Šī apsvēruma vadīta, Baznīca liturģiskā gada laikā svin tikai trīs “īstās” dzimšanas dienas kā nākšanu šai pasaulē – Jēzus Kristus (25. decembrī), Vissvētākās Jaunavas Marijas (8. septembrī) un sv. Jāņa Kristītāja (24. jūnijā). Saskaņā ar sv. Lūkasa vārdiem pirms Jāņa Kristītāja dzimšanas viņa tēvs, priesteris Zaharijs, savas kalpošanas laikā Jeruzalemes templī saņēma atklāsmi (sal. Lk 1,5–25). Par Jāņa jaunību zinām maz: viņš dzīvoja tuksnesī (sal. Lk 1,80) un acīmredzot bija tuvs jūdu esēņu kustībai. Līdzīgi kā pravietis Elija, viņš praktizēja galējas askēzes formas: pārtika no posmkājiem un savvaļas medus, valkāja raupju kamieļa vilnas apģērbu. Uzsākot savu kalpojumu, Jānis Kristītājs aicināja cilvēkus uz grēku nožēlu un sludināja Dieva valstības tuvošanos, kuru nodibinās atnākošais Mesija. Jānis kā savu uzdevumu redzēja ceļa sagatavošanu Viņa atnākšanai un atteicās sevi saukt par Mesiju vai Eliju (sal. Jņ 1,19–27), sakot: “Es esmu saucēja balss tuksnesī.” (Jņ 1,23) Tiecoties pēc grēku nožēlas, Jānis kristīja Jordānas upē. Tomēr tos jūdu reliģiskos vadītājus, kuri nāca pie viņa savtīgos nolūkos, skarbi norāja un atmaskoja (sal. Mt 3, 1–12). Acīmredzot pēc formas kristības rits (gr. βάπτισμα – burt. “iegremdēšana”) bija cieši saistīts ar jūdu vidū praktizēto šķīstīšanās apmazgāšanos rituālu. Jānis kristīja ar ūdeni tikai kā pirmo pakāpi ceļā uz kristību ar Garu, ko veiks Mesija. Kad pie Jāņa atnāca Jēzus, lai no viņa saņemtu kristību, Jānis sākotnēji atteicās veikt Viņam šo rituālu, taču to izpildīja, kad Jēzus uz to uzstāja. Tieši saistībā ar Jēzus kristību Jānis Viņu nosauca par “Dieva Jēru, kas nes pasaules grēkus” (Jņ 1,29) un “Dieva Dēlu” (Jņ 1,34) – Mesiju, apliecinot, ka redzēja pār Viņu nonākam Svēto Garu. Pēc Jēzus kristības Jordānas upē daži Jāņa mācekļi uzsāka Viņam sekot, kam Jānis nekādā veidā nelika šķēršļus, tomēr ievērojams mācekļu skaits palika viņam līdzās līdz pat viņa nāvei. Apustuļu darbos minēti Efezas iedzīvotāji, kas bija saņēmuši Jāņa kristību, bet kuri vēl nebija kļuvuši par kristiešiem. Pat pēc Jēzus nāves un augšāmcelšanās vēl ilgu laiku ne visi no Jāņa sekotājiem bija iekļāvušies Kristum ticīgo kopienās. Pravieša Jāņa Kristītāja nozīme Jēzus savās mācībās bieži sasaistīja Veco un Jauno derību. Jāni Viņš sauca par “vairāk nekā pravieti”, “vislielāko no sievas dzimušiem” un salīdzināja viņu ar Eliju, kam saskaņā ar tā laika ebreju priekšstatiem bija jāatnāk pirms Mesijas. Jaunajā derībā Jānis vairākkārt tiek saukts par Kristītāju, bet agrīnajā kristīgajā literatūrā attiecībā uz viņu tiek lietots apzīmētājs “Priekštecis”, t. i., Kristus priekštecis. Jāņa Kristītāja dzimšanas dienas svinību datums – 24. jūnijs – tika noteikts IV gs. atbilstoši Kristus dzimšanas svētku datumam, kas notika saskaņā ar Evaņģēliju 6 mēnešus pēc Jāņa piedzimšanas. Katoliskās Baznīcas katehisms skaidro: “Jānis ir “vairāk nekā pravietis”. Viņā Svētais Gars pabeidz “runāt caur praviešiem”. Jānis noslēdz praviešu laiku, kuru aizsāka Elijs. Viņš pasludina Izraēlim, ka gaidītais iepriecinājums ir tuvu, viņš ir “Iepriecinātāja, kas tuvojas, balss”. Tāpat kā to darīs Patiesības Gars, “viņš nāca liecības dēļ, lai dotu liecību par Gaismu” (Jņ 1,7). Kā sacīts sv. Jāņa evaņģēlijā, Gars dod piepildījumu tam, ko “meklējuši pravieši”, un atklāj to, pēc kā eņģeļi ilgojušies: “Tas, pār kuru tu redzēsi Garu nonākam un paliekam, ir Tas, kurš krista Svētajā Garā. Un es To redzēju un dodu liecību, ka Viņš ir Dieva Dēls. [..] Lūk, Dieva Jērs!” (Jņ 1,33–36; sal. KBK 719) Jāņu nakts Arī mēs svinam sv. Jāņa Kristītāja vigīliju (Jāņa nakti) tādā nodomā, uz kādu aicināja Jānis Kristītājs. Priecājoties par gada īsāko nakti, dabas norisēs esam aicināti saskatīt arī simbolisku jēgu – Kristus, Mesijas, uzvaru pār tumsu. Dievs radīja pasauli, un latvieši Dieva Gudrību, ar kādu pasaule ir radīta un iekārtota, ir apcerējuši tautasdziesmās. Slavēsim Radītāju, vērojot radībā ieliktās norises un ritumu! Pasargi, Dievs, mūs no radības pielūgšanas šai naktī, pasargi no grēka struktūrām un pārmērībām! Dievs, svētī Latviju, svētī mūsu tautu, kuras senči, redzot, cik brīnišķīgu pasauli Tu esi radījis, slavēja Tevi! Ne tā, kā bieži mums grib iestāstīt, padarot par elkiem Tavu radību sauli, jūru, mežus un birzis! Izlej savu svētību kausu pār ikvienu Tavu mīļo bērnu, kas šajā naktī priecīgi svinēs sv. Jāņa Kristītāja lielos svētkus! “Es uzliku Jānītim
Ozoliņa vainadziņu,
Lai Dievs dod Jānītim
Ozoliņa stiprumiņu.” (latviešu tautasdziesma) Sirsnīgi apsveicu visus Jāņus vārda dienā un novēlu iedvesmoties no šīs dienas galvenā aizbildņa – sv. Jāņa Kristītāja! Svētais Jāni Kristītāj, lūdz Dievu par mums! Pastāvīgais diakons Jānis Radziņš
"Nāc", Nr.144 | 
