitene man dāvāja dzīvību par savas dzīvības cenu. Es bieži sev uzdevu jautājumu: “Kāpēc viņa tā darīja?” Tad uzzināju, ka viņa bija dziļi ticīga katoliete un uz labās rokas vienmēr nēsāja rokassprādzi ar uzrakstu: “Ko darītu Jēzus?” Lūk, atbilde uz manu jautājumu – viņa rīkojās tā, kā savā mīlestībā būtu rīkojies Jēzus.” Svētais Gars nav tikai pagātnes brīnums Vasarsvētku dienā – Viņš ir šodienas realitāte, kas vēlas darboties mūsu dzīvē ar spēku, kas pārveido. Viņš ienāk tajā brīdī, kad mēs atveramies un sakām: “Nāc, Svētais Gars, un piepildi mani!” Tad viss sāk mainīties. Lūgsim, lai mūsu draudzēs būtu arvien vairāk dedzīgu ticīgo, kuru sirdīs degtu Svētā Gara uguns un kuri būtu gatavi iet un sludināt Evaņģēliju līdzcilvēkiem. Šīs pārdomas noslēgsim ar vācu teologa Heriberta Muhlena lūgšanas vārdiem: “Kungs Jēzu, es šodien no jauna atdodu Tev savu dzīvi. Pārveido mani, lai es būtu tāds, kādu Tu mani gribi redzēt, lai es varētu nest Tavu mīlestību un prieku citiem cilvēkiem. Dāvā man nepieciešamās Svētā Gara dāvanas, lai es varētu izpildīt Tavu gribu.” Priesteris Andris Ševels MIC,
Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests |
