Svētā tēva katehēzes pilnais teksts: Dārgie brāļi un māsas, labdien un esiet sveicināti! Turpinām katehēzi par Vatikāna II koncila dogmatisko konstitūciju Dei Verbum par dievišķo atklāsmi. Mēs redzējām, ka Dievs atklājas derības dialogā, kurā Viņš vēršas pie mums kā pie draugiem. Tātad runa ir par pazīšanu, kas izriet no attiecībām, kuru ietvarā tiek ne tikai nodotas tālāk idejas, bet notiek dalīšanās stāstā un izskan aicinājums uz savstarpēju kopību. Šī atklāsme piepildās vēsturiskas un personīgas satikšanās brīdī, kurā Dievs dāvā mums pats sevi, kļūstot klātesošs, un mēs atklājam, ka esam pazīti savā visdziļākajā patiesībā. Tas ir tas, kas notika Jēzū Kristū. Dokuments saka: “Dziļā patiesība, ko šī Atklāsme dara zināmu par Dievu un cilvēka pestīšanu, mums atmirdz Kristū, kas vienlaikus ir visas Atklāsmes Vidutājs un Pilnība” (DV, 2). Jēzus mums atklāj Tēvu, iesaistot mūs savās attiecībās ar Viņu. Dieva Tēva sūtītajā Dēlā “cilvēkiem […] Svētajā Garā ir pieejams Tēvs un viņi kļūst līdzdalīgi dievišķajā dabā” (ibid.). Tātad mēs nonākam pie pilnīgas Dieva atziņas, ieejot Dēla attiecībās ar savu Tēvu, Svētā Gara darbības spēkā. To apliecina, piemēram, evaņģēlists Lūkass, kad stāsta par Kunga gaviļu pilno lūgšanu: “Tajā pat brīdī Jēzus gavilēja Svētajā Garā un sacīja: Es godāju Tevi, Tēvs, debess un zemes Kungs, ka Tu to apslēpi gudrajiem un mācītiem, bet atklāji mazajiem! Tiešām, Tēvs, jo tas Tev tā labpaticis. Mans Tēvs visu man atdevis; un neviens nezina, kas ir Dēls, kā tikai Tēvs; un kas ir Tēvs, kā tikai Dēls un kam Dēls to vēlas atklāt” (Lk 10,21-22). Pateicoties Jēzum, mēs pazīstam Dievu tā, kā Viņš pazīst mūs (sal. Gal 4,9; 1Kor 13,13). Patiesi, Kristū Dievs mums atklāja sevi un vienlaikus mums atklāja mūsu kā bērnu patieso identitāti, kas radīti pēc Vārda attēla. Šis “mūžīgais Vārds apgaismo visus cilvēkus” (DV, 4), atklājot viņu patiesību Tēva skatienā: “Tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev atlīdzinās” (Mt 6,4.6.8), saka Jēzus; un piebilst, ka “Tēvs zina mūsu vajadzības” (sal. Mt 6,32). Jēzus Kristus ir tā vieta, kurā mēs atzīstam Dieva Tēva patiesību, atklājot, ka Viņš mūs pazīst kā dēlus Dēlā, aicinātus uz to pašu pilnīgas dzīves likteni. Svētais Pāvils raksta: “Bet Dievs, laikam piepildoties, sūtīja savu Dēlu, […] lai mēs kļūtu pieņemti bērni. Bet tā, kā jūs esat bērni, tad Dievs sūtīja sava Dēla Garu jūsu sirdīs, kas sauc: Abba! Tēvs!” (Gal 4,4-6). Visbeidzot, Jēzus Kristus atklāj Tēvu ar savu cilvēcību. Tieši tāpēc, ka Viņš ir iemiesotais Vārds, kas dzīvo starp cilvēkiem, Jēzus mums atklāj Dievu ar savu patieso un pilnīgo cilvēcību: “Tāpēc,” kā saka koncils, “Viņš, kuru redzot cilvēks redz arī Tēvu (sal. Jņ 14, 9), ar visu savu klātbūtni un pašatklāsmi vārdos un darbos, zīmēs un brīnumos, bet jo īpaši ar savu nāvi un godības pilno augšāmcelšanos un, visbeidzot, ar patiesības Gara nosūtīšanu pabeidz Atklāsmi, to piepildot” (DV, 4). Lai iepazītu Dievu Kristū, mums jāpieņem viņa pilnīgā cilvēcība: Dieva patiesība neatklājas pilnībā, ja tiek atņemts kaut kas no cilvēciskā, tāpat kā Jēzus cilvēciskā pilnība nemazina dievišķās dāvanas pilnību. Tieši Jēzus pilnīgā cilvēcība mums stāsta par Tēva patiesību (sal. Jņ 1,18). Mūs glābj un sapulcina ne tikai Jēzus nāve un augšāmcelšanās, bet Viņš pats: Kungs, kas iemiesojas, piedzimst, dziedē, māca, cieš, mirst, augšāmceļas un paliek starp mums. Tāpēc, lai godinātu Iemiesošanās lielumu, nepietiek uzskatīt Jēzu par intelektuālo patiesību tālāknodošanas kanālu. Ja Jēzum ir reāls ķermenis, tad patiesības par Dievu tālāknodošana notiek šajā ķermenī, caur to, kā Viņš pats uztver un sajūt realitāti, kā Viņš pats dzīvo šajā pasaulē un iet tai cauri. Jēzus pats aicina mūs dalīties viņa skatījumā uz realitāti: “Skatieties uz putniem debesīs,” viņš saka, “ne tie sēj, ne pļauj, ne šķūņos krauj, un tomēr jūsu Debesu Tēvs tos uztur. Vai jūs neesat daudz vērtīgāki par viņiem?” (Mt 6,26). Brāļi un māsas, pilnībā sekojot Jēzus ceļam, mēs nonākam pie pārliecības, ka nekas nevar mūs šķirt no Dieva mīlestības: “Ja Dievs ir par mums, – raksta svētais Pāvils, – kas tad būs pret mums? Viņš, kas nav saudzējis savu Dēlu, […] vai tad Viņš mums nedos visu kopā ar Viņu?” (Rom 8, 31-32). Pateicoties Jēzum, kristietis pazīst Dievu Tēvu un paļāvīgi uzticas Viņam. Vaticannews.va
Foto: Vatican Media |
