Ministru prezidentes Evikas Siliņas vizīte Vatikānā notika 24. novembrī – laikā, kad Baznīcā turpinās cerībai veltītā Jubilejas gada pasākumi un cilvēki no visas pasaules straumēm plūst uz Romu, lai izietu pa baziliku Svētajām durvīm. Valdības vadītāja, atbildot Rīgas arhibīskapa-metropolīta Zbigņeva Stankeviča ielūgumam, piedalījās Latvijas Nacionālajā svētceļojumā, tikās ar pāvestu Leonu XIV, Vatikāna valsts sekretāru kardinālu Pjetro Parolinu un sekretāru attiecībām ar valstīm un starptautiskajām organizācijām arhibīskapu Polu Ričardu Galageru. Šogad aprit arī 100 gadi kopš pirmā Latvijas Nacionālā svētceļojuma uz Romu. Pirmdienas rītā Evika Siliņa kopā ar 220 svētceļniekiem no Latvijas piedalījās arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča Svētā Pētera bazilikā celebrētajā Svētajā Misē, bet pēc tikšanās Vatikāna valsts sekretariātā devās uz Apustuliskās pils Klemensa zāli, kur visus svētceļniekus pieņēma audiencē pāvests Leons XIV. Viņa atzina, ka dievkalpojums latviešu valodā bija ļoti iespaidīgs. “Latvijai ir jābūt lepnai par to, ka tik daudz cilvēku mēroja ceļu uz Romu un piedalījās latviešu valodā svinētajā Misē Vatikānā”, sacīja Siliņa. Runājot par savu vizīti un tikšanos ar Romas bīskapu, Ministru prezidente to raksturoja kā vienreizēju iespēju un brīdi. “Manuprāt, Latvijai tā ir ļoti unikāla iespēja parādīt, ka mēs esam kristiešu valsts,” viņa sacīja, “kurai, ejot cauri visiem šiem ģeopolitiskajiem apstākļiem, kādi ir šobrīd pasaulē, ieskaitot karu Ukrainā, ir ļoti vajadzīga cerība un arī spēks, un [tai ir vajadzīga] sava spēka un identitātes atjaunošana, kas, es domāju, padomju laikos bija diezgan sagrauta. Tāpēc bija arī ļoti svarīga šī saruna ar pāvestu”. Evika Siliņa stāstīja pāvestam, ka latviešu valoda ir unikāla valoda. Privātās audiences laikā Latvijas valdības vadītāja pasniedza Svētajam tēva īpašu dāvanu: Nīcas-Bārtas tautastērpa etnogrāfisko vainagu jeb kroni un Džemmas Skulmes gleznas “Mantojums. II Dziesma” fotoreprodukciju. Viņa norādīja, ka šī dāvana simboliski savij kristietību ar latviešu tautas tradīcijām un atgādina par Latvijas identitātes ceļu cauri vēsturei. Padomju laikā “šis kronis Latvijai tika atņemts, un šobrīd, arī atgriežoties pēc simts gadiem šeit, Vatikānā, man bija iespēja to pasniegt pāvestam. Dāvinot šo kroni, es jutu, ka varu droši teikt: Latvija ir atguvusi savu spēku, savu identitāti, ticību un latviešu valodu." Latviju un Svēto Krēslu vieno ilgas un ciešas attiecības, kas jau ir iesoļojušas otrajā gadu simtenī. Evika Siliņa apliecināja, ka tās ir ļoti labas, un atzina, ka šie simts gadi ir “ļoti nozīmīgs posms mūsu vēsturē. Mēs varbūt savā ikdienā nemaz neapzināmies, cik tā vēsture ir bijusi dziļi saistīta ar kristietību”. Kopš tā laika, kad pāvests Inocents III 13. gadsimtā pasludināja Latviju par Māras zemi (Terra Mariana), “mūs visus vieno ticība Dievam”. “Tas ir tas, kas mūs vieno”, uzsvēra Latvijas Ministru prezidente. “Un mēs visi noteikti gribam mieru. Latvijai ir ļoti sarežģīti kaimiņi. Mēs vienmēr esam bijuši dažādu karu krustcelēs, un mums ir bijis jānosargā gan mūsu valsts, gan mūsu cilvēki. Tāpat kā katoļticīgie dodas uz šejieni, meklējot mieru, tāpat arī mēs Latvijā, šobrīd palīdzot Ukrainai, meklējam mieru. Tāpēc es domāju, ka arī politiskās sarunas, ko varam vest, lai panāktu cilvēkiem mierīgu dzīvi, vieno gan Latviju, gan Vatikānu.” Evika Siliņa paskaidroja, ka viņas vizītes mērķis bija parādīt, ka “Latvijā ir ļoti jaudīga un nozīmīga kristiešu saime, kura grib mieru un spēj sadzīvot”. “Lai gan Baznīca ir atdalīta no valsts, mēs strādājam kopā”, viņa piebilda. Latvijas valdības vadītāja novēlēja, “lai mums nekad nezūd cerība, ticība un lai visam pāri ir mīlestība”. Viņa atgādināja, ka bez mīlestības mēs nespēsim skatīties uz daudzām lietām, ko īsti nesaprotam. To, ko nesaprotam, mēs nereti gribam noraidīt. Evika Siliņa norādīja uz vienotības lielo nozīmi – arī ar tiem cilvēkiem, kuri domā atšķirīgi – un uz to, cik svarīgi uzlūkot arī otru cilvēku ar mīlestības skatienu, jo tikai tādā veidā varēsim savā valstī sasniegt daudz vairāk, kā arī panākt mieru un nest šo miera vārdu pasaulē, tai skaitā Ukrainā, kur šobrīd notiek miera sarunas, kurās piedalās arī Latvija. Vaticannews.va
Foto: Vatican Media | 
