Kā ziņo viens no svētceļojuma organizētājiem Jānis Smelters, šis svinīgais brīdis kalpo kā atskats uz vērienīgo Romas katoļu Baznīcas Latvijā nacionālo svētceļojumu, kas norisinājās no 22. līdz 24. novembrim, atzīmējot simtgadi kopš pirmā oficiālā latviešu svētceļojuma uz mūžīgo pilsētu 1925. gadā. Pēc arhibīskapa ielūguma svētceļojumā kopā ar ticīgajiem devās arī valsts augstākās amatpersonas: premjerministre Evika Siliņa, Nacionālo Bruņoto Spēku komandieris Kaspars Pudāns un vēstniece pie Svētā Krēsla Elita Kuzma. Svētceļojuma laikā Romā latviešu delegācija piedzīvoja unikālus brīžus, tostarp dievkalpojumus četrās lielākajās bazilikās, koncertu Santi Quattro Coronati, kura ir Jubilejas gada īpašā latviešu bazilika Romā, un simbolisku došanos cauri Svētajām durvīm Sv. Pētera bazilikā. Viens no emocionālākajiem mirkļiem bija audience pie pāvesta Leona XIV, kuram kā dāvana no Latvijas tika pasniegts Ludzā izgatavots melnā māla Laba padoma Mātes svētbildes attēlojums. Savukārt pāvests Leons XIV svētīja īpašu fresku, kas pagājušā gada 26. decembrī jau ir svinīgi sagaidīta Latvijā un turpmāk atradīsies Pasienes Laba padoma Mātes svētvietā. 2025. gada Jubilejas gads, ko izsludināja pāvests Francisks, oficiāli noslēdzās šī gada 6. janvārī ar Svēto durvju aizvēršanu Romā, un gaidāmais dievkalpojums Rīgā būs šī garīgā ceļa noslēdzošais akords Latvijā. Šis pateicības dievkalpojums ir kā mājupceļa pēdējais solis, kurā Romā gūtā Cerības svētceļnieku gaisma tiek simboliski ienesta Latvijas sirdī, apvienojot valstisko un garīgo mantojumu. KABIA | 
